Pirmdien, 3. jūlijā, pulksten 12 Latvijā sāksies Ģimenes ārstu asociācijas pieteiktais streiks. To atbalsta arī mūsu puses novados praktizējošie ģimenes ārsti.
Streika laikā ģimenes ārsti pārtrauks sniegt valsts apmaksātos veselības pakalpojumus, izņemot akūto neatliekamo palīdzību, bet Veselības ministrijai tikmēr pacientiem ir jānodrošina veselības aprūpes pieejamība, uzsver biedrības “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” prezidente, streika komitejas vadītāja Sarmīte Veide.
Sniegs tikai maksas
pakalpojumus
S. Veide tālruņa sarunā “Ziemeļlatvijai” vakar skaidroja, ka streika laikā ģimenes ārstu prakses būs atvērtas astoņas stundas dienā un praksēs strādās ārsta palīgi un māsas. Ja pacientiem ir nepieciešama sava ģimenes ārsta palīdzība, vēlams ar ārsta praksi iepriekš sazināties pa tālruni un noskaidrot nepieciešamo informāciju.
Vakar S. Veide nevarēja sniegt “Ziemeļlatvijai” konkrētu atbildi, cik liels ir Latvijā praktizējošo ģimenes ārstu atbalsts streikam, jo vakar Latvijas Ģimenes ārstu asociācija vēl tikai apkopoja līdz trešdienas, 28. jūlija, vakarpusei iesūtītos pieteikumus. Šodien asociācija sasauc preses konferenci, kurā paziņos jau konkrētu informāciju.
Vakar “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka streiku atbalsta Smiltenē, Valkā un Strenčos praktizējošie ģimenes ārsti. Piemēram streika laikā Smiltenē praktizējošie ģimenes ārsti būs darbā, taču sniegs pacientiem tikai maksas pakalpojumus (tādā gadījumā par vizīti pie ģimenes ārsta jāmaksā 10 eiro). Tā rīkosies arī Smiltenē praktizējošā ģimenes ārste Līga Ziemele.
“Streika laikā netiek sniegti valsts apmaksātie pakalpojumi, jo valsts streika laikā mums algu nemaksā. Protams, streikam piekrītu. Visas izvirzītās prasības ir svarīgas, bet, galvenais, kāpēc streikojam, ir panākt, lai Veselības ministrija zem lozunga par valsts līdzekļu taupīšanu neiejaucas labi nostādītā ģimenes ārstu prakšu darbā, lai netaisa mākslīgas kopprakses. Mēs katrs savām praksēm esam izremontējuši telpas, sagādājuši vajadzīgās lietas,” skaidro L. Ziemele.
Izeja – traumpunkts vai slimnīca
Streiku atbalstīs arī Valkā praktizējošie ģimenes ārsti, kuri šobrīd nav atvaļinājumā. Ģimenes ārste Līga Putriņa stāsta, ka 3. jūlijā līdz pulksten 12 ģimenes ārsti strādās, kā ierasts, bet pēc tam būs streika atbalstītāju vidū.
“3. jūlijā no pulksten 12 palīdzību sniegsim tikai situācijās, kad ir apdraudēta pacienta dzīvība. Ja pacients vēlēsies, viņš varēs saņemt maksas pakalpojumu. Tam, kāpēc es atbalstu streiku, ir divi galvenie iemesli: lai tiktu palielināts finansējums un ne tikai ģimenes ārstu praksēm, bet medicīnai kopumā, un lai mums netiktu uzspiestas kopīgās prakses, kas nozīmētu atgriezties gandrīz kā pie padomju laika poliklīnikām,” savu viedokli pauž L. Putriņa.
Valcēnietis ģimenes ārsts Valdis Ķiris iesaka valcēniešiem, kuriem streika laikā nepieciešama palīdzība veselības aprūpē, vērsties traumpunktā Valkā (traumpunkts ir arī Smiltenē – redakcijas piezīme) vai doties uz Vidzemes slimnīcu Valmierā.
