Valcēniete Egita Stahovska virtuves gudrības mācījusies un joprojām padomu prasa savai vecmāmiņai un vīram Ivaram.
Valcēniete Egita Stahovska virtuves gudrības mācījusies un joprojām padomu prasa savai vecmāmiņai un vīram Ivaram. Gados jaunā sieviete pārliecinājusies, ja pie galda sēž divi bērni un vīrs, dzīve piespiež iemācīties saimniekot racionāli.
Stahovsku ģimenē katru gadu īpaši svētki ir 1. septembris, diena, kad beidzas bērnudārzs un sākas vasaras brīvlaiks, Ziemassvētki un Jaungads. Egita kopā ar bērniem šogad pārsteigusi vīru, sveicot viņu Tēva dienā septembra otrajā svētdienā. Savukārt Ivars kopā ar bērniem vienmēr cītīgi gaida Lieldienas. Tad visi kopā piepilda Lieldienu zaķa atstāto ligzdu ar krāsainām olām un iet šūpoties.
Egita atzīst, ka viņas dzīves ritms, uzskati un rīcība galvenokārt ir pakļauta piecus gadus vecās meitas Enijas un divgadīgā dēla Denija vēlmēm un interesēm. Egita savai saimei cenšas gatavot veselīgu ēdienu, tāpēc izvairās no pārmērīgas sāls lietošanas. Sāli lieliski aizstājot dažādas garšvielas.
Vienmēr svētku galdā ir Egitas gatavotais rasols, jo tas ļoti garšo bērniem. Saimnieces firmas noslēpums ir tas, ka visas sastāvdaļas jāsagriež smalkos kubiņos un tām jābūt vienādās daļās — cik kartupeļu, tik arī olu, marinētu gurķu un žāvētas desas vai gaļas. Šiem salātiem parasti mēdz pievienot vairāk vārītu kartupeļu, bet Egita atklājusi, ka tas nav labākais variants. Salātus jauc ar mērci, kas pagatavota no skāba krējuma un majonēzes. Egita sāli neliek, vien iztiek ar “Santa Maria” maisījumu. Nu jau virtuvē mammai palīdz arī Enija. Egita uzskata, ka bērniem jau kopš mazotnes jāļauj darboties, jo tas tikai vairo viņu interesi par virtuves darbiem. Jaunā sieviete visos svētkos cenšas atrast laiku un līdzekļus, lai ģimenei radītu īpašu sajūtu. Viņa uzskata, ka nemaz nevajag daudz naudas, vien pacietību un izdomu. Daudz ierosmju viņa ieguvusu, atceroties savu bērnību, un atmiņas un pieredzi nodot tālāk saviem bērniem.
Ikdienā, kad pieaugušie strādā, bet mazie ir bērnudārzā, lielākā ēdiena gatavošana iznāk tikai vakarā. Egita ēdienu negatavo milzum lielos katlos, bet katrā ēdienreizē cenšas izdomāt ko jaunu. Vienu brīdi visiem bija apnikuši vārīti kartupeļi, tāpēc tos cepa cepeškrāsnī. Tas ir pavisam vienkāršs ēdiens, ko var ēst bez gaļas piedevām, vien ar salātiem. Kartupeļus nomizo, sagriež, liek cepamajā traukā, pievieno sīpolus un ķiplokus, pārkaisa ar “Santa Maria” garšvielām un cep cepeškrāsnī. Gatavošanas beigās kartupeļus pārlej ar majonēzi. Egita prot pagatavot garšīgas kāpostu karbonādes. Vispirms kāpostgalva nedaudz jāpatur verdošā ūdenī, tad uzmanīgi jānogriež veselas lapas, jāizgriež kacens. Lapas jāsaloka karbonādes formā, jāapviļā olā, kas sakulta ar garšvielām, un miltos un jācep kā ierastās karbonādes.
Stahovski iecienījuši arī makaronu ēdienus. Viens no vispieprasītākajiem ir makaronu plovs. To gatavo kā plovu, tikai rīsu vietā izmanto nelielus makaronus. Egita nežēlo laiku arī cepumu cepšanai.Visgaršīgākie esot riekstiņi, kas pildīti ar vārītu kondensēto pienu, tikai jārēķinās, ka našķu pagatavošana ir laikietilpīgs pasākums.
Egitas vīrs Ivars ir aizrautīgs makšķernieks. Viņa zivīm neķeroties klāt — visus darbus paveic pats zivju ķērājs. Ivars mēdzot zivis pagatavot netradicionāli, piemēram, uz pannas sacep iztīrītus līdakas gabaliņus, pēc tam sīpolus un papriku kopā ar garšvielām un tomātu mērci. Var pielikt arī nedaudz marinētu gurķu. Tam visam pievieno iepriekš pagatavotās zivis. Salātus var ēst gan atdzesētus, gan tikko izceltus no pannas. Ivars zivis arī kūpina. Pirms kādiem gadiem viņš gājis arī medībās kā dzinējs. Egita atceras reizi, kad uz galda stāvējis liels aļņa gaļas gabals un viņai bijis jāizdomā, kā to pagatavot. Iznāca gan karbonādes, gan kotletes. Toreiz palīdzēja vecmāmiņa ar savu padomu un pieredzi.
Jau agrā pavasarī Stahovski sāk saimniekot dārzā, kur izaug viss nepieciešamais — kartupeļi, burkāni, kāposti, sīpoli. Egita uzskata, ka pašu izaudzētais ir ekoloģiski tīra produkcija. Mamma lepojas, ka meitai nav neviena bojāta zobiņa, un lielākoties jāpateicas veselīgai pārtikai. Rudenī Egita kopā ar vecmāmiņu gatavo salātus ziemai, spiež sulas un vāra dažādus ievārījumus. Vēl jaunā saimniece gatavo ķirbju kompotu, kas garšo līdzīgi ananasu kompotam. Ķirbi sagriež nelielos kubiņos un novāra līdz stadijai, kad tie maina krāsu un kļūst spilgti dzelteni. Pēc tam ķirbjus aplej ar cidoniju sīrupu un ļauj ievilkties.
***
Saldais ēdiens “Kārums”
Tas ļoti garšo bērniem. Našķa pagatavošanai nepieciešams biezpiens, nedaudz kakao, skābs krējums un ievārījums, kas garšo vislabāk. Biezpienam ir jābūt visvairāk. Visas sastāvdaļas sajauc kopā. Egita brīdina: skats ir briesmīgs, bet garšo — lieliski.
Pildītās pankūkas
Vispirms izcep plānās pankūkas. Pēc tam katrā ieloka veselu vai uz pusēm pārgrieztu cīsiņu, kuru pārsmērē ar kečupu, skābu krējumu vai majonēzi. Pankūku aizloka ciet un uz pannas vēl nedaudz apbrūnina.
Biešu salāti ar jāņogu sulu
Vārītas sarkanās bietes sarīvē. Novāra nedaudz ūdens kopā ar ķimenēm. Šķidrumu pārlej bietēm un atstāj kādu laiku ievikties. Kad salāti atdzisuši, tiem pievieno jāņogu sulu.
