Smiltenes mūzikas skolas vokālā pedagoģe Anita Kārkliņa ir pārliecināta — kora klases audzēkņiem jāprot ne tikai dziedāt un diriģēt.
Smiltenes mūzikas skolas vokālā pedagoģe Anita Kārkliņa ir pārliecināta — kora klases audzēkņiem jāprot ne tikai dziedāt un diriģēt. Viņiem uz skatuves jāmāk arī brīvi kustēties, dejot, runāt dzeju un asprātīgi vadīt koncerta programmu.
Arī tad, ja bērni vēlāk neizvēlēsies mūziķa profesiju, iegūtā skatuves pieredze viņiem noderēs, komunicējoties ar cilvēkiem jebkurā citā darbā. To pedagoģe uzsvēra arī vokālajā seminārā Jēkabpils mūzikas skolā.
Iedziedas guļus, sēdus, stāvus
Vadīt semināru Anitu Kārkliņu uzaicināja Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas direktore Leone Pauniņa.
Smiltenes mūzikas skolas pedagoģe atklāja savas vokālā darba metodes, strādājot ar Jēkabpils mūzikas skolas kori. Lai nodarbības būtu interesantākas, viņai līdzi brauca Smiltenes mūzikas skolas kora klases audzēknes Jana Ņikitina, Ieva Rudzīte, Liene Vējiņa, Inga Zostiņa un skolotāja Inguna Balode.
“Veidojām šo semināru kā koncertu, kurā starp dziesmām rādījām elpošanas un iedziedāšanās vingrinājumus visās iespējamās ķermeņa pozās — guļus, sēdus, stāvus. Smiltenes meitenes bija lieliskas. Viņas dziedāja solo un ansambļos, katram priekšnesumam izvēloties savus tērpus un frizūras. Dziedāja arī kopā ar kora klasi,” stāsta A. Kārkliņa.
Jēkabpils kora klases bērni atsaucīgi uzņēma ciemiņus un visu, ko viņi rādīja, precīzi izpildīja. Turienes mūzikas skolas direktore pat bija nopirkusi speciālu paklāju elpošanas vingrinājumiem uz grīdas.
A. Kārkliņa ļoti pateicas kora klases audzēknes Lienes Vējiņas vecākiem Selgai un Viktoram. Viņi organizēja un finansēja smilteniešu braucienu uz Jēkabpili.
“Vienlaikus koncerts un praktiskas nodarbības. Tas bija ļoti interesanti gan mūsu skolas skolotājiem, kuri strādā ar kora klasēm, gan audzēkņiem,” semināru vērtē jēkabpiliete L. Pauniņa. “Anitai Kārkliņai ir ļoti labi praktiskie vingrinājumi pareizai elpošanas un skaņas attīstīšanai; kā pareizi atvērt muti; kurā reģistrā dziedāt un tamlīdzīgi.”
Jēkabpils bērniem vingrinājumi patikuši, jo bijusi fiziska atslodze dziedāšanas vidū. L. Pauniņa atzinīgi vērtē arī A. Kārkliņas skolnieces. “Atraisītas balsis, brīvas kustības, speciāli tērpi, laikmetīgs repertuārs,” viņa saka par smiltenietēm.
Iespaido amerikāņu pieredze
A. Kārkliņa teic, ka sava darba metodes sistematizējusi aptuveni 10 gados. Ļoti palīdzējuši braucieni kopā ar koriem uz Eiropu un Ameriku.
“Katrs festivāls un konkurss dod lielisku pieredzi. Esmu piedalījusies vokālajās meistarklasēs Amerikā, Vācijā, Somijā. 2001. gadā Helsinkos notika 5. starptautiskais vokālo skolotāju kongress. Tajā vairāk nekā 20 pedagogu no visas pasaules rādīja savas meistarklases. Mani īpaši iepriecināja četri skolotāji: Neils Zemers (Ņujorka), Anete Tompsone (Londona), Elizabete Hovarde (Losandželosa) un Liza Sokolova (Ņujorka). Viņi mācīja gan klasisko, gan džeza dziedāšanu, rādīja uz skatuves ļoti interesantus tēlus un kustības. Lizas Sokolovas nodarbībās visi gulējām vai sēdējām uz grīdas un dziedājām, atrodoties visās iespējamās ķermeņa pozās. Tas ir ārkārtīgi svarīgi katram dziedātājam, lai sajustu pareizu elpošanu un pilnībā atbrīvotu ķermeni. Amerikas mūziklos dziedātāji uz skatuves rāda it kā reizēm prātam neaptveramas lietas. Taču tas viss ir iespējams, ja trenē savu ķermeni kopā ar balsi. Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, un mums ir jāmaina sava domāšana arī mūzikā,” uzskata A. Kārkliņa.
Skolotājas domāšanu pārņēmušas arī viņas skolnieces. Jana Ņikitina izdomāja ļoti savdabīgu variantu, kā var dziedāt — metot uz rokām ritenīti. Jana to demonstrēja Jēkabpilī. Esot izdevies labi.
Vienreizēji, taču ne pārāki par citiem
A. Kārkliņa ir gandarīta par Smiltenes mūzikas skolas kora klases audzēkņiem. “Viņi ir brīnišķīgi, ļoti radoši, ar bagātu fantāziju un iztēli,” slavē skolotāja. “Spēj sacerēt dziesmas un raksta dzejoļus, ko paši dzied un runā. Bērni domā arī par saviem koncertu tērpiem un frizūrām. Man nekas nav jāuzspiež. Es tikai izsaku savus priekšlikumus un dodu padomus. Cenšos strādāt pēc principa: katrs bērns ir vienreizējs un neatkārtojams, taču viņš nav pārāks par citiem. Visi ir vienādi brīnišķīgi, jo tādus viņus radījis Dievs. Nedrīkst būt nekādas iedomības, skaudības, greizsirdības, lielības, citu nicināšanas vai apvainošanas, jo citādi mūzikā radoša procesa nebūs.”
