Tā nu ir, ka pēdējās nedēļās mūsu ūdeņos notiek interesantas lietas. Pareizāk sakot gan būtu teikt, ka nenotiek nekas, ja neskaita dažus starpgadījumus. Ar samiem Daugavā pavisam vāji. Vienīgi kvokotāji vēl kaut ko steidz iespēt, bet pat tie sūdzas, ka ceļas augšā pārsvarā tikai un vienīgi kurkuļi līdz divu kilogramu svaram. Kurš normāli domājošs „samists” tādu galvu un asti ņems? Kaut gan atrodas pat tādi, kas iebāž somā arī 20 centimetrus garus samu bērneļus. Kāri uz naktstārpiemVienīgais, ar ko varu iepriecināt zivju darbaļaudis, ir cope Saulkrastu jūrā. Šeit jau kopš jūlija beigām ļoti labi un lielā daudzumā ir saradušies asari. Agrākos gados to izmēri ne vienmēr bija tie izcilākie, bet šogad, kā par brīnumu, līcis ir papildinājies ar skaistiem lieliem asariem. Acīmredzot aktivitāte vēl nav augstākajā pakāpē, jo asaris vēl nav agresīvs. Tas parasti notiek ap septembri, kad svītrainie ir varen knaši uz mazo gumijas zivtiņu sistēmu vai rotējošo vizuļu medībām. Pašreizējā brīdī šamie varen kāri ķer naktstārpu un pārsvarā uzturas aptuveni 5 – 6 metru dziļumā. Cope ir diezgan agresīva, ja vien jūra pieļauj to iespēju, ka varētu iebraukt ar laivu, tad ir vērts pastrādāt. Pēdējā reizē tiku pie 48 gabaliem loma un izmērs patiešām priecēja. Savukārt zinot, ka tur apakšā viņš ir un aktīvi ņem naktstārpus, protams, ka mēģinājām spiningot. Testi kātiem līdz 10 gramiem, mazie rotiņi galā. Pat izmēģinājām nelielām salakām līdzīgus slaidus, grimstošos voblerus. Nu neņem! Pieslēdzu sistēmas ar mikro džigiem un pāris centimetru garām gumijas zivtiņām. Neņem! Taču tiklīdz ūdenī parādās čūskveidīgi lokanais naktstārps, tā cope ir zibenīga. Turklāt bieži vien uz šiem piecu līdz sešu metru dziļumiem ēsma nemaz nepaspēja nogrimt, bet jau pusceļā tika mēģināta neitralizēt. Tā kā uz jūras copi bijām vairākas reizes, mēģināju savilkt kopā likumsakarības. Un secinājumi šādi, ka labākais copes moments ir tad, kad jūra krastu apveltī ar neliela izmēra gareniem viļņiem. Acīmredzot ēsma ar pludiņa palīdzību tiek cilāta, un tas pievērš asaru uzmanību. Nevar, protams, izslēgt iespēju, ka trāpījām uz asaru baru. Taču vai vairākas dienas no vietas tas būtu iespējams, ja ne tikai situācija, ka šogad patiešām asari ir nepieredzēti agri pienākuši pie līča piekrastes un intensīvi barojas? Varbūt mūs sagaida agra ziemas iestāšanās?Vēlreiz par iebarošanuApzvanīju savus copes kolēģus, kas vasaras viducī mēdz intensīvi ņemties ap iebarojamām barībām un tādējādi mēģina piesaistīt brekšu, līņu, raudu vai karpu aktivitāti. Diemžēl visur valda pamatīgs klusums. Tomēr nevajadzētu tā īpaši izsamist, jo tās pārmaiņas atmosfērā, kas notika pēdējo aptuveni trīs nedēļu laikā, lika ļoti mainīties atmosfēras spiedienam un turklāt nevis pa dienām, bet pa stundām. Zivīm šis apstāklis ļoti nepatīk. Labāk lai spiediens būtu augstāks vai zemāks, bet stabils. Ūdens temperatūra pamazām, sevišķi upēs, pazeminās. Līdz ar to tās barības, kas apveltītas ar spēcīgām