Svētdien kristieši visā pasaulē sāka Ziemassvētku gaidīšanu. Ar adventi atzīmē laika posmu no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem, un tas ir pārdomu laiks pirms lielā brīnuma un prieka vēsts – Kristus piedzimšanas.
Baznīca māca, ka adventes laiks jāpavada klusumā, dziļās pārdomās un lūgšanās. Tas ir laiks, kad katram pašam sevī jānožēlo grēki un jāpiedod visiem vienādi – gan pāridarītājiem, gan tiem, uz kuriem dusmojamies. Protams, par vecajiem, slimajiem un neaizsargātajiem jārūpējas visu mūžu, bet adventes laikā tas ir kristieša svēts pienākums. Ikvienam mums šis laiks saistās ar kaut ko savu. Cits katru gadu iegādājas vairākus adventes vainadziņus, lai svecītes degtu katrā istabā. Kādā ģimenē vainadziņus gatavo paši. Citam advente saistās ar tumšā laika beigšanos un gaišā sākumu. Varbūt tas ir vairāk ārēji – vainadziņi, svecītes, bet gaišums noteikti palīdz arī iekšēji cilvēkiem justies labāk. Adventes laikā cilvēki gaida Kristus dzimšanas dienu. Četras adventes sveces simbolizē četras nedēļas, kas līdz šim notikumam palikušas. Katrs cilvēks gaida savu dzimšanas dienu, un kristieši visā pasaulē Kristus dzimšanas dienu gaida vairāk nekā paši savējo.Adventes laikam ir vēl kāda būtiska un dziļi simboliska vērtība – tieši ar pirmo adventi sākas Baznīcas jaunais gads. Neviens simbols adventes laiku neattēlo labāk par vainagu ar svecēm. Sveces gaisma, kas apspīd katru jaunu nedēļu, vēsta par sagatavošanās laiku un Jēzus dzimšanas tuvošanos. Bet mirdzums, kas aizvien paplašinās, var izgaismot arī citus būtiskus šā laika aspektus. Ziemeļu puslodē šis gadalaiks ir vistumšākais. Pakāpeniska gaismas paplašināšanās ir spēkpilns atgādinājums par vienu no galvenajām tēmām Jāņa evaņģēlijā – tā ir Jēzus gaisma, kas uzvar tumsas valstību.Protams, lielai daļai cilvēku Ziemassvētku gaidīšanas laiks saistās ar iepirkšanās bumu un dāvanu sagādi saviem tuviniekiem, bet tas ir cits stāsts.
