Jau 11 gadus uz Latvijas skolām, bērnudārziem un vasaras nometnēm pie bērniem dodas Cūkmens – AS «Latvijas valsts meži» galvenais cīnītājs pret atkritumiem mežos. Kas ir mainījies šo 11 gadu laikā mežos un vai Cūkmena aktivitātes ir vajadzīgas joprojām, jautājam pašam Cūkmenam, «Latvijas valsts mežiem» un iedzīvotājiem – bērniem un viņu vecākiem.
Ir karsta vasaras diena kādā bērnu vasaras nometnē, kad baltā džipā, sirēnām skanot, nometnes pagalmā iebrauc Cūmens. Rozā apmetnī tērpies un ar mīkstu šņukuru deguna vietā Cūkmens ap sevi ātri vien pulcē bērnus. Skan dziesma, notiek izglītojoša lekcija, mācot, ko drīkst un ko nedrīkst darīt mežā, tiek spēlētas spēles, un noslēgumā Cūkmens katram izdala pa autogrāfam. Bērniem tikšanās ar Cūkmenu patīk, vien dažs nopūšas un atzīst, ka viņu saticis iepriekš. «Cūkmens ir interesants, taču es viņu redzu jau trešo reizi un šādi autogrāfi man jau ir trīs,» teic kāda pusaudze. Tas gan neliedz piedalīties spēlēs un citās Cūkmena atrakcijās, ko meitene dara ar prieku.
Muļķošanās vai derīga lieta?
Iedzīvotāji par Cūkmena aktivitātēm ir zinoši. «Jā, zinu, kas ir Cūkmens. Braukā uz skolām un māca bērniem nemēslot mežā. Un pareizi dara. Vecāko paaudzi, kuri iesākuši mēslot mežā, pāraudzināt var tikai sodi nevis Cūkmens. Bet bērni visu dzird, redz un saprot, tāpēc viņus vajag izglītot. Viņi tā nedarīs, un kādreiz šī mēslošana beigsies. Pēdējā laikā gan par Cūkmenu dzird mazāk, nemaz nezināju, ka viņš joprojām brauktā pa skolām, bet tas ir labi,» saka pensionāre Lilija. Arī divu bērnu māmiņa Karīna Zariņa par Cūkmenu ir zinoša, jo viņš viesojies skolā, kur mācās viņas bērni. «Bērni ir jāizglīto, un kāpēc gan nedarīt to radoši un bērniem vizuāli pievilcīgā veidā? Tieši rotaļās un spēlēs bērni informāciju uztver vislabāk. Par to, cik tas izmaksā un vai ir lietderīgi, neesmu domājusi. Valstī daudz kur citur nauda tiek izšķērdēta nelietderīgi. Nedomāju, ka šis būtu tāds gadījums. Pozitīvas un priecīgas tikšanās bērniem ir vajadzīgas. Uz skolu brauc mākslinieki ar teātra izrādēm, par kurām bērniem ir jāmaksā, bet šis ir bez maksas. Turklāt par teātru nepieciešamību un kvalitāti ir pamats šaubīties, bet par Cūkmenu nešaubos,» teic māmiņa. Pavisam citās domās ir kāds kungs, kurš saprotamu iemeslu dēļ vēlējās palikt anonīms. Viņaprāt, Cūkmena aktivitātes tāda muļķošanās vien ir, un atkritumi kā tika, tā joprojām tiek mesti mežā. «Valstiski jādomā, nevis Cūkmenam jādzied un jādejo. No tā, ka viņš ar bērniem parunā, meži tīrāki netop. To laiku labāk būtu pavadījis, reāli sakopjot,» teic vīrietis.
