Eksprezidentes Vīķes-Freibergas minētais salīdzinājums par Damokla zobenu, kas draud nokrist pār dažu Latvijas politiķu galvām, ir tīrais sīkums.
Eksprezidentes Vīķes-Freibergas minētais salīdzinājums par Damokla zobenu, kas draud nokrist pār dažu Latvijas politiķu galvām, ir tīrais sīkums, ja salīdzina ar to Damokla zobenu, kas aizvien uzstājīgāk liek saraukties nedrošībā veselām tautām un varbūt pat visai cilvēcei.
Tas, par ko mēdzam uztraukties tepat Latvijā, ir niecība, ja iedomājam par īstajām briesmām, kas draud nevis kādai latviešu grupai, jebšu globālā mēroga krīžu epicentri veidojas pavisam citviet. Latviju šajā gadījumā var skart tikai atbalsojumi.
Ir gadījumi, kad netaisnu spriedumu pieņem pati tauta, kad uzskata, ka inflāciju valdība var apturēt gluži kā pajūgu – iedzenot zemē mietu. Ka tauta mēdz būt netaisna, nule Krievijā tā nāk kā atskārsme, kad tiek pieminēta izcilā politiķa un demokrāta Anatolija Sobčaka jubileja. Cilvēks, kurš Sanktpēterburgai atdeva vēsturisko nosaukumu, kura vadībā daudzmiljonu pilsēta radīja klimatu sekmīgai tirgus ekonomikas attīstībai, kārtējās vēlēšanās tika ne tikai izbalsots, bet pakļauts mafiozo struktūru vajāšanām. Stāsta gan, ka vainojams viņa vietnieks Vladimirs Putins, kurš nemākulīgi organizēja priekšvēlēšanu kampaņu. Bet galvenais tomēr tas, ka tagad tautas vairākums sapratis, ka bezatbildīgais balsojums savulaik iznīcināja izcilu personību, kādas pēterburdziešiem tik drīz neredzēt.
Lielvalsts un atpalicība
Ja valstī dzīvo vismaz simts miljoni iedzīvotāju, tā var pretendēt uz lielvalsts statusu. Pēdējā laikā strauju ekonomikas izaugsmi uzrāda tikai trijotne – BRINK – Brazīlija, Indija, Ķīna. Bet kas notiek citviet?
Meksikā valda milzu nabadzība, miljoni ekonomisko bēgļu meklē peļņu ASV, un Buša valdība izlēmusi būvēt milzīgu žogu visgarām robežai. Jo 20 miljoni nelegālu ieceļotāju spēj apdraudēt arī pašu bagātāko pasaules lielvalsti.
Āfrikas kontinentā problēmas neatstāj Nigēriju – ar naftu, gāzi un citiem izrakteņiem bagātu zemi, bet nabadzībā mirstošās ciltis cenšas pelnīties ar ķīlnieku sagrābšanu un atbrīvošanu par izpirkumu.
Indonēzija tāpat nespēj pārvarēt iekšējās pretrunas. Būdama pati lielākā musulmaņu zeme, tā aizvien ir potenciāls reliģiskā ekstrēmisma poligons. Un daudzās Indonēzijas salas aizvien niknāk apdraud dabas anomālijas.
Dievu nolemtības baisajā ēnā eksistē Bangladeša, kur ik gadu musonu sezona ar ūdeņu un dubļu straumēm pārplūdina pusi teritorijas, kas tāpat jau pārapdzīvota. Arī šī tauta ir islamticīga.
Pasaules drošībai vislielākais drauds ir Pakistāna – atpalikusi lielvalsts, kas apbruņota ar atombumbām. Prezidents Mušarafs gan uzskatīts par diktatoru, bet viņa vara visai nosacīta cilšu apdzīvotajos kalnu nostūros, kur, cita starpā, slēpjas terorists numur viens Osama bin Ladens. Reliģiskais ekstrēmisms nesen radīja Sarkanās mošejas krīzi, kas nebūt nav atrisināta. Lielā puštunu kopiena klejo brīvi pāri nosacītajai robežai ar Afganistānu, un reizē ar lopkopjiem klejo arī talibu kaujinieki. Mušarafa pozīcijas tik ļodzīgas, ka jau tiek runāts par trimdā dzīvojošās izcilās politiķes Benaziras Bhuto aicināšanu valdības priekšgalā. Ja amerikāņu balstītais režīms brūk, tad Pakistāna var pārvērsties desmit Irākās.
