Pagājušās nedēļas nogalē visa Eiropa sekoja līdzi referendumam Skotijā. Skoti nobalsoja pret savu neatkarību. Šis referendums draudēja izjaukt ierasto kārtību visā Eiropas Savienības reģionā un, protams, ar to nāktos rēķināties arī Latvijai. Ja referenduma rezultāti būtu par neatkarību, tad pēc pāris gadiem Latvijai nāktos sadarboties ne tikai ar Lielbritāniju, bet arī ar Skotiju. Kaut ar abām valstīm sadarboties būtu sarežģīti, jo angļi ir neapmierināti ar skotu vēlmi pēc brīvības. Toties ar Lielbritāniju jau tagad saista daudzpusīga sadarbība, ieskaitot drošības jautājumus. Savukārt par Skotiju nebūtu skaidrs, kā tai veidotos sadarbība ar Eiropas Savienību. Lielbritānija vairs nebūtu tik varena Savienības dalībniece kā līdz šim, turklāt krieviem būtu iemesls norādīt uz referendumu Skotijā, ja kāds vēl pārmestu tā rīkošanu Krimā. Situācija gan ir atšķirīga, un vienīgais, kas abiem balsojumiem līdzīgs, ir nosaukums – referendums. Taču pieredzējušiem Maskavas demagogiem tas nebūtu traucēklis. Latvija salīdzinoši nesen izcīnīja savu neatkarību un tad nebūtu solīdi, ja tā Lielbritānijas dēļ novērstos no skotiem. Kopumā Latvija tagad var uzelpot. Domāju, to darīs arī citas Eiropas Savienības valstis, kaut situācija nav atslābusi. Referendums ir sadalījis skotu sabiedrību. Tā rezultāts ir 55 pret 45 procentiem. Tātad gandrīz puse ir par neatkarību. Kā šis cilvēku kopums rīkosies, būs atkarīgs no angļu politiķu gudrības. Līdzīgas vietas ir vēl Velsa, bet Spānijā – Katalonija. Ir jābūt prasmīgiem valstu vadītājiem, lai nesāktos nacionālā sadalīšanās, kas šajā situācijā, kad Krievija atkal krata ieročus, ir bīstama.