un saldām smaržām – atraktoriem, drīz vien nederēs. Vēl, protams, pastāv versija viņas šķaidīt ar zemi. Kas būtu jāatceras. Ar zemi kopā var salipināt visu, bet tad jāpielieto speciālā PV1 līme. Pat plikai zemei, kas ir samaisīta kopā ar jebkura veida tārpiem, uz kilogramu masas pilnīgi pietiek ar 300 gramiem šīs līmes. Kas attiecas uz iebarojamās barības proporcijām attiecībā uz līmes daudzumu, tad šeit tās svārstās no 5 līdz 30 procentiem. Pateikt precīzu recepti tā īsti nevar, jo nav zināms, cik smalku vai rupju un ar kādām blakus piedevām samaisītu barību nāksies rēķināties, „piesperot” klāt līmi. Pats daru tāBreksim stāvošos, bet seklos ūdeņos līmi neizmantoju. Sajaucu barību ar zemi pat pusi uz pusi, jo nekādas cietās un dziļi grimstošās bumbas šādās vietās nav vajadzīgas. Tiklīdz vietas izvēle sasniedz jau 4 – 6 metru dziļumu, tad gan jāsāk domāt par to, lai iebarojamās bumbas neizirstot sasniegtu ūdenskrātuves dibenu. Pie noteikta barības daudzuma pievienoju attiecīgi trešo daļu zemes un tikpat daudz līmes. To visu sausā veidā samaisām un mazliet mazākā daudzumā, kā tad, kad iemaisām iebarojamo barību bez līmes, pielejam ūdeni. Vislabāk šādos gadījumos noder iebarojamās barības mikserēšana ar mikseri. Tas tāpēc, ka, barību jaucot, tai netiek ļauts sakļauties kunkuļos, kā tas notiek, to samaisot un izrīvējot starp pirkstiem. Darbībai ar mikseri izmantojam visparastāko elektrisko un ar bateriju elementiem apgādāto rokas urbjmašīnu. Pašus mikseru paveidus var nopirkt kā celtniecības, tā copes lietu veikalos. Šādi miksējot un sagatavojot barību, tā tiek smalki „izdauzīta” un uzreiz attiecīgā traukā nesalīp, pievelkas ar tik nepieciešamo skābekli, kas pēc tam būs nepieciešams, lai ūdenī iebarojamā barība ātrāk izirtu un izveidotu mums tik nepieciešamo galdu zivīm. Ar līmi sasaistīta barība nepavisam nederēs līņu copei. Kā zināms, līnis ir viena no tām zivīm, kam ļoti patīk rakties pa „šķidrām” dūņām un bieziem sapropeļu klājumiem. Šeit iebarojamai barībai ir vienkārši, atsitoties pret ūdeni, jāizjūk, izveidojot barības mākoni, bet ar noteikumu, ka pēc iemaisīšanas barība attiecīgā traukā būs pilnībā izmirkusi.Ne asakas, un gatavojamies copei uz butēm!
VARBŪT NODERĒS
Katru gadu lasītājiem piedāvāju ko īpašu no saviem atklājumiem. Arī tagad varu pateikt vienu labu recepti. Ņemam barību N-G mix līnis – karūsa un atsevišķā mikserī sakuļam sliekas, līdz tādam stāvoklim, ka tās ir pilnīgā putrā. Tādējādi iegūstam pilnīgi svaigu un aromātisku slieku atraktoru. Šo šķidro slieku masu pievienojam ūdenim, ar ko tiks samaisīta līņu barība. Visa šī operācija jāizdara turpat copes vietā un maksimāli ātri jāizbaro noteiktajā vai izvēlētajā copes vietā. Tas, protams, pie noteikuma, ka uz āķa būs naktenis vai mēslu slieku kaudzīte. Pagaidām ar to šoreiz arī pietiks. Starp citu, līnim viena no labākajām ēsmām ir 10 – 15 baltie mušu kāpuri, bet tikai iepriekš tos derētu mazliet applaucēt ar verdošu ūdeni. Jūs to zinājāt?
