Līdz šim Latvijā
reģistrētas trīs vakcīnas pret Covid-19, bet vairāk kā 200 vakcīnas vēl ir
izstrādes stadijā. Kā iespējams, ka nepilna gada laikā izstrādātās vakcīnas ir
pietiekami drošas un efektīvas lietošanai? Zāļu valsts aģentūra (ZVA) sniedz uz
zinātniskiem pierādījumiem balstītu informāciju, lai kliedētu izplatītākos 12
mītus par reģistrēto vakcīnu pret Covid-19 drošumu, sastāvu un iedarbīgumu.
#1 Gada laikā nevar
izstrādāt vakcīnu
Lai gan izklausās neticami, mūsdienās, pateicoties zinātnei,
vakcīnu izstrādes augstajai attīstībai, tehnoloģiju risinājumiem un sadarbības
operativitātei starp zinātniekiem, ražotājiem un reģistrēšanas iestādēm, tas ir
noticis! Kā? Pētnieki jau vairāk nekā 10 gadus ir pētījuši SARS un MERS vīrusa
un strādājuši pie vakcīnām pret šiem vīrusiem, kas ir pamatā arī vakcīnu pret
Covid-19 ātrākai izstrādei. Turklāt šo vakcīnu izstrādē ieguldīti un apvienoti
vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi. Gan vakcīnu izstrādes,
gan izvērtēšanas procesā tika piesaistīts milzīgs ekspertu un zinātnieku
skaits, kas veikuši kvalitatīvu vakcīnu pārbaudi atbilstoši nemainīgi stingrām
reģistrēšanas prasībām.
#2 Vakcīnas nav
drošas un izraisa dzīvībai bīstamas blakusparādības
Nav tādu zāļu vai vakcīnu, kurām nebūtu blakusparādību.
Jebkuras zāles tiek apstiprinātas jeb reģistrētas tikai tad, ja tiek saņemti
uzticami dati, ka to ieguvums pārsniedz riskus. Arī vakcīnas tiek apstiprinātas
tikai gadījumā, ja to ieguvumi daudzkārt pārsniedz riskus. Tāpat kā visas
zāles, arī vakcīnas pret Covid-19 ir rūpīgi pārbaudītas, ievērojot augstas
prasības drošumam, kvalitātei un iedarbīgumam. Nekādas atkāpes no stingrajām
prasībām ne izstrādei, ne reģistrēšanai nav veiktas.
Tieši tāpat kā no jebkurām citām zālēm, arī pēc vakcīnu pret
Covid-19 saņemšanas atsevišķos gadījumos var novērot īslaicīgas organisma
reakcijas, jo veidojas imunitātes procesi organismā. Piemēram, visbiežāk rodas
paaugstināta temperatūra, drudzis, galvassāpes, nogurums, sāpes vai apsārtumu
injekcijas vietā.
Pfizer-BioTech un Moderna vakcīnai tās mēdz būt izteiktākas
pēc vakcīnas otrās devas. Savukārt AstraZeneca vakcīnai – pēc pirmās devas.
Visām vakcīnām šīs reakcijas visbiežāk rodas pirmajās dienās pēc vakcinācijas,
ilgst dažas dienas un tad izzūd.
Gadījumā, ja pēc
vakcīnas pret Covid-19 saņemšanas rodas jebkādas bažas par novērotajām
blakusparādībām vai īslaicīgi pazeminās darbaspējas, par to jāziņo ārstam. Gan
ārsts vai farmaceits, gan pacients var ziņot par konstatētām zāļu, to vidū arī
vakcīnu, izraisītām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai tīmekļvietnē
www.zva.gov.lv > “Ziņot par zāļu
blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm un biovigilanci”.
Svarīgi, ka vakcīnām rūpīgi tiks sekots līdzi arī turpmāk.
Saskaņā ar Covid-19 vakcīnu drošuma uzraudzības plānu, ZVA un citas ES zāļu aģentūras visu laiku apkopo
un vērtē jaunāko informāciju par vakcīnām pret Covid-19, kā arī citām zālēm,
lai nodrošinātu vakcīnu un zāļu drošumu
un aizsargātu sabiedrības veselību.
#3 Vakcīnām nav
veikti klīniskie pētījumi ar cilvēkiem (trešajā fāzē)
Vakcīnu vai zāļu reģistrācija nav iespējama bez trešās fāzes
klīnisko pētījumu ar cilvēkiem rezultātu sniegšanas un izvērtēšanas Eiropas
Zāļu aģentūrā, jo tā ir viena no pamatprasībām reģistrācijai. Reģistrētajām
vakcīnām pret Covid-19 ir veikti šīs fāzes pētījumi un ir izvērtēti un Eiropas
Zāļu aģentūrā apstiprināti to rezultāti.