Bērni gudrāki par vecākiem
Pats Cūkmens teic, ka situācija mežos ir uzlabojusies. Ja agrāk bērniem tika stāstīts, ka mežā mēslot nevajadzētu, tad tagad māca, kā jāizskatās tīram un sakoptam mežam. «Jaunā paaudze ir jāaudzina, visu laiku jākontrolē un nevar atlaist pašplūsmā. Dodos uz bērnudārziem un jau divus gadus veciem bērniem mācu, kā jāuzvedas mežā. Diemžēl veco mēslotāju nevar pārmācīt. Ir mēģināts draudēt ar policiju, veikta videonovērošana, taču cūkošana turpinās. Tāpēc mācām bērnus, lai viņiem tāda doma pat prātā neienāktu kaut ko tādu darīt. Un bērni saprot to un sāk mācīt vecākus! Bērni paši stāsta, ka aizrādījuši tētim, ka nedrīkst mežā mest izsmēķi, vai mammai – nemet pa automašīnas logu ārā saldējuma papīrīti. Bērni viennozīmīgi ir gudrāki par vecākiem. Viņi to saprot! Kādreiz par tīrību nedomāja un darbojās teiciens – ne mana cūka, ne mana druva. Tagad izrādās – cūkas druva ir tīrā druva,» teic Cūkmens.
Neslēdz līgumus ar atkritumu izvedējiem
Viņš atzīst, ka pieaugušo sabiedrību ir ļoti grūti mainīt. «Nerunāšu par pilsētām, tā nav mana teritorija. Bet kas notiek mežos? Tā saucamie pilsētnieki uzbūvē lepnas mājas nomalēs, bet ir par skopu vai slinku iegādāties atkritumu konteinerus un noslēgt līgumus ar atkritumu izvedējiem. Tas taču ir dārgi! Viņš, «cūka», paņem un ieliek atkritumus melnajā maisā un ved uz mežu. Tas ir ārprāts! Varu pateikt, kāpēc tas tā ir – viņiem nav obligāti jābūt atkritumu konteineram un līgumam. Manā skatījumā, nedrīkstētu nemaz māju nodot ekspluatācijā, ja nav noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotāju. Konkrēti jājautā, lai parāda, kur liks mēslus. Ticu, ka zemniekiem atkritumu nav – daļa aiziet kompostā, bet tās pašas plastmasas pudeles izmanto otrreiz – atdod tantēm tirgū, kuras pudeles sagriež un izmanto stādu audzēšanai. Šķirošana ir augstākā pilotāža! No pilsētām uz mežiem atkritumus neved, jo pilsētās sistēma ir sakārtota, it īpaši mazpilsētās. Par to var tikai priecāties. Pilsētas ir skaistas un sakoptas!» saka Cūkmens.
Grēcinieki – piknikotāji
Visvairāk grēko piknikotāji un atpūtnieki ezeru un upju krastos, kuri pēc skaistas atpūtas atstāj aiz sevis mēslus. «Ir bijis spēks un nauda sapirkt smagus maisus ar visādiem labumiem, paēd, bet turpat atstāj. Iznest taču vajadzētu būt vieglāk, jo spēka vairāk un maisi vairs ne tik smagi. Nē, viņš to nevar. Cūkmens, redz, tolaik, kad viņš auga, nemācīja. Un mūždien atbilde gatava – es nē, to viņi darīja. Pietiek vienam kaut ko nomest, lai veidotos kaudze. Protams, ir apzinīgie, kuri cenšas un savāc aiz sevis. Kopumā varu teikt, ka situācija ir uzlabojusies. Ja tu mani redzi, tad kāds vēl mežā mēslo un es esmu vajadzīgs. Ja viss būtu tīrs, tad mani nevajadzēs. Turēsim savu novadu tīru, tad arī Latvija būs tīra. Un «Latvijas valsts meži» brīdina – nemēslo mežā, par cūku pārvērtīsies,» aicina spilgtais tēls.
