Lai no izzušanas glābtu atsevišķas upju gliemeņu sugas, trijām aizsargājamām dabas teritorijām Valkas rajonā — Launkalnes, Rauzas un Šepkas dabas liegumiem — tiek veidoti dabas aizsardzības plāni.
Lai no izzušanas glābtu atsevišķas upju gliemeņu sugas, trijām aizsargājamām dabas teritorijām Valkas rajonā — Launkalnes, Rauzas un Šepkas dabas liegumiem — tiek veidoti dabas aizsardzības plāni.
Dabas liegums ir aizsargājama teritorija, kurā atrodas būtiskas dabas vērtības.
Aizvadītajā nedēļā notika dabas aizsardzības plānu sabiedriskās apspriešanas sanāksmes dabas liegumiem “Šepka” Variņu pagastā, “Rauza” Palsmanes pagastā un “Launkalne” Launkalnes pagastā. Sanāksmes organizēja minēto plānu izstrādātāja Latvijas Malakologu biedrība sadarbībā ar pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldi.
Kaut arī sanāksmes bija aktuālas tiem zemes īpašniekiem un lietotājiem, kuru īpašumi atrodas dabas liegumu teritorijās, pēc “Ziemeļlatvijas” rīcībā esošās informācijas, ieradās maz cilvēku. “Dzirdēju, ka daļa īpašnieku vai lietotāju ignorēja sanāksmes, jo ir apvainojušies, ka viņu īpašumi dabas lieguma teritorijā iekļauti, viņiem nevaicājot. Taču uzskatu, ka pārmetumus neesam pelnījuši. Par lieguma veidošanu cilvēkus vajadzēja informēt pašvaldībām,” domā Latvijas Malakologu biedrības valdes priekšsēdētāja Mudīte Rudzīte.
Šepkas, Rauzas un Launkalnes dabas liegumos pavisam ir 82 privātīpašumi, uzņēmumu, pašvaldību un valsts zemes. Visiem zemes īpašniekiem un lietotājiem dabas liegumā jārēķinās ar ierobežotu saimniecisko darbību. Liegumu izveidoja 2000. gadā.
Projekta laikā iedzīvotāji varēja rakstiski izteikt savus priekšlikumus, lai diskutētu par interešu saskaņošanu dabas liegumos.
Daudz jautājumu bija par kompensāciju izmaksu saistībā ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem dabas lieguma statusa dēļ. “Lai pretendētu uz kompensācijām, katram individuāli jāvēršas ar iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldē. Pirms tam iepriekš vajadzētu konsultēties ar mežsargu vai taksatoru un sagatavot vajadzīgos dokumentus. Kad iesniegums ir saņemts, Dabas aizsardzības pārvalde pati tālāk veic vajadzīgo procedūru saistībā ar kompensācijas lieluma aprēķiniem,” skaidro M. Rudzīte un piebilst, ka kompensācija ir vienreizēja atlīdzība. Jau dzirdētas nelielu meža platību īpašnieku šaubas, vai ieguldītās pūles dokumentu kārtošanā esot atlīdzības vērtas.
“Mūsu pagastā dabas lieguma statuss ietekmē, piemēram, tos privātīpašumus upes tuvumā, kuros īpašnieki vēlas izveidot atpūtas vietas, piemēram, uzcelt atpūtas māju vai pirti,” stāsta Palsmanes pagasta padomes priekšsēdētāja Tigna Podniece. Liegumā ir apgrūtinājums transformēt zemi, piemēram, no lauksaimniecības zemes uz apbūvi. Cilvēki arī nav apmierināti ar liegumā ierīkotajām robežām, jo atsevišķās vietās saimnieciskā darbība ierobežota pat vairāk nekā 500 metru attālumā no upes.
Dabas aizsardzības plāni un individuālo apsaimniekošanas noteikumu projekti stāsies spēkā tikai pēc Vides ministrijas akcepta.
