“Ziemeļlatvijā” vērsās smilteniete Mārīte Lupkina, kura pastāstīja, ka viens no viņas kaimiņiem nolēmis bruģēt piebraucamo ceļu, kas ved uz viņas māju Valmieras ielā 9, šīs pašas ielas 7. un Rīgas ielas 1. namu. Viņa pamanījusi, ka strādnieki šajā posmā, kur atrodas pilsētai piederošas kanalizācijas akas, mēģinājuši tās pārbūvēt. “Ziemeļlatvija” cenšas noskaidrot, vai šādas darbības ir likumīgas un kādiem mērķiem tās tiek veiktas.
M. Lupkina stāsta, ka ar kaimiņiem vienmēr bijušas jaukas attiecības. Bet nesen kaimiņš Ansis Dzērve sievietei paziņojis, ka bruģēšot ceļu, kas iet gar viņa, vēl viena kaimiņa māju uz M. Lupkinas īpašumu. “Šonedēļ viņš sāka pārrakt ceļu un mani par to nepabrīdināja. Jūtos aizvainota, jo tā ir piebrauktuve uz manu māju. Pirms tam teicu, ka viņš labāk būtu nodrošinājis to, lai es vienmēr varētu piekļūt savam īpašumam. Vairākas reizes gadījies, ka nevaru iebraukt savā pagalmā, jo automašīnas blakus viņa mājai aizšķērso ceļu. Viņam ir cita iebrauktuve. Šo pirmdien nevarēju aizbraukt pie savām bitēm, jo viss bija izrakts un maniem vārtiem priekšā aizbērtas čupas. Satraucos, jo redzēju, kā kaimiņa strādnieki mēģināja pārrakt kanalizāciju. Vai viņi tur gadījumā negrib novadīt lietusūdens kanalizāciju?” neizpratnē ir M. Lupkina.Sievieti uztrauc, vai no kaimiņa darbības necietīs viņas īpašums. “Ja tās ir vienas dienas neērtības, tad tās varu paciest, bet, ja tas ir uz mūžu? Kā pilsētā kanalizācijas akās kaut kas aizdambējas, manā mājā uzreiz applūst pagrabs. Ja vēl kāds šajās akās uz piebraucamā ceļa ko sāks novadīt, situācija var pasliktināties. Nezinu, vai viena tikšu galā,” spriež sieviete.Jebkura darbība jāsaskaņoM. Lupkina stāsta, ka skaista un sakopta vide katram izpaužas citādi. “Var jau būt, ka kādam bruģis šķiet šiki, bet, ja es viena izmantotu šo ceļu, tad te, iespējams, augtu zālīte. Vai tad katrs piebrauktuvi var taisīt kā vēlas?” vaicā sieviete. Smiltenes novada domes būvvaldē noskaidrojām, ka iepriekšminētais piebraucamais ceļš ir pašvaldības īpašums un to var izmantot jebkurš cilvēks. Uz jautājumu, vai Ansis Dzērve saņēmis atļauju par pašvaldībai piederoša ceļa seguma uzlabošanu, būvvaldes vadītāja – būvinspektore Ingrīda Ērgle atbildēja: “Būvvaldē jāvēršas un jāsaskaņo visas šīs lietas tad, ja privātpersona nolēmusi mainīt piebrauktuves reljefu, jo tas ietekmē daudzas citas lietas. Cik saprotu, šajā gadījumā cilvēks atjauno tikai ceļa segumu, uzklājot bruģi. Viņš taču nemaina reljefu, netaisa ierakumus vai uzbērumus?”I. Ērgle nesaskata problēmu un norāda, ka drīzāk tās ir kaimiņu savstarpējās attiecības. “Būtu jāpriecājas par šādu privātpersonu iniciatīvu, jo labums būs arī šai kundzei. Ir vairāki šādi gadījumi, kad iedzīvotāji uzlabo pašvaldībai piederošus ceļus. Pilsētai nav tik daudz līdzekļu, lai rūpētos par iebrauktuvēm,” saka būvvaldes vadītāja – būvinspektore. Būvvaldē vēl piebilda, ka piekļūšana pie M. Lupkinas īpašuma ir jānodrošina obligāti. Līdzīgu komentāru sniedz arī Valkas novada domes būvvaldē. “Uz savu galvu neko darīt nevar. Būtu jāinformē pašvaldība. Šķiet, ka šeit ir cilvēku jautājums. Es tikai priecātos, ja kāds tā no savas gribas nobruģētu ceļu pie manas mājas. Tas ir dāsns cilvēks,” komentē Valkas novada domes būvvaldes vadītāja Sarmīte Spuldzeniece. Taču Gulbenes novada būvvaldē noskaidrojām, ka jebkura darbība svešā īpašumā ir jāsaskaņo ar būvvaldi vai vismaz jābūt rakstiskai pašvaldības piekrišanai jeb apliecinājuma kartei. Citādāk tā skaitās nelikumīga būvniecība, pat ja tā ir ceļa seguma nomaiņa.Dara, lai būtu labākAnsis Dzērve “Ziemeļltavijai” stāsta, ka vairākkārt ar kaimiņiem runājis par piebraucamā ceļa kvalitāti un ka to vajadzētu uzlabot. Beidzot tam rasti līdzekļi. “Jau sen vēlējos nobruģēt šo ceļu, lai būtu ērtāk pārvietoties un radītu sakoptāku vietu. Līdz šim te bija bedres un lietainā laikā nācās brist pa dubļiem. Nekādas normas neesmu pārkāpis. Namu un komunālo uzņēmumu pārvaldē pirmdien man ar parakstu apliecināja, ka varu uzlabot ceļa segumu. Parakstus ieguvu arī no pašvaldības, “Lattelecom” un “Latvenergo”,” stāsta A. Dzērve. Notiekošajā aktīvi iesaistījies viņa kaimiņš Jānis Šutka. “Abi ar Ansi jau sen taisījāmies kaut ko darīt lietas labā, jo apnicis brist pa dubļiem un aizbērt bedres. Tagad sasparojāmies un rīkojamies. Nekas jau nemainīsies pēc bruģa uzklāšanas, lietusūdens kā tecēja tā tecēs uz Rīgas ielas pusi un grāvīti,” stāsta J. Šutka.Smiltenes namu un komunālo uzņēmumu pārvaldes valdes priekšsēdētājs Raitis Melderis apstiprināja, ka rakšanas darbu atļauja ir izsniegta. “Mums tā bija jādod, jo uz šīs piebrauktuves atrodas kanalizācijas akas. Bez bruģa likšanas šī privātpersona bija iecerējusi, ka turpmāk lietusūdens kanalizāciju varētu novadīt šajās akās. Bet tādu darbību mēs aizliedzām veikt,” skaidro R. Melderis.Viņš informē iedzīvotājus, ka jebkuri rakšanas darbi, kas notiek ārpus šo cilvēku privātās teritorijas, ir jāsaskaņo ar Namu un komunālo uzņēmumu pārvaldi un pašvaldību. Tāpēc, ka zem šiem ceļiem atrodas dažādi kabeļi, ūdensvadi, kanalizācija. “To visu paredz likumdošana,” piebilst R. Melderis.