Veiktos klīniskos pētījumos piedalījās vairāki desmiti
tūkstoši cilvēku. Klīniskos pētījumos ar Pfizer-BionTech izstrādāto vakcīnu
“Comirnaty” kopumā piedalījās aptuveni 44 000 cilvēku. Savukārt “Moderna”
vakcīnas klīniskos pētījumos piedalījās aptuveni 30 000 cilvēku. Klīniskos
pētījumos ar “AstraZeneca” vakcīnu piedalījās aptuveni 24 000 cilvēku.
#4 Viena uzņēmuma
vakcīna ir labāka nekā otra uzņēmuma vakcīna
Visas Latvijā reģistrētās vakcīnas ir ar augstu iedarbību
Covid-19 smagas saslimšanas novēršanā. Neviena no šobrīd apstiprinātajām
vakcīnām nav uzskatāma par labāku vai sliktāku. Visas reģistrētās vakcīnas ir
vienādi pārbaudītas, kvalitatīvas, iedarbīgas un drošas. Vakcīnas tiek
reģistrētas tikai gadījumā, kad Eiropas Zāļu aģentūra saņem pierādījumus, ka
vakcīnu ieguvums daudzkārt pārsniedz riskus. Turklāt, lai vakcīnas pilnvērtīgi
savstarpēji salīdzinātu, ir jāveic šāds salīdzinošs pētījums.
#5 Vakcīnas nepasargā
no jaunajiem Covid-19 vīrusa veidiem
Ir pārbaudīts, ka līdz šim reģistrētās vakcīnas pret
Covid-19 aizsargā pret jaunajiem vīrusa paveidiem. Taču, ņemot vērā, ka daži
jauno vīrusa veidi tomēr var ietekmēt vakcīnu spēju aizsargāt pret infekciju un
slimību attīstību, Eiropas Zāļu aģentūra aicinājusi vakcīnu ražotājus iesniegt
papildu pierādījumus vakcīnu iedarbībai.
#6 Nav zināms, cik
ilgi vakcīna pasargā pret Covid-19
Pētījumu dati liecina, ka visas līdz šim apstiprinātās
vakcīnas nodrošina ne mazāk kā 2 mēnešu aizsardzību pret Covid-19. Vakcīna
pasargā no simptomātiskas saslimšanas, tai skaitā no smagas slimības gaitas un
no nāves.
Pētījumi par nodrošinātās aizsardzības ilgumu vēl joprojām
turpinās, un vakcīnu izstrādātāji veic arī vakcīnu saņēmušo dalībnieku
novēršanu ilgtermiņa efektivitātes pētījumos, lai noskaidrotu precīzu vakcīnas
aizsardzības ilgumu.
#7 Vakcīnas
neaizsargās, jo nevienai no tām nav apstiprināta 100 % efektivitāte
Vakcīnas atvieglo un novērš smagu saslimšanas gaitu,
ierosinot imūnsistēmas aizsargreakciju pēc saskaršanās ar vīrusu. Vakcīnas
pētījumos ir demonstrējušas efektivitāti pasargāt cilvēkus no simptomātiskas
saslimšanas. Tas ietver arī smagu slimības gaitu.
Pirms vakcīnas apstiprināšanas tika veikti pētījumi, kuros iesaistītos cilvēkus sadalīja
divās grupās. Viena grupa saņēma vakcīnu, bet otra – neīstu vakcīnu. Abās
grupās tika vērtēts saslimušo skaits pēc īstas vai neīstas vakcīnas saņemšanas
un, balstoties uz rezultātu, aprēķināts vakcīnas efektivitātes rādītājs. Atsevišķu vakcīnu pētījumi turpinās arī
šobrīd, lai iegūtu papildu ilgtermiņa datus, cik labi un ilgi tās aizsargā.
#8 Vakcīna nedarbojas cilvēkiem no 65 gadu
vecuma
Pasaules Veselības organizācija, Eiropas Zāļu aģentūra un
Latvijas Imunizācijas valsts padome, izvērtējot pieejamos datus apstiprinājusi,
ka “AstraZeneca” izstrādātā vakcīna sniedz aizsardzību pret Covid-19 visu
vecuma grupu cilvēkiem, sākot no 18 gadu vecuma, tostarp arī vecāka gadagājuma
cilvēkiem.
