Janvāra beigas un visu februāri pieredzējuši makšķernieki dēvē par tukšo sezonu.
Janvāra beigas un visu februāri pieredzējuši makšķernieki dēvē par tukšo sezonu. Visi bioloģiskie procesi, visa dzīve, kas noris zem ledus, ir palēnināta, zivis ir kļuvušas mazkustīgas. Izņēmums varētu būt upes ar tekošu ūdeni. Ziemas vidū nereti makšķernieki tukšā no copes atgriežas pat vairākas dienas pēc kārtas. Kāda būs šī stipri iekavējusies ziemas sezona?
Jau mājās katram makšķerniekam jāpadomā par inventāru. Zinu dažus makšķerniekus, kuri uzskata, ka var iztikt ar to, kas no pērnā gada palicis kastē, jāpērk tikai svaiga ēsma. Taču gatavošanās sezonai sākas ar jaunas auklas iegādi, ar mormišku āķu pārbaudi, tāpat nepieciešams pārbaudīt arī urbja nažu kvalitāti un vergas asumu.
Ejot uz pirmā ledus, es parasti izraugos jaunu aukliņu, kuras diametrs ir 0,12 mm, bet ziemas vidū izmantoju tievāku aukliņu.
1. – 2. februāris
Normālas copes dienas. Zandarti dod priekšroku matētiem mānekļiem. Hromēti un niķelēti mānekļi, turklāt vēl pulēti, zandartus dara uzmanīgus vai pat liek mukt. Darbojoties ar ļoti spīdīgiem mānekļiem, rodas iespaids, ka ūdenī vispār nav nevienas dzīvas radībiņas.
3. februāris
Teicama copes diena. Makšķerniekam jāprot noteikt ledus izturību arī pēc skata. Caurspīdīgs un tumšs ledus ir izturīgāks nekā balts un ar sīkiem caurumiņiem. Šis ledus ir sasalis kopā ar sniegu un ir īpaši nedrošs, kāpt uz tāda nedrīkst.
4. – 6. februāris
Nekādi dižie lomi nav gaidāmi. Mierinājumu var gūt arī no paša makšķerēšanas procesa, iespējas cīnīties ar spēcīgu pretinieku, pārbaudīt vienu vai otru makšķerēšanas inventāru.
