Vilnis Vilguts kopš 2003. gada janvāra ar īsiem pārtraukumiem no rīta un vakarā veic meteoroloģiskos novērojumus Vijciemā. Izcilais rakstnieks Džeks Londons ir sacījis, ka nekad nevajag vainot laiku, jo divas trešdaļas sarunu sākas, pateicoties tam.
Vilnis Vilguts kopš 2003. gada janvāra ar īsiem pārtraukumiem no rīta un vakarā veic meteoroloģiskos novērojumus Vijciemā. Izcilais rakstnieks Džeks Londons ir sacījis, ka nekad nevajag vainot laiku, jo divas trešdaļas sarunu sākas, pateicoties tam.
“Tā ir mana interese un vaļasprieks. Pēc izglītības esmu fiziķis, un sieva skolā māca ģeogrāfiju. Skolēniem mācību programmā paredzēts vienu mēnesi vērot laiku, un zināšanas par to allaž noder,” stāsta V. Vilguts. Viņš reģistrē gaisa temperatūru, vēja virzienu, mākoņu daudzumu, nokrišņus un atmosfēras spiedienu. Tas tiek darīts ar parastiem instrumentiem, jo profesionālie ir ļoti dārgi. Laika pētnieks pieļauj, ka nākotnē izdosies iegādāties nopietnākas mērierīces, ar kurām darbu varētu automatizēt un datorizēt. Pašlaik viņš izmanto parasto termometru un aneroīdu (ierīce atmosfēras spiediena mērīšanai). Ja barometrs darbojas ar dzīvsudrabu, tad aneroīds ir kārba, no kuras izsūknēts gaiss. Tā darbība balstās uz izmēru izmaiņām atkarībā no atmosfēras spiediena.
Vijciemā ir aukstāk kā citviet
Vismaz pāris dienu nedēļā Vilnim izdodas pierakstīt mērījumus arī dienā. Viņš ir pārliecinājies, ka laiks ir ļoti atšķirīgs pat pāris kilometru attālumā. Piemēram, Smiltenes virzienā ir par diviem vai trīs grādiem siltāk nekā Vijciemā. Arī Valkā ir siltāk. Par to jau savulaik ir rakstījis augļkopis selekcionārs Jānis Kārkliņš. Viņš apliecina, ka Gaujas ieleja nav tā labvēlīgākā vieta augļu dārzu veidošanai. Jo īpaši skarbas ir ziemas.
V. Vilguts nav interesējies par iespējamo sadarbību ar profesionāliem meteorologiem. Savos novērojumos, protams, var dalīties īpašā mājas lapā, taču tas jādara ļoti precīzi un sistemātiski. Cilvēkam, kurš darba darīšanās allaž izbrauc no pagasta, tas nav iespējams. Pētnieks savos novērojumos ir atklājis dažādas likumsakarības. Piemēram, pērn pirms vētras 9. janvārī bija ļoti zems atmosfēras spiediens — 729 milimetri. Starptautiski pieņemts, ka spiedienu mēra paskālos, taču plašākai sabiedrībai šī mērvienība grūti saprotama.
Kopš 9. janvāra vēl divas reizes bija neparasti zems spiediens, tomēr ne tik ļoti.
Seno latviešu ticējumi ir pareizi
“Man šķiet, ka seno latviešu ticējumi ir pareizi. Parasti rīta un vakara temperatūra virs nulles ir ap 20. – 25. martu, tātad ap Māras dienu. Dažkārt pozitīva temperatūra iestājas nedaudz ātrāk, piemēram, tā bija 2003. gada 10. martā un pērn 25. martā. Pagājušo sestdien Vijciemā dienā un vakarā bija trīs un piecus grādus silts. Tiesa, no rīta bija mīnus 10.
Jautāts, vai taisnība, ka aizvien lielāka kļūst atšķirība starp nakts un dienas temperatūru, dabas pētnieks atbild, ka tā ir bijis arī agrāk, piemēram, 80. gados — naktī ap mīnus 20, bet dienā virs nulles.
Viņš ir ievērojis, ka aukstam gadalaikam parasti seko silts, un otrādi. Vidējā pusgada vai gada temperatūra mainās ļoti nedaudz — tikai par grāda desmitdaļām. Tāpēc pareizs ir ticējums, ka aukstam martam un aprīlim sekos silts maijs un jūnijs. Mums atliek vērot laiku aprīlī un cerēt, ka nākamie mēneši būs ļoti silti.
Reģistrācija neprasa daudz laika
V. Vilguts uzskata, ka laika prognozēšana tālākai nākotnei ir ļoti sarežģīta, tāpēc viņš neuzdrošinās minēt, kāda kopumā būs vasara.
Pērn rudenī tika izteikti ļoti pretrunīgi viedokļi par aizvadītās ziemas laiku. Daži uzskatīja, ka tā būs barga, jo novembris un decembris bija salīdzinoši silts. “Laika pētīšana ir ļoti interesanta, turklāt tā neprasa daudz laika — dažas minūtes ierakstiem kladē,” uzsver V. Vilguts. 1999. un 2000. gadā viņš visus novērojumus fiksēja datorā. Kādā brīdī pārinstalējot datoru, viņš aizmirsa par laika reģistrācijas failu, un visas ziņas aizgāja nebūtība. Tika pazaudēti interesanti fakti. Lai gan Vilnis ir augstas klases datorspeciālists un tas ir viņa ikdienišķā darba lauks, tomēr pēc šā gadījuma viņš vairāk uzticas kladei. Ikviens zina, ka digitālā informācija jāglabā vismaz divos eksemplāros, tomēr papīrs ir ierastāks materiāls ziņu ilgstošai saglabāšanai.
V. Vilguts domā, ka viņa vaļaspriekam nav īpašas nozīmes, jo nepieciešamo darbu veic profesionāļi. Viņš to dara paša priekam. Vilnis, protams, seko arī meteoroloģiskajām prognozēm internetā. Laiku Latvijā paredz ne tikai pašmāju speciālisti, bet arī vācieši un angļi. Interesanti, ka šīs ziemas temperatūru zem mīnus 30 paredzēja tikai vietējie meteorologi. Viņu kolēģi Anglijā un Vācijā šīm prognozēm nespēja noticēt un uzrādīja par 10 grādiem augstāku temperatūru. Latvijas speciālisti bija krietni precīzāki.
Temperatūras izmaiņas dažu simtu metru rādiusā ir neticami atšķirīgas. V. Vilguts un citi autovadītaji, kuru mašīnās ir attiecīgās āra temperatūras mērīšanas ierīces, ir pārliecinājušies, ka, braucot ar vienmērīgu ātrumu (tas nodrošina mērījumu precizitāti), temperatūra mainās vairāku grādu robežās, turklāt ļoti strauji. Ja otrdien Vijciemā septiņos no rīta bija mīnus 19 grādu, tad īsi pirms astoņiem tikai mīnus 15. “Kad satiekas divi vai vairāki cilvēki un cits citam stāsta, ka termometrs uzrādījis tik un tik grādus, taisnība var būt visiem,” pārliecināts laika pētnieks.
Protams, nozīmīga ir termometra uzstādīšanas vieta. Tam nevajadzētu atrasties loga tuvumā un saules pusē. Labākā termometra izvietošanas vieta ir klajā laukā apmēram 20 centimetru virs zemes. Ja mērījumus visu laiku veic konkrētā vietā, tie būs objektīvāki.
