Jau vienpadsmito reizi Strenču vecais un pēc remonta brēktin brēcošais kultūras nams uzņēma dziedātgribētājus.
Jau vienpadsmito reizi Strenču vecais un pēc remonta brēktin brēcošais kultūras nams uzņēma dziedātgribētājus. Tradicionāli “Dziesma manai paaudzei” šeit ir viens no visapmeklētākajiem pasākumiem.
Šoreiz skatītāju un bargās žūrijas vērtējumam tika nodoti 24 priekšnesumi — pārsvarā uzstājās vietējie, bet bija arī pa importētam viesmāksliniekam no Valkas un Valmieras. Koncerts tiešām izdevās interesants. Desmit žūrijas locekļi katru dziesmu novērtēja pēc desmit punktu sistēmas un beigās punktus saskaitīja, tā iegūstot uzvarētājus. Nebija garās un visbiežāk neproduktīvās spriedelēšanas, kurš tad un tieši kāpēc ir tas labākais, jo iznākumu veidoja katra žūrijas locekļa individuāls vērtējums. Labs rādītājs, ka tauta bijusi vienisprātis ar žūriju, ir fakts, ka skatītāju simpātijas izpelnījās 1. vietas ieguvēja Liene Alzberga ar dziesmu no leģendārās filmas “Titāniks”. Skanēja ļoti labi un tīri. Mūziķa balva, ko pasniedza mūziķis un nu jau arī Valkas domes deputāts Andris Niklavičs, tika Dainai Gurjanovai. 3. vietu žūrija piešķīra mazajiem ņiprajiem bērniņiem — Gundai Eihei un Co — par dziesmas “Ko tu dungo savā kabatā” izpildījumu. 2. vietā Andra Kreicberga ar dziesmu “Es un tu”. Šoreiz mamma izpildījumā un veiksmē apsteidza meitu Ravitu, kura arī uzstājās uz šīs skatuves. 1. vieta tika jau pieminētajai Lienei Alzbergai, bet galvenā balva — Rolandam Polītim. Viņš izpildīja dziesmu “Tā vienmēr būs”, un tas bija lielisks un pārdomāts šovs.
Strencēniešiem šajā vakarā uzstājās arī Liene Šomase un atzina, ka ar mazu skaudību vērojusi konkursantus, jo atceras tās jaukās izjūtas, kādas gūst, iesākot skatuves ceļu. Uz skatuves kāpa fabrikanti Elizabete Zagorska un šarmantais itālis Roberto Augustino Meloni.
