Gaidot lielo vakcīnu
apjomu aprīļa sākumā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda
pārliecību, ka Latvija uz to laiku būs sagatavojusies gan vakcīnu lielā apjoma
saņemšanai, gan arī operatīvai masu vakcinēšanai, lai straujiem soļiem
samazinātu Covid-19 izplatību valstī.
Trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu
Kariņš pastāstīja, ka sarunā pirmā un galvenā tēma bija pandēmija. Kariņš
atzīmēja, ka Latvija ir izaicinājuma priekšā – visā Eiropā un arī Latvijā
izplatās jauns lipīgāks vīrusa paveids, turklāt, piemēram, Igaunijā,
saslimstība nekontrolēti iet uz augšu. Viņš atgādināja, ka Latvija vakar
Igaunijai piedāvāja palīdzību, izsakot gatavību uzņemt viņu Covid-19 pacientus
Latvijas sistēmā, ja viņiem tas ir nepieciešams un palīdzētu.
Kariņš skaidroja, ka palīdzības sniegšana Igaunijai ir
izrunāta ar Latvijas veselības ministru, lai saprastu, cik daudz Latvija var
Igauniju atbalstīt krīzes brīdī. Pēc premjera sacītā, Igaunijas slimnīcu
sistēma ir uz sabrukšanas robežas un Latvijai kā kaimiņam ir jāpalīdz.
Ministru prezidents pauda pārliecību, – ja Latvijas slimnīcu
sistēma būtu uz sabrukšanas robežas, Igaunija rīkotos tieši tāpat, sniedzot
palīdzīgu roku.
“Viņiem ir ļoti grūti. Vairumā Eiropas valstu pašlaik
saslimstība iet vēlreiz uz augšu jeb sācies tā saucamais “trešais
vilnis”. Mēs laimīgā kārtā esam starp nedaudzām valstīm, kuru saslimstība
turpina samazināties,” sacīja premjers, piebilstot, ka Latvijas valdības
mērķis ir darīt visu, lai šī samazinājuma tendence turpinātos.
Tāpēc otrdien valdības konceptuālie lēmumi ir nostiprinoši
pasākumi, kas radikāli nemaina dažāda veida ierobežojumus, bet tos precizē,
tādējādi palīdzot nodrošinot, ka “trešais vilnis” neveicinās jaunu
saslimstības pieaugumu Latvijā, sacīja Kariņš.
Ministru prezidents pauda, ka tuvojas aprīlis, kad gaidāms
lielais vakcīnu apjoms. Valdība ir uzklausījusi Veselības ministra Daniela
Pavļuta (AP) un Vakcinācijas projekta biroja starpziņojumu par masu
vakcināciju, tostarp to, kur tiks izveidoti lielie vakcinācijas centri. Šādus
starpziņojumus plānots uzklausīt katru valdības sēdi, lai sekotu līdzi procesa
virzībai.
“Mums ir svarīgi, lai uz aprīļa sākumu šie lielie
[vakcinācijas] centri būtu gatavi un lai valsts ar gatavu infrastruktūru
gaidītu vakcīnu piegādes, nevis gaidām piegādes un tad domājam, kā tās
sapotēt,” atzina Kariņš.
Pēc premjera sacītā, Vakcinācijas projekta birojs un
Latvijas Pašvaldību savienība apstiprinājušas, ka uz aprīļa sākuma centri būs
gatavi.
Ministru prezidents atkārtoti uzsvēra, ka izeja no Covid-19
krīzes ir vakcinācija un valsts uz to iet.
Runājot par valdības stabilitāti, Kariņa ieskatā valdība ir
stabila un tās darbi virzās uz priekšu. Ministru prezidents atklāja, ka viņš kā
premjers vērtē un skatās, kas valdībai ir vēl darāms, lai nodrošinātu
ekonomikas transformāciju, izmantojot krīzes apstākļus, un iznākt no krīzes ar
iespēju būt turīgākai tautai.
Jau ziņots, ka no diviem piedāvātajiem epidemioloģiskās
situācijas stabilizēšanas scenārijiem valdība otrdien konceptuāli pauda
atbalstu mērenākajam scenārijam, ar kuru valsts pārvaldē un privātajā sektorā
strādājošajiem nāksies strādāt attālināti, bet klātienē atļaujot strādāt
ražojošajiem uzņēmumiem.