Uz izgāztuvi – 70 procenti atkritumu
AS «Latvijas valsts meži» Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs atzīst, ka gadu gaitā meži kļuvuši tīrāki. Taču vislielākā uzvara ir apturētais piesārņojuma pieaugums, kas auga ģeometriskā progresijā. Tomēr problēmas vēl pastāv – aizvien neatrisināts ir depozīts pilnīgi visām pudelēm un alus bundžām, daudzās pašvaldībās ne visas mājas un ne visas vasarnīcas nodod atkritumus. «Kā liecina SKDS aptaujas dati, mežos katru gadu atpūšas vismaz 82 procenti Latvijas iedzīvotāju, un atpūtnieku skaits arvien palielinās. Taču vienlaikus saasinās arī mežu piesārņojuma problēma – atpūtai dabā cilvēki aizvien vairāk izmanto vienreiz lietojamos traukus, salvetes, iesaiņojumu, grilus, ko atstāj turpat mežā. Vislielākās raizes mežam sagādā pieaugošais plastmasas atkritumu īpatsvars, kas, atšķirībā no papīra, nesadalās,» stāsta T. Kotovičs. Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ik gadu Latvijā tiek radīti gandrīz divi miljoni tonnu atkritumu, no kuriem lielāko daļu rada iedzīvotāji. No visa radītā atkritumu apjoma tikai 70 procenti tiek noglabāti izgāztuvēs un poligonos, tas nozīmē, ka liela daļa izmesto atkritumu nonāk dabā – mežos, pļavās un citās vietās.
Atradums mežā – trolejbuss
Kā liecina AS «Latvijas valsts meži» aprēķini, viena kubikmetra atkritumu savākšana mežā izmaksā no 10 līdz 35 eiro, atkarībā no atkritumu daudzuma un platības lieluma. Atkritumu savākšana ir dārgāka, ja atkritumi ir izkliedēti lielākā teritorijā. «Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības. Sadzīves atkritumu savākšanu un apglabāšanu Latvijā galvenokārt veic atkritumu savākšanas uzņēmumi. Tomēr ne visi iedzīvotāji ir noslēguši līgumu par atkritumu savākšanu, kā rezultātā atkritumi tiek izbērti mežos, ceļmalās, atklātu ūdenstilpju tuvumā un citās neatļautās vietās. Mežos «Latvijas valsts meži» darbinieki nereti konstatē dažādus lielgabarīta atkritumus – sadzīves tehniku, mēbeles, santehniku, būvgružus u.tml. –, jo nav izveidojusies liela gabarīta atkritumu savākšanas kultūra, lai gan sistēma teorētiski pastāv. Kā kuriozu var minēt to, ka Bauskas pusē mežos «Latvijas valsts meži» darbinieki atraduši pat trolejbusu,» atklāj T. Kotovičs.
Veidos koka skulptūru
Sabiedrība kļūst arvien izglītotāka vides jautājumos, tāpēc Cūkmens sper soli tālāk – sapulcējis ap sevi zinošu ekspertu un draugu komandu, viņš šajā vasarā sāk Vislatvijas Cūkmena kokmīļu darbnīcas tūri. Tās ietvaros Latvijas populārākais dabas draugs viesosies kopumā 5 pilsētās – 26. jūlijā Jelgavā, 30. jūlijā Rēzeknē, 13. augustā Valmierā, 20. augustā Liepājā un savu lielo vasaras ceļojumu noslēgs 26. augustā Rīgā, Lucavsalas atpūtas parkā. Visās pilsētās Cūkmena kokmīļu darbnīcā bērni varēs iepazīt koka labās īpašības, radot jaunas lietas – koka lellītes, vilciņus, savu pirmo vizītkarti un daudz ko citu. Būs pieejamas spēles un citas izzinošas aktivitātes, kas būs interesantas arī lielajiem kokmīļiem. Šovasar «Latvijas valsts mežu» dabas parkā Tērvetē koktēlnieki nolēmuši radīt Cūkmena koka skulptūru, kas iemiesos koka vērtības un simboliski aicinās ikvienu novērtēt koku un tā sniegtās iespējas. Skulptūras ideja tiks meklēta bērnu zīmējumu konkursā «Uzzīmē koka Cūkmenu.»
