Vijciema Ražas svētku ballē pagasta zemnieki un citi uzņēmēji bija aicināti ierasties ar savām saimēm.
Vijciema Ražas svētku ballē pagasta zemnieki un citi uzņēmēji bija aicināti ierasties ar savām saimēm. Pagastā nav daudz zemnieku saimniecību, kurās strādā algots darbaspēks, tāpēc lielākajā daļā gadījumu tie ir vīrs un sieva.
“Cilvēkiem nav viegli atnākt uz balli, ja tautas namā viņi nav bijuši jau daudzus gadus. Lai gan daudziem izkustēšanās no mājām sagādā grūtības, saiets bija labi apmeklēts,” uzskata lauku attīstības speciāliste Brigita Brūzīte. Viņa domā, ka vēlme meklēt kontaktus sabiedrībā ir gluži dabiska.
Strādā dažādām mērķauditorijām
Ja saimniecība ir sakārtota un viss nolikts pa plauktiņiem, tad cilvēka dvēsele jūt tieksmi atpūsties. Šādi saieti cilvēkus vieno. “Dažbrīd pietiek pat ar tālruņa zvanu, lai cilvēku uzmundrinātu. Nemaz jau tik daudz nevajag, lai ikdienas soli darītu raitāku. Laikā pateikts labs vārds vai pat it kā nenozīmīgs atbalsts var daudz palīdzēt, lai cilvēks nejustos vientuļš,” novērojusi lauksaimniecības speciāliste.
Viņa strādā ne tikai zemniekiem, bet dažādām mērķauditorijām, tostarp palīdz arī jauniešiem dažādu darbu izstrādē. Nereti padomu prasa pensionāri zemes īpašnieki. Viņiem jāzina, kā šo zemi racionālāk izmantot vai izdevīgāk pārdot. Uzņēmējus visvairāk interesē Eiropas fondu naudas piesaistes iespējas. B. Brūzīte uzskata, ka vijciemieši ir diezgan aktīvi projektu rakstītāji. Pērn rakstīts īpaši daudz mazo projektu natūrsaimniecībām un standartprojekti lopkopībā.
Nodokļus maksā savā pagastā
Nodokļu maksātāju uzskaitē Vijciemā ir stājušies 13 cilvēki. Tas nozīmē, ka še cilvēki legalizē savu saimniecisko darbību. Daudz strādāts bioloģisko saimniecību izveidošanā. Pagastā tādu ir 11 un trīs tiek gatavotas uzņemšanai šajā kategorijā nākamgad. “Strādāšana ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm mazajām saimniecībam ir izdevīga. Būsim atklāti, tiem, kuriem nav lielu platību un attiecīga inventāra, nav arī pietiekami daudz līdzekļu investēšanai lielražošanā. Bioloģiskā lauksaimniecība, kārtīgi ievērojot augu seku, agrotermiņus un citus agropasākumus, mums ir ļoti pieņemama un finansiāli atmaksājas,” stāsta lauksaimniecības speciāliste. Bioloģiskās lauksaimniecības tirgus vēl nav izveidojies, taču papildu maksājumi par apsaimniekotajām platībām, 138 eiro par hektāru, ir jūtams atbalsts un saimniekošanu padara rentablu. Protams, citviet pasaulē par bioloģiskās lauksaimniecības produktiem maksā ievērojami vairāk, taču dzīvojam šeit un strādājam pieņemto noteikumu ietvaros.
Lielus projektus apsaimniekot grūti
Daļa pagasta teritorijas ir cieši saistīta ar Ziemeļgaujas palienu pļavām un Vijas upes apkārtnes aizsargājamām biotopām pļavām. Lauksaimnieki raksta iesniegumus Dabas fonda projektam “Pļavas”, lai šīs teritorijas apsekotu. Pagastā ir daudz bioloģiski bagātu pļavu un retu putnu ligzdošanas vietu. Juridiski pareiza situācijas noformēšana dod finansiālu atbalstu zemes īpašniekam šo platību apsaimniekošanā.
“Katra zemnieka vajadzībām cenšamies pieskaņot to saimniekošanas modeli un principus, lai tas būtu pēc iespējas izdevīgāk. To pārrunājot, izkristalizējas katra saimnieka resursi un iespējas,” stāsta B. Brūzīte. Viņa uzskata, ka tieši naudas trūkums ir iemesls, kāpēc nevar “pacelt” un apsaimniekot lielos projektus. Līdzfinansējuma trūkuma dēļ šobrīd ir iestājies neliels atslābums lielo projektu rakstīšanā. Pagastā ir vairākas ne īsti mazas, ne lielas saimniecības. Strādāt pa vidam ir grūti. Jāmeklē resursi, lai varētu izsisties līdz lielas saimniecības statusam.
B. Brūzītes darbu atzinīgi vērtē gan pagasta padomes priekšsēdētāja Mārīte Kalniņa, gan tie uzņēmīgie cilvēki, kuriem viņa ir palīdzējusi.
