Otrdien Ministru
kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo
situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika
izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta
virkne ierobežojumu.
Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli
vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un
saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās – tirdzniecībā,
ceļošanā un izglītībā.
Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz
“drošu tirdzniecības” modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu
skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja
tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski
atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.
Kariņš arī informēja, ka Latvijā tiks ierobežota ieceļošana
no Lielbritānijas, Portugāles un Īrijas, kurās ir konstatēts jaunais, daudz
lipīgākais Covid-19 paveids.
Savukārt izglītības jomā iecerēts atgriezties pie drošām
mācībām klātienē. Kariņš sacīja, ka sākotnēji mācības klātienē varētu atsākt
1.un 2.klases skolēni, ievērojot kombinētus epidemioloģiskās drošības prasības,
tostarp sejas masku valkāšanu.
Veselības ministrija (VM) otrdien valdības un Krīzes vadības
padomes kopsēdē piedāvāja risinājumu, ka ārkārtējo situāciju varētu izbeigt, ja
saslimstība ar Covid-19 samazinātos trīs reizes.
Sēdes laikā tika pieņemts zināšanai VM sagatavotais
informatīvais ziņojums par Covid-19 izplatības risku novērtējumu un uz tiem
balstītu lēmumu pieņemšanu par piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu.
Tiesa, ministrijai tika uzdots to pilnveidot.
Ziņojumā VM rosinājusi ieviest jaunu Covid-19 izplatības
vadības risku stratēģiju, aizvietojot līdzšinējo pieeju ierobežojumu
pārskatīšanā ar “luksofora principu”, proti, nosakot četras
epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi.
Pašlaik Latvija atrodas pirmajā jeb tumši sarkanajā
kategorijā, jo 14 dienās reģistrēti vidēji 561,26 jauni Covid-19 saslimšanas
gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
No VM priekšlikuma izriet, ka ārkārtējā situācija valstī
būtu saglabājama tik ilgi, kamēr Latvija atrodas tumši sarkanajā kategorijā,
bet ārkārtējā situācija būtu atceļama tiklīdz Latvija nonāktu otrajā jeb
sarkanajā kategorijā, vienlaikus nedaudz mīkstinot atsevišķu ierobežojumus.
Otrā jeb sarkanā kategorija paredz, ka valstī joprojām ir
augsta Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība būtu robežās no 100
līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā gadījumā varētu nedaudz
mīkstināt pulcēšanās ierobežojumus, varētu nedaudz atvieglot tirdzniecību,
atļaut individuāla sporta nodarbības iekštelpās, pakāpeniski atjaunot klātienes
mācības, atļaut apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas.
Trešā jeb oranžā kategorija paredz, ka valstī ir vidēja
Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība nokristos no 20 līdz 100
gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā fāzē varētu vēl vairāk mīkstināt
ierobežojumus, tostarp atļaujot pulcēties, tirgoties, darboties kultūrvietām,
sporta nodarbības iekštelpās.
Beidzamā jeb zaļā kategorija iestātos zema riska situācijā,
kas būtu, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 nokristos līdz 20
gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būtu iespējams atgriezties
pie ikdienas dzīves ar nelieliem ierobežojumiem.
Ziņojumā VM norādīja, ka ir jāturpina esošie piesardzības un
drošības pasākumi, līdz tiek sasniegts 14 dienu kumulatīvās saslimstības ar
Covid-19 rādītājs zem 200 uz 100 000 iedzīvotājiem. Tāpat jāveic situācijas
novērtējums reizi trijās nedēļās, lai apzinātu noteikto piesardzības un
drošības pasākumu efektivitāti un lemtu par to pārskatīšanu.
Lemjot par piesardzības un drošības pasākumu pārskatīšanu,
VM rosina ņemt vērā, ka piesardzības un drošības pasākumu mazināšanas iespējas
ir saistītas ar to, cik lielā mērā izdodas novērst Covid-19 ievešanas riskus no
ārvalstīm.
Tāpat, lemjot par piesardzības un drošības pasākumu
mazināšanu, prioritāri ieteikts veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītības pakalpojumu
pieejamību bērniem.
VM ziņojumā norāda, ka arī turpmāk ir jāstiprina pasākumi
pret Covid-19 ievešanu no ārvalstīm un izplatību valsts teritorijā, aizliedzot
maznozīmīgus ceļojumus un ieviešot pienākumu ceļotājiem deklarēt ceļojuma
mērķi. Tāpat rosināts pārskatīt un samazināt personu grupas, kam ir noteikti
izņēmumi Covid-19 testa veikšanai un pašizolācijai, ieceļojot Latvijā.
Attiecībā uz ceļošanu VM arī iesaka pastiprināt atbildību un
kontroli par “Covidpass” aizpildīšanas kvalitāti un to, kā ieceļotāji
ievēro noteiktās pašizolācijas prasības.
VM arī iesaka nekavējoties pastiprināt atbildību un kontroli
par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu. Ministrija aicina īpašu
uzmanību pievērst izolācijas un mājas karantīnas prasību neievērošanai,
piesaistot valsts un pašvaldības policiju, kā arī paredzot iespējas inficēto
personu piespiedu izolācijai, ja tiek pārkāptas izolācijas prasības.
Tāpat rosināts pastiprinātu uzmanību pievērst piesardzības
un drošības pasākumu neievērošanai sabiedriskās vietās un pakalpojumu
sniegšanas vietās.
Vienlaikus VM norāda, ka gadījumā, ja tiks stiprinātas
prasības ceļošanai un epidemioloģiskās drošības uzraudzība, tad arī varētu lemt
par nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu, stabilizējoties epidemioloģiskajai
situācijai. Respektīvi, ja, nesamazinoties veikto Covid-19 testu skaitam, būs
novērojama saslimstības samazināšanās vismaz par 10% un nepieaugs stacionēto
pacientu skaits.
Šādā gadījumā varētu atjaunot klātienes mācības, sākot ar
1.-2.klases skolēniem, un individuālām konsultācijām skolas vecuma bērniem, kas
pakļauti sociālās atstumtības riskam. Savukārt turpmākajā periodā, ja
epidemioloģiskā situācija nepasliktinās un to pieļauj, varētu lemt par
klātienes mācību paplašināšanu skolas vecuma bērniem, ņemot vērā izglītības
prioritātes un piesardzības pasākumu nodrošināšanas iespējas.
Tāpat, stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai, varētu
pārskatīt ierobežojumus tirdzniecības nozarē, ieviešot drošas tirdzniecības
konceptu, proti, atceļot klātienes tirdzniecībai atļauto preču sarakstu,
nosakot konkrētus pienākumus tirdzniecības vietām, lai tiktu kontrolēts cilvēku
skaits tirdzniecības vietā, kā arī nosakot konkrētu pienākumu tirdzniecības
vietām kontrolēt epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu.
Tāpat būtu nosakāms aizliegums reklamēt klātienē iegādājamās
preces, kā arī noteikt atbildību, kontroles un soda mehānismus tirdzniecības
vietām par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu.
