Nodarbinātības valsts aģentūra ziņo, ka bezdarba līmenis Latvijā palielinās. Septembrī valsts institūcijās, izglītības un medicīnas iestādēs plānota štata vietu samazināšana vai pat iestāžu likvidēšana. Aizvien biežāk dzirdams, ka iedzīvotāji apsver iespēju pamest valsti un doties peļņā uz ārzemēm.
Augustā bijušā Valkas rajona robežās bezdarba līmenis sasniedzis 12,3 procentus. „Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiālē Smiltenē reģistrēts pēdējos desmit gados lielākais bezdarbnieku skaits.Daudzi „Ziemeļlatvijas” uzrunātie cilvēki apsver iespēju vai jau ir izlēmuši doties peļņā ārpus Latvijas. Bet tie aptaujātie, kuri jau tur strādā un dzīvo, tuvāko gadu laikā atpakaļ nedomā atgriezties.Pamet LatvijuVēl pērn varēja dzirdēt cilvēkus sakām – gribu dzīvot, nevis izdzīvot. Tagad, kad bezdarbs palielinās, izskan vārdi – gribu izdzīvot.„Kaut ko jau ēst arī gribu un man vajag drusku vairāk par iztikas minimumu. Strādāt te nav ne vainas, var iemācīties angļu valodu. Darīt ir ko un ir kas par darbu arī maksā kaut cik pieklājīgi. Strādāju latviešu būvniecības uzņēmumā,” stāsta jauns vīrietis, kurš naudas dēļ strādā Anglijā. Ir apzināti arī citi vietējie, kuri drīzumā dosies uz Norvēģiju un Angliju.Tālumā dzīve esot labākaPirms kāda laika uz Īriju devās Sintija. Tobrīd tas neesot bijis ekonomiskās situācijas dēļ, bet gan saistīts ar personīgo dzīvi. Dzīvojot un strādājot tur, viņa atzīst, ka arī Īrijā nav viegli un ekonomiskā situācija pasliktinājusies. Tomēr to nevarot salīdzināt ar murgu Latvijā. „Šeit tomēr dzīve ir labāka. Varu atļauties sevi palutināt. Te cilvēkiem ir pavisam cits skatījums uz dzīvi. Viņi nav tik negatīvi un stresaini, kaut arī te visiem neklājas viegli. Par atgriešanos Latvijā pašreiz pat nedomāju. Cik paklausos, tur vēl dažus gadus nebūs ko darīt. Un atgriezties, lai eksistētu, nevis dzīvotu, es negribu,” tā raksta latviete Īrijā.Arī kāda smilteniete (vēlas palikt anonīma) uzskata, ka Latvijā nav perspektīvu. Pati agrāk gadu nostrādājusi ārzemēs, atgriezusies. Bet cik ilgi? „Būtu palikusi, bet atgriezos dēļ meitas. Tad nebiju gatava ņemt viņu pie sevis, jo ļoti daudz laika pavadīju strādājot,” stāsta sieviete. Viņa drīzumā plāno atkal pamest Latviju, jo iztikt esot aizvien grūtāk. Bērnu nācies izņemt no mūzikas skolas un dejošanas, jo par visu nevarot samaksāt. Viņa stāsta, ka ārzemēs strādā brālis un vairāki paziņas. Pēdējā laikā par aizbraukšanu runājot daudzi. Iesaka uzmanītiesNodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles vadītāja Erna Pormeistere teic, ka nav statistikas datu, cik bezdarbnieku no bijušā Valkas rajona ir atraduši darbu ārzemēs. Tomēr ir dzirdēti stāsti, ka vecāki savus bērnus izņem no izglītības iestādēm, lai kopā dotos peļņā uz ārzemēm.„Pirms izlemt par labu darbam ārzemēs, ir jābūt piesardzīgam. Nevar uzticēties katram sludinājumam, jo vakances patiesībā ir maz. Uz dullo nevar braukt. Lai, pametot valsti, nenonāktu neapskaužamā situācijā, vispirms var vērsties pie mums Valkā un Smiltenē,” saka E. Pormeistere. Darbinieki palīdzēs apjaust reālo situāciju par darbu ārzemēs un izskaidros, kā neuzķerties uz fiktīvām darbā iekārtošanas firmām.