Kurš no minētajiem augoņiem pārsprāgs pirmais?
Draudi finanšu sistēmai
Šovasar klimatiskā laika apstākļi pasaulei brangi atgādināja, ka globālā sasilšana nav mīts. Eiropas dienvidus un pat Viduseiropu skāra gan pekles karstums, gan grēku plūdi, un uz planētas paliek aizvien mazāk to stūrīšu, kur dzīvošana puslīdz droša.
Gaidīta vai negaidīta, bet klāt cita draudīguma ēna, kas pārslīdējusi tā sauktā “zelta miljarda” zemes. Ar to es domāju globālas finanšu sistēmas draudus.
Pirmie trauksmes klikšķi atskanēja Vācijā un Francijā, kam sekoja ASV dolāra kursa pazemināšanās un nu jau neliela trauksme fondu biržās.
Pagaidām nestabilitātei minami divi iemesli. Pirmais ir tas, ka prezidenta Buša iesāktais karš Irākā liek aizvien vairāk aizņemties, līdz ASV valdības parādsaistības kļuvušas astromiskas. Un amerikāņu vērtspapīrus iegādājušās arī daudzas ārvalstis, tajā skaitā Ķīna, kuras eksports ievērojami pārsniedz importu. Banku kapitāls un fondu tirgus jau sen saaudzis vienotā globālā tīklā, un krīze vienā posmā nekavējoties rada paniku visā pasaulē. Tiesa, neviena valsts nav ieinteresēta šīs līdzsvarotās sistēmas sabrukumā, tāpēc valstu centrālās bankas parasti cenšas glābt dolāru vai kādu citu apdraudēto valūtu. Bet cik ilgi tas iespējams?
Otra samezglojuma ķēde saistās ar ASV un Ķīnas ekonomiskajām attiecībām. Ķīna nav vienkāršs Austrumu tīģeris, bet tā ir ceturtā daļa zemeslodes iedzīvotāju, kas piedzīvo strauju saimniecisko izaugsmi. Un Ķīna nebūt nevēlas klausīt amerikāņiem, kuri pieprasa mainīt juaņas kursu. Un te vēl daži amerikāņu senatori prāto, ka 2008. gada Pekinas olimpiskās spēles nepieciešams boikotēt, protestējot pret cilvēktiesību pārkāpumiem komunistiskajā Ķīnā utt. Uz šādiem draudiem ķīnieši atbild, ka viņiem pietiekami daudz dolāru un zelta rezervju, lai visu to laistu pārdošanā un vienā dienā sagrautu Vašingtonas būvēto finanšu sistēmu. No pilnīga ekonomiskā sabrukuma pasaulē tad ciestu arī pati Ķīna, tāpēc draudi neskan visai nopietni. Nav labi, ja politiķi pārāk aizrautīgi sāk viens otram mācīt savus “svētos rakstus”.
Ziemeļpola “iekarošana”
Gan smieklīgi, gan satraucoši reizē bija krievu pūliņi demonstrēt savas tiesības uz Ziemeļu Ledus okeānu, proti, šelfa turpinājumu. Maskavas impēristi izdomājuši, ka tādējādi pie esošajiem 17 miljoniem kvadrātkilometru varētu pieaudzēt klāt vēl vienu miljonu. Ledāju klātais okeāns nav pārāk liels, toties Krievijai visgarākā krasta robeža. Kremļa valdoņi nolēmuši rīkoties kā 15. un 16. gadsimta kolonizatori, kuri piestāja agrāk nezināmas salas krastā, uzslēja tur krustu un pasludināja teritoriju par impērijas sastāvdaļu, kamēr aborigēni visā noraudzījās vaļā mutēm.
Mūsdienās teritoriālos jautājumus lemj ANO atbilstoši starptautiskiem likumiem. Krievija šoreiz vienkārši vēlas, lai to respektētu kā lielvalsti, pie viena Kremļa dibināto partiju līderi cer sakrāt punktus pirms gaidāmajām vēlēšanām. Jāpiemin viena sakritība: vienlaikus ar minētajiem notikumiem tika sarīkotas Krievijas un Ķīnas kopīgas militārās mācības.
