Topošajā Starptautiskā studiju centra studentu pilsētiņā turpinās apkārtnes sakārtošanas darbi un atkritumu savākšana.
Topošajā Starptautiskā studiju centra studentu pilsētiņā turpinās apkārtnes sakārtošanas darbi un atkritumu savākšana. Vakar “Ziemeļlatvija” pārliecinājās, ka gruzdošu ugunskuru nav un deg tikai koks un papīrs. Laikraksta iepriekšējā numurā solījām vides speciālistes komentāru.
“Tā, kā tas notiek pašlaik, atkritumu dedzināšana nav pieļaujama. Var piekrist melioratoriem, ka viņi neuzņemas atbildību par to firmu atkritumiem, kuras šajā objektā strādāja agrāk. Juridiski par atkritumu iznīcināšanu atbild arī Valkas pašvaldība, jo tieši tā izdod saistošos noteikumus savā teritorijā un ir atbildīga par to izpildi,” “Ziemeļlatvijai” skaidro Valmieras reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītāja Līga Zvirbule.
SIA “Valkas meliorācija” vadītājs Juris Biezais uzskata, ka Meliorācijas mikrorajona vēsture ir diezgan dīvaina. Apdzīvotais mikrorajons piederēja uzņēmumam, kurš to vēlāk nodeva pilsētas pārvaldījumā. “Tiklīdz ēkas tika nodotas, dome izlēma, ka iedzīvotāji ir jāpārceļ dzīvot citviet. Tā arī notika. Mikrorajons kļuva neapdzīvots, to tūdaļ sāka izlaupīt — izlauza grīdas, logus, radiatorus un visu citu, kas “saimniecībā noderīgs”. Tolaik valdīja uzskats, ka tas ir bezcerīgs pasākums. Kā redzam, tagad ēkas atjaunos,” stāsta J. Biezais. Viņš uzskata, ka pašlaik notiekošo darbu secība nav pareiza, jo vajadzēja sākt ar tīrīšanas darbiem un visas platības sakārtošanu. Tikai pēc tam vajadzēja sākt logu likšanu un jumta konservēšanu. Vēl šobrīd iežogotā platība nav pilnībā noslēgta. Pagrabu logu ailes ir tukšas. Ja logus neaizmūrēs, pagrabā iekļūs nokrišņi un māju bojāšanās turpināsies. “Ir labi, ka teritorijas sakopšana notiek, taču darbu secība ir ačgārna. Protams, indīgās vielas pilsētas teritorijā dedzināt nedrīkst. Var jau būt, ka ugunskurā ir iekļuvis kāds plastmasas gabals, tomēr tas nav tīšs kaitējums,” turpina uzņēmuma vadītājs. Visi cietie atkritumi un būvgruži (apmēram 1000 kubikmetru) pašlaik ir sastumti kaudzēs. Tiklīdz nedaudz piesals, šos atkritumus paredzēts izvest ceļu pamatnes sakārtošanai apkārtējos pagastos. Daudz būvgružu palika arī logu licēju brigādei. “Vienīgais pozitīvais aspekts ir tas, ka varam nodarbināt tos cilvēkus, kuriem pašlaik nav darba citos objektos. Joprojām uzskatu, ka uzsāktajai teritorijas sakārtošanai bija vajadzīgs projekts,” nešaubās uzņēmuma vadītājs.