“Ziemeļlatvijas” uzrunāto iedzīvotāju viedokļi par gaidāmo ģimenes ārstu streiku ir atšķirīgi. Streiku viennozīmīgi atbalsta, piemēram, smiltenietis Augusts Būce. “Ja ārstam tik daudz gadu ir jāmācās un ir tāds atalgojums, kādu viņi saņem, tad, piedodiet, par ko viņi ir mācījušies? Es atbalstu streiku, lai ārsti saņemtu tādu atalgojumu, kāds viņiem pienākas par saviem mācību gadiem. Tad arī viņi būs motivēti darīt savu darbu vēl labāk. Ja pacientiem streika laikā radīsies neērtības, gan pārdzīvosim,” saka A. Būce.
Streiku atbalsta arī jaunā māmiņa Digna Avotiņa. “Pat nemācēšu teikt, kāpēc. Noteikti ne par velti viņi grasās streikot. Pie mana ģimenes ārsta noteikti visas māsiņas strādās, viņas ir gudras, un man streiks neko nemainīs,” viņa domā.
Cits viedoklis ir smiltenietei Mirdzai (uzvārdu viņa lūdza neminēt). Mirdza ģimenes ārstu streiku neatbalsta. “Ārsti un skolotāji vai katru gadu prasa lielākas algas, bet ko lai dara pārējie? Tie, kuriem tiešām vajadzētu prasīt, tie neprasa, arī maznodrošinātie iedzīvotāji,” spriež sieviete.
Streika ilgumu šobrīd
neprognozē
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija neslēpj, ka streika ilgums pagaidām nav zināms, tikpat labi tā var būt viena diena, trīs dienas, nedēļa, vai pat vairākas nedēļas. Ģimenes ārsti plāno sākt streiku 3. jūlijā un pārtraukt ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanu līdz brīdim, kad izdosies panākt vienošanos ar Veselības ministriju un valdību par streika prasību izpildi.
Tikmēr Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina iedzīvotājus vērsties pie sava ģimenes ārsta līdz 3. jūlijam pulksten 12 savlaicīgi, ja nepieciešamas medikamentu receptes hronisku slimību gadījumos, vai ja nepieciešams pagarināt vai noslēgt darbnespējas lapu.
Tāpat NVD aicina iedzīvotājus sazināties ar sava ģimenes ārsta praksi, lai noskaidrotu, vai ģimenes ārsts sniegs valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus pēc 3. jūlija pulksten 12.
Vienlaikus iedzīvotājiem ir tiesības vērsties ģimenes ārsta praksē un lūgt izrakstu no savas pacienta ambulatorās medicīniskās kartes, kas ietver informāciju par pacienta slimību diagnozēm, alerģijām, lietotajiem medikamentiem un citu informāciju par pacienta veselības stāvokli un ārstēšanu, skaidro Agnese Jasenoviča, NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece. Izraksta uzrādīšana sniegs būtisku informāciju dežūrārstam vai citam speciālistam, pie kura pacients vērsīsies laikā, kad ģimenes ārsts nebūs pieejams. Izrakstu, norakstu un kopiju izsniegšana praksei jānodrošina triju darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.
Kāpēc streikos ģimenes ārsti?
Streika prasības
1. Palielināt šobrīd noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30 % katru gadu turpmākos 3 gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), tas ir, 1,63 eiro 2018.gadā, 2,11 eiro 2019. gadā, 2,75 eiro 2020. gadā;
2. Palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā;
3. Palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30 % katru gadu 3 nākamo gadu laikā;
4. Atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tai skaitā jaunatveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu. Nepieļaut tādu ģimenes ārstu darba reformu, kā paredzēts Veselības ministrijas reformu plānā;
5. Nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad LĢĀA ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu augsta līmeņa pacientu tiesību un datu aizsardzību.
Biedrība “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”
