Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā notika seminārs “Nodarbinātības jautājumu risināšana personām ar garīgās psihiskās attīstības traucējumiem”.
Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā notika seminārs “Nodarbinātības jautājumu risināšana personām ar garīgās psihiskās attīstības traucējumiem”. Daudzi semināra dalībnieki pirmo reizi mūžā redzēja šāda profila slimnīcu.
Slimnīcas galvenā māsa Jekaterina Jeremejeva semināra dalībniekiem stāstīja par rehabilitācijas darbu. “Tā ir liela problēma, ka pacientus ar garīgās veselības traucējumiem nepieciešams nodrošināt ar pakalpojumiem ne tikai slimnīcā, bet arī dzīvesvietā. Šis bija gan informējošs, gan izglītojošs seminārs, lai pašvaldību vadītāji zinātu reālo situāciju un dalītos pieredzē,” uzskata Latvijas Psihiatrijas māsu asociācijas prezidente J. Jeremejeva.
Pašvaldībām jāapvieno spēki
J. Jeremejeva teic, ka viena pašvaldība saviem spēkiem diezin vai varēs savā teritorijā ierīkot aprūpes dienas centru vai kādu citu iestādi cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, taču, apvienojoties vairākām pašvaldībām, tas būtu izdarāms. Galvenā māsa tic, ka šāds laiks pienāks. Tieši tālab pašvaldību vadītāji bija aicināti, lai piedalītos procesā ar savu redzējumu un finansējumu. Dienas aprūpes centrs varētu būt Strenčos, Valmierā vai citviet, kur ir nepieciešamie speciālisti šādas darbības nodrošināšanai. Galvenā māsa ir norūpējusies, ka valsts nemaz neatbalsta tos uzņēmējus, kuri tikai labas gribas dēļ dod darbu cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem.
Vēl J. Jeremejeva itin bieži saskaras ar situācijām, kad veselie cilvēki nevēlas atrasties blakus slimības skartajiem. Ik pa brīdim pat kāds no apkalpojošā personāla rosina izmainīt kafejnīcas darba laiku un noteikt, kad tur atrasties veselajiem un kad pacientiem. Viņai tas nav pieņemami, jo tā rodas kādas cilvēku grupas diskriminācija.
Uzņēmēji vēlas valsts atbalstu
Ja valsts dotu kādus nodokļu atvieglojumus, visticamāk, ka tādu uzņēmēju kā SIA “Alrolat” ģenerāldirektors Romāns Ibragimovs būtu vairāk. Šis uzņēmējs izklāstīja savu pieredzi darbā ar sociālās aprūpes centra “Rūja” iemītniekiem. “Centra ļaudis strādā diezgan labi. Pašlaik nodarbinu 10 cilvēkus, bet varētu ievērojami vairāk,” stāsta R. Ibragimovs. Diemžēl floristikas izstrādājumu ražošana uzņēmumam nav izdevīga. Tāda nu ir valsts nodokļu politika. Iedziļinoties šajā jomā, uzņēmējs saprata, ka arī invalīdiem šāda strādāšana nereti nav izdevīga. Protams, slimniekam darbs nevedas tik raiti kā veselam cilvēkam, turklāt to ir grūti plānot, tomēr nozīmīgākais ir tas, ka strādāšana šiem cilvēkiem sagādā prieku un viņu sejas rotā smaids.
R. Ibragimovam ir daudz priekšlikumu valdībai, lai likumdošanu sakārtotu tā, ka invalīdu nodarbināšana būtu abpusēji izdevīga un motivēta.
Garīgās veselības valsts aģentūras galvenais speciālists psihiatrijas attīstības jautājumos Māris Taube, lūgts komentēt šo saietu, “Ziemeļlatvijai” atzina, ka seminārs bijis labi sagatavots. Jo īpaši viņu iepriecināja darba devēja interese par iespējām ietekmēt visu sistēmu, lai pacientiem dotu iespēju strādāt.
Latvijas Cilvēktiesību centra programmas “Cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem un garīgi slimo interešu aizstāvībai” direktore Ieva Leimane-Veldmeijera uzskata, ka cilvēkiem ar psihiskās veselības traucējumiem vajadzīgi garīgās veselības aprūpes pakalpojumi. Ja viņu veselības problēmas tiek kontrolētas, vairumā gadījumu šie cilvēki spēj dzīvot patstāvīgi. Šim klientu lokam ir nepieciešama informācija viegli uztveramā valodā. Populārākā aprūpes forma šiem pacientiem ir dienas aprūpes centri.
Visi pacienti nav vienā maisā bāžami
“Abām pacientu grupām — cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem un garīgi slimajiem — ir nepieciešama atšķirīga pieeja. Nerēķināšanās ar katras grupas īpatnībām var novest pie kļūdainas pakalpojumu plānošanas, reizēm arī pie vienas grupas diskriminācijas. Garīgās attīstības traucējumi ir stāvoklis, kurā personai ir vērā ņemamas grūtības mācīties un uztvert lietas nepietiekošas intelekta attīstības dēļ. Parasti personas izziņas, valodas, motorās un sociālās prasmes ir traucētas. Statistika uzrāda, ka pasaules sabiedrībā šādu cilvēku daudzums ir no viena līdz trijiem procentiem. Šos traucējumus izraisa gan ģenētiski, gan vides faktori. Garīgās attīstības traucējumi nav pārejoši,” stāsta programmas direktore. Otra mērķgrupa ir pacienti jeb, kā viņi paši sevi dēvē, psihiatrisko pakalpojumu lietotāji ar psihiskās veselības traucējumiem. Mēdz būt, ka šīs grupas cilvēku ārstēšanā nepieciešama tikai īslaicīga medicīniska iejaukšanās. Daudzas slimības var tikt kontrolētas un ārstētas ar panākumiem. Viens no efektīviem ārstēšanas veidiem ir pacientu nodarbinātība. Pat ļoti slimam cilvēkam var atrast piemērotu nodarbi.
Tikšanos ar Valkas rajona pašvaldību vadītājiem un uzņēmējiem rīkoja Latvijas Cilvēktiesību un Etnisko studiju centrs un Strenču dome projekta “Plecs” ietvaros. Projekta “Plecs” vadītāja Arnita Ķemme uzskata, ka Strenči varētu tapt par draudzīgāko pilsētu garīgās veselības jomā Vidzemē.