Otrs piedāvātais scenārijs – “D” – paredzēja
lielākus ierobežojumus jeb lokdaunu. Gala lēmumu par “A” scenāriju
plānots pieņemt valdības sēdē ceturtdien, 11.martā.
Lai arī variants “C”, kas paredz mīkstināt
ierobežojumus, tādējādi prognozējami būtiski pasliktinot epidemioloģisko
situāciju, netika iekļauts starp izvēles variantiem, tomēr izglītības un
zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un labklājības ministrei Ramonai
Petravičai (PCL; KLPV LV) tieši šis variants šķita atbilstošākais. Tiesa,
ministres līdz ar pārējiem kolēģiem atbalstīja variantu “A” par
mērenākiem ierobežojumiem.
Operatīvā vadības grupa izstrādāja kopumā četrus scenārijus,
tomēr valdībai tika piedāvāts lemt par diviem – scenāriju “A”, kas
tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un
scenāriju “D”, kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības
pasākumiem.
Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas
direktors Jānis Citskovskis aicināja ministrus atbalstīt “A”
variantu, kas stātos spēkā jau no nākamās nedēļas. Viņš atzina, ka gadījumā, ja
ieviešot “A” variantu, epidemioloģiskā situācija trīs nedēļu laikā
uzlabosies, tad varētu lemt par pakāpenisku ekonomikas atvēršanu. Savukārt
gadījumā, ja saslimstība ar Covid-19 augs, tad valdībai būtu jālemj par
“D” variantu, kas paredz smagākus ierobežojumus jeb lokdaunu.
Valdības konceptuāli atbalstītais “A” scenārijs
paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana tiks balstīta uz attālinātu darbu.
Vienlaikus darbu klātienē turpinās ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā
nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie
uzņēmumi varēs turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku
distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu
maiņās.
Citās nozarēs darbu klātienē varēs atļaut tikai ar iestādes
vadītāja atļauju, savukārt klātienes pakalpojumus varēs sniegt tikai ar
iepriekšēju pierakstu.
Šī scenārija īstenošanas gadījumā rosināts piešķirt 60 eiro
atbalstu katram strādājošajam par attālinātā darba veikšanu, šo summu
neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
“A” scenārijs paredz aizliegt apmeklēt publiskas
vietas, nodrošināt viesnīcu uz Covid-19 pozitīva testa pamata, veicināt
izmitināšanas programmas pieejamību, sedzot 80% no izmaksām, tostarp
ēdināšanai, kā arī nodrošināt stingru inficēto un kontaktpersonu uzraudzību.
“A” scenārijs paredz mazināt maksimāli pieļaujamo
pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības, kā arī rosināts atteikties
no pašvaldību stāvvietu maksas privātam transportam.
Šajā scenārijā paredzēta pūļa testēšana un mērķtiecīgs
skrīnings nolūkā ātri identificēt Covid-19 perēkļus, lai tos lokalizētu, kā arī
identificēt riskus konkrētos segmentos.
“A” scenārijs paredz bērnudārzu nodrošināt to
bērnu vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti.
Tāpat paredzēts savlaicīgi gatavot vienotu ierobežojumu
mazināšanu un nozaru drošas, pakāpeniskas atvēršanas secību un plānu, balstoties
uz nozaru nozīmīguma, epidemioloģisko un ekonomisko analīzi. Līdz šim
identificētās jomas, kuras iekļaujamas analīzē ir aktīvās atpūtas vietas,
amatiermāksla un mākslinieciskie kolektīvi, bērnu nometnes, ēdināšana,
fotopakalpojumi klātienē, izglītība, pieaugušo profesionālā tālākizglītība,
izklaides vietas, kultūrvietas un izstāžu vietas, organizētie tūrisma
pakalpojumi, kultūras pasākumi, skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumi,
sporta inventāra noma iekštelpās, sporta nodarbību vietas un tirdzniecības
vietas.
“A” scenārijs paredz, ka Covid-19 gadījumu skaits
līdz 1.maijam jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits –
3835, bet nāves gadījumu skaits varētu sasniegt līdz 548 gadījumiem. Savukārt
kontaktpersonu loks veidotu 43 822 gadījumus.
No ekonomiskā aspekta “A” scenārijs vienā nedēļā
radītu zaudējumus 49,4 miljonu eiro apmērā, trīs nedēļās – 148,2 miljonus eiro
jeb 0,51% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
