Klāt jauns gads, un vairums cilvēku sāk interesēties, kāda šī ziema un gads kopumā būs.
Meteorologi mums sola salīdzinoši siltu ziemu, bet laika vērotāji atgādina, ka ziema savu daļu neatdotu neatstās un sala kniebienus vēl varam sajust. Tomēr pat paši pieredzējušākie laika vērotāji atzīst, ka daba kļuvusi pārlieku kaprīza, lai pilnīgi droši varētu prognozēt tās uzvedību turpmāk.Vētras – lielākās kārtības jaucējasLaika vērotāja Emīlija Stepanova no Sedas uzskata, ka ziemas sals vēl priekšā. “Īsti droši to gan nevar pateikt, jo dabā tagad daudz kas ir kājām gaisā. Te neliels sals un saulīte, te uzreiz ciklona vēji no Atlantijas okeāna klāt. Šonedēļ atkal sola vētru. Tieši vētras ir tās lielākās kārtības jaucējas dabā, jo pēc tām grūti noteikt, kā daba izturēsies tālāk. Pēc palielajām zemes kaudzītēm var redzēt, ka kurmji cenšas dziļāk ierakties, savukārt kaķi ir sākuši vairāk ēst, tā vien šķiet, ka nav vairs piebarojami. Tā ir zīme, ka iespējams vēl sals. Ne vienmēr precīzi ir arī tie laika apstākļu prognozētāji, kuri par turpmāko periodu spriež pēc cūkas liesas. Pēc tās kaut cik precīzi var paredzēt laiku tikai tad, ja cūka ir vecāka par gadu. Ja liesa ir normāla un nav pārlieku bieza, bet pagara, tad iespējama gara ziema. Ir gadījies, ka tā iestājas tikai martā, un tā var notikt arī tagad, tomēr vairāk domāju, ka šogad ziemai raksturīgu laiku jutīsim februārī. Tas nozīmē, ka pavasaris var iekavēties. Par to liecina arī daudzie pumpuri bērzu zaros. Tie norāda uz vēsu pavasari,” skaidro E. Stepanova. Viņa piebilst, ka šoruden dabā bijušas pat tādas parādības, kas ilgi nav pieredzētas. “Kokiem lapas lēni krita, lielākoties tās norāva vējš. Interesanti, ka daudzviet tās zemi apklāja, nokrītot uz tās otrādi – ar apakšu uz augšu. It kā kāds tās ar roku būtu apgriezis. Dabā to var izdarīt vējš. Tādēļ pieļāvu, ka ziema atnāks ar lieliem vējiem, un tā arī ir,” apliecina E. Stepanova.Sikspārnis uz ziemas guļu nesteidziesArī laika vērotājs Jānis Ampermanis no Kārķiem atzīst, ka pilnīgi droši to, cik auksta vai silta gaidāma turpmākā ziema, vēl nevar pateikt. “Diezgan uzskatāmu zīmi redzēju vien oktobrī, kad sakrautajā malkas ielā atradu sikspārni. Šajā laikā tam jau vajadzēja būt nolīdušam dziļi pagrabā. Tobrīd nodomāju – laikam šogad ziemas nebūs. To arī redzam. Līdz janvāra sākumam nebija ne sala, ne sniega. Savukārt dažas vistas vēl decembra sākumā meta spalvu. Tas arī liecina par siltu ziemu, jo vistas no spalvām parasti atbrīvojas vasarā. Daudz kas atkarīgs no tā, kā vēji vēlāk iegriezīsies. Teņa diena – 17. janvāris, tad vēl 2. un 15. februāris ir tie trīs datumi, ap kuriem parasti uz kādu laiciņu iestājas sals. Ja ziema gribēs atgūt nokavēto, tad pavasaris iekavēsies,” norāda J. Ampermanis.
