2009. gada pagastu apvienošanas juridiskais pamats bija apstiprinātie attīstības plāni, kas ļāva to īstenošanai saņemt valsts finansējumu un novadu domēm ir saistoši 10 gadus, t.i, līdz 2019. gadam. Brantu pagasta attīstības plānā ir iekļauta Brantu pamatskolas darbība un nebija paredzēta tās slēgšana. Līdz ar to rupjš šī attīstības plāna pārkāpums bija jau Smiltenes novada domes lēmums 2009. gadā slēgt Brantu skolu un saņemto finansējumu iztērēt neatbilstoši šim plānam. Tas, manuprāt, ir klasisks mazo ciemu „aprīšanas” piemērs, kādu Latvijā netrūkst. Skolu slēdzot, tā tika pamesta, zibenīgi tika izvazāts skolas inventārs un pamestā skolas ēka daudzreiz laista izsolēs.
Ir apbrīnojama domes un Brantu pagasta pārvaldes „ieciklēšanās” uz izsoli, kā vienīgo risinājumu šim skaistajam un sabiedriski nozīmīgajam objektam. Redzot jau agrāk līdzīgu attieksmi, nolēmu pats meklēt cilvēkus, kuri gatavi darboties, uzturēt vietu, lai tā kalpotu Brantu pagasta un Smiltenes novada iedzīvotājiem. Vēlējos, lai Brantu skolā tiktu īstenotas visu cilvēku, kuriem šī vieta ir nozīmīga, intereses nevis tikai viena izredzētā naudīgā izsoles uzvarētāja vēlmes. Kopīgiem spēkiem atradām attīstības risinājumu Brantu pagasta Gaismas pilij – Brantu skolai, arī saglabājot objektu pašvaldības īpašumā.
Tomēr septiņu gadu vietā dome piekrita noslēgt līgumu tikai uz gadu (!), kas jau uzreiz liedz iespējas ilgtspējīgai darbībai un projektam piesaistīt Eiropas un citu finansējumu. Tomēr arī šeit dome vārdu neturēja – līguma darbības laikā tikai nepilni četri mēneši bija tādi, kuros nebija spēkā lēmums par kārtējo atsavināšanu (izsoli) vai netika rīkota kāda no daudzajām izsolēm. Tādēļ plānotie investori nebija gatavi ieguldīt naudu un no sākotnējās komandas palika tikai paši pārliecinātākie ideālisti, kuri arī centās pildīt līguma nosacījumus savu iespēju robežās un izdarīja lielu darbu. Darbības laikā mūsu devīze bija Ojāra Vācieša citāts „Esi dzejnieks, taisi no nekā”.
Mūsu darbība rezultējusies ar reālu iespēju atjaunot Brantos skolu, kuras programma balstītos humānajā pedagoģijā. Par to vēl pirms izsoles informēta Smiltenes dome. Šādas skolas veiksmīgākais piemērs ir Ikšķiles brīvā skola. Tad skolā būtu iespējams mācīties gan pagasta un novada iedzīvotāju bērniem, gan bērnu nākotnē ieinteresētām ģimenēm iesaistīties. Pēc objekta apskates gatavas mainīt dzīvesvietu uz Brantiem ir vismaz 15 ģimenes ar bērniem, iegādāties zemi un attīstīt savu biznesu. Papildu izglītības procesam plānojām turpināt iepriekš uzsāktās kultūrvēstures izpētes un kultūras aktivitātes, kā arī uzsākt dažādu veselības produktu gatavošanu no vietējām izejvielām u.c. saimnieciskās aktivitātes dodot darbu vietējiem iedzīvotājiem
Šobrīd jau astoņas biedrības gatavas nākt un darboties šajā vietā publiskās partnerības ietvaros labvēlīga domes lēmuma gadījumā. Vadošo lomu šajā partnerībā uzņemas biedrība „Give and Get” kam ir plaša pieredze izglītojošu kultūras pasākumu rīkošanā, no kuriem pazīstamākais ir “Give and Get” festivāls.
Diemžēl šo skaisto nākotni šobrīd apdraud kārtējās izsoles rezultāti. Mēs nezinām īsto skolas pircēju un tikai avīzē lasījām skaistus nodomus un esam atraduši ar pircēju saistītu pretrunīgu informāciju, kas gan, iespējams, parāda, no kurienes nauda. Tā nav tikai muiža – tā ir arī skola, tāpēc nevēlamies šo skaisto vietu izlaist no sabiedrības kontroles. Vieš bažas izsoles uzvarētāja steiga, aizmuguriskā darbība un vēlme aizslaucīt kā nebijušu mūsu darbu un pārņemt mūsu iekārtotās telpas citiem mērķiem, ne izglītībai. Daudzi cilvēki, kas šajā projektā ir ieguldījuši savu laiku un līdzekļus, ir neapmierināti ar domes attieksmi, apvienojušies un iesniegti divi iesniegumi VARAM, nosūtīts iesniegums tiesai, kurā plānots apstrīdēt izsoles rezultātu un lūgts izvērtēt vairākus tās apstākļus, turklāt arī Latvijas mērogā šobrīd apvienojas dažādas iniciatīvas kampaņai par mazo lauku skolu saglabāšanu.
Mums nav personīgu iebildumu pret, iespējams, labticīgo izsoles uzvarētāju no Pierīgas. Tomēr brantēnietis Pēteris Krievs un citi cīņu dalībnieki savu dzīvību brīvības cīņās atdeva tādēļ, lai īstenotu latviešu tautas gribu, kas skaidri apliecināta – lai senču sviedriem celtās baronu pilis kalpotu visai sabiedrībai, nevis šauras cilvēku grupas interesēm. Mūsu komanda apsver iespēju iet pat līdz Eiropas cilvēktiesību tiesai, lai pagasta iedzīvotājiem panāktu iespēju uz labu izglītību dzīvesvietas tuvumā un Brantos tiktu īstenots labākais attīstības scenārijs.
Es esmu pārliecināts, Brantiem skola vēl ir un būs vajadzīga un izglītības iestādes pārveidošana par pirti un gaļas žāvētavu, manuprāt, nav solis progresa un attīstības virzienā.
— Jānis Puntulis