Eiropas Zāļu aģentūras zinātniskie eksperti pēc rūpīgas
vakcīnas “Covid-19 Vaccine AstraZeneca” izvērtēšanas un sniedzot ieteikumu
Eiropā reģistrēt šo vakcīnu, ir norādījuši, ka AstraZeneca izstrādātā vakcīna
pret Covid-19 sniegs aizsardzību arī gados vecākiem cilvēkiem.
Balstoties uz pieredzi ar citām vakcīnām un ņemot vērā, ka arī gados vecākiem cilvēkiem
pēc vakcinācijas ar AstraZeneca vakcīnu tika novērota imūnatbilde, šiem
cilvēkiem sagaidāma vakcīnas radīta aizsardzība, lai gan šobrīd vēl nav
pieejams pietiekami daudz datu, lai statistiski precīzi pateiktu, kādu tieši
iedarbīguma jeb iedarbības lielumu vakcīna nodrošinās cilvēkiem vecumā pēc 65
gadiem.
Turklāt ir gūti pārliecinoši pierādījumi par vakcīnas
lietošanas drošumu šai vecuma grupai.
#9 Vakcīnas ir
kaitīgas sievietēm, kuras plāno grūtniecību, gaida bērnu vai baro bērnu ar krūti
Zinātnieki pēc rūpīgas vakcīnu izvērtēšanas un ārsti
apstiprina, ka vakcīnas nekaitē grūtniecēm un sievietēm, kuras plāno
grūtniecību vai baro bērnu ar krūti. Vakcīnas nav kaitīgas ne pašām sievietēm,
ne zīdainim, ne arī viņu vēl nedzimušajam bērnam. To apstiprina laboratorijās
veikti līdzšinējie pētījumi un, ņemot vērā, ka plaša vakcinācija turpinās visā
pasaulē, kad ir jau vakcinēti vairāku miljonu cilvēku, šobrīd tiek ievākti arī
dati par ilgtermiņa ietekmi.
Turklāt ārsti vakcinēties īpaši iesaka sievietēm, kuras
pieder kādai no riska grupām, jo
vakcīnas ieguvums ir lielāks nekā slimības radītais risks. Tā kā tikai ārsts
var izlemt par vakcinēšanos grūtniecības laikā, izvērtējot ieguvumus un riskus
ne vien sievietei, bet arī bērnam, pirms vakcinēšanās obligāti jākonsultējas ar
speciālistu.
#10 Vakcīnas satur
embriju šūnas un mikročipus
Vakcīnas ir veidotas mākslīgi laboratorijās, līdz ar to
nesatur dzīvu vīrusu, kā arī to izgatavošanā nav izmantotas cilvēku, embriju
vai dzīvnieku šūnas vai mikročipi.
#11 Vakcīnas ir
piemērotas bērniem
Nē, vakcīnas nav pagaidām paredzētas bērnu līdz 16 gadu
vecumam vakcinēšanai. Uzņēmumu
“Pfizer–BioNTech” izstrādāto vakcīnu drīkst lietot, sākot no 16 gadu vecuma,
bet uzņēmuma “Moderna” un “AstraZeneca” vakcīnas paredzētas pieaugušajiem,
sākot no 18 gadu vecuma. Ražotāji ir sākuši veikt klīniskos pētījumus, lai
pārbaudītu vakcīnu pret Covid-19 piemērotību bērniem.
#12 Nav pieejama
uzticama informācija par vakcīnām
Lai iedzīvotāji varētu ērtāk rast uzticamu un zinātnē
balstītu informāciju par vakcīnu pret Covid-19 izstrādi, ZVA tīmekļvietnes
www.zva.gov.lv sadaļā “Covid-19 ziņas”
regulāri tiek aktualizēta un publicēta jaunākā informācija par vakcīnu
izstrādi, vērtēšanu un apstiprināšanu, tai skaitā par vakcīnu iedarbīgumu,
kvalitāti un drošumu un fakti par
vakcīnām.
Informācija par vakcīnas saņemšanas kārtību un vakcinācijas
norisi Latvijā – Slimību profilakses un kontroles tīmekļvietnes sadaļā
“Vakcīnas pret Covid-19”. Lai iedzīvotāji varētu pieteikties vakcīnas pret
Covid-19 saņemšanai, Latvijā ir izveidota Covid-19 vakcīnas pieteikšanās vietne
www.manavakcina.lv. Vakcinēšanās pret Covid-19 ir brīvprātīga un pilnībā valsts
apmaksāta.
