Vineta Skutāne, Valkas ģimnāzijas skolotāja Sākot partiju programmu apskatu, vēlos atzīmēt vienu pozitīvu lietu. Programmas ir kļuvušas koncentrētākas un īsākas, lai nebiedētu lasītājus ar gariem un izplūdušiem tekstiem.Kā pirmo izlasīju “Vienotības” programmu. Jāteic, ka tā ir tik vispārīga, cik vien var būt. Ir lietoti dažādi jēdzieni, tikai dažkārt man nesaprotamā salikumā. Man grūti izprast, kas tur iznāks, veidojot “atbildīgu, integrētu pilsonisko savienību kopumā, kura jāveido izglītības sistēmai”. Netrūkst arī tradicionālo frāžu no obligātā repertuāra par mūsu identiskumu, kā, piemēram, “latviešu nācija”, “nacionāla valsts” un citas.Man prieks, ka pēc “Vienotības” pārliecības, “veselības un sociālā sistēma nodrošina tautas ataudzi”. Tātad ne paši Latvijas iedzīvotāji, bet sistēma kā tāda, kas nostādīta augstāk par visu. Cik saprotu no rakstītā, tad šo ataudzi nodrošinās programma “Trešais bērns” un Latvijas dubultās pilsonības piešķiršana, lai veicinātu emigrantu atgriešanos. Man prieks, ka tūkstošiem ģimeņu atgriezīsies, jo to bērniem būs dubultā pilsonība, nevis vecākiem darbs. Lai jau veicas, tikai domāju, kā tā nekas nesanāks. Neesmu arī pārliecināta, ka, pēc “Vienotības” apgalvojuma, valsts jau ir izvesta no krīzes un bankrota. Skaidri zinu gan vienu – mūsu bērni valsts parādus maksās vēl daudzus gadus. “Vienotība” savā programmā kā galvenos attīstības virzienus min ražošanas uzņēmumu veido-šanu reģionos un modernas lauksaimniecības radīšanu. Rodas jautājums, kādus partija pēc vēlēšanām izvēlēsies partnerus, jo, piemēram, Zaļo un Zemnieku savienība principiāli iestājas par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību. Izlasot visu programmu, jāsecina, ka tajā ir cenšanās izdabāt visiem vēlētājiem, bet nav redzams ceļš kopumā, pa kuru tālāk vest valsti. Turklāt visu virzienu un sistēmu jūklī es nesaskatīju cilvēku kā galveno vērtību. Programma liek uzdot daudz jautājumu, uz kuriem es tajā neredzu atbildes.
Dace Grante, studenteGandrīz visu partiju programmas ir līdzīgas. Visās rakstīts par veselības aprūpes, ekonomikas, izglītības un citu jomu attīstību.Apvienība “Vienotība” uzrunā vēlētājus, balstoties uz Valda Dombrovska personību un viņa vadītās valdības paveikto. Pozitīvi vērtējams tas, ka vēlētājiem ir skaidrs, kurš “Vienotības” uzvaras gadījumā būs Ministru prezidents. Jāpiebilst gan, ka vēlētāji ir pārliecinājušies – V. Dombrovskis ne vienmēr ir atklāts pret tautu un nesteidzas izskaidrot atsevišķas valdības darbības, kaut tieši jauniešiem to būtu svarīgi zināt.Kopumā “Vienotību” uzskatu par vienu no sakarīgākajiem politiskajiem spēkiem, bet nereti apvienībai pašai nav skaidru un konkrētu plānu par turpmāko darbu.Vienīgā Saeimas deputātes kandidāte no Smiltenes novada ir Ilze Vergina. Viņa ieņem tik daudz amatu, ka rodas šaubas par spēju visu izdarīt kvalitatīvi. Mans ieteikums ir vairāk pievērsties Baltijas Starptautiskās akadēmijas Smiltenes filiāles studiju kvalitātes paaugstināšanai. “Vienotības” izvirzītās iekšlietu ministres darbības laikā esam piedzīvojuši Policijas akadēmijas slēgšanu. Diezin vai varam būt droši, ka nākotnē mums būs profesionāli izmeklētāji, ja jauniešiem pašlaik ir liegta iespēja apgūt šo profesiju un, iespējams, atgriezties darbā Smiltenes policijā.
Dace Zviedre, studente“Vienotībā” apvienojušās trīs partijas – JL, PS un SCP. Kāpēc bija nepieciešama šāda apvienošanās – vai lai iekļūtu Saeimā, jo katra partija atsevišķi varētu nesasniegt nepieciešamo balsu skaitu? Šo trīs partiju domāšana nav viennozīmīga visos jautājumos. Līdz ar to var secināt, ka pašas apvienības iekšienē būs lielas diskusijas. Apvienojoties, galvenais uzsvars tika likts uz vēlētāju un sabiedrības uzticības atgūšanu. Taču tas, ka partijām atsevišķi nav atbalsta, tikai nozīmē, ka to domāšana nav pilnīga. “Vienotības” priekšvēlēšanu programmā var iepazīties ar neskaitāmiem solījumiem, ko vēlētos visas sabiedrības daļas. Nav viena akcenta, bet ir centiens pārklāt maksimāli plašāku sabiedrības vēlmju daļu. Sākot no sociālās politikas, beidzot ar ekonomisko interešu aizstāvību, cīņu pret korupciju un Ministru prezidenta kandidāta nosaukšanu. Kaut viens piemērs. ‘’Vienotības’’ solījums – darbs katram. Četros gados ieguldīt trīs miljardus latu, lai izveidotu vismaz vienu ražotni katrā novadā.Vai viena ražotne katrā novadā dos iespēju strādāt visiem tajā mītošajiem? Darbs katram ir nepieciešams, bet nav pilnīgi nekādas sajēgas, kā to nodrošināt. Vai tie būs valsts uzņēmumi, kam sola maksāt vai tikai kārtējais Kombuļu lāzeršovs? Pašreiz valsts ir izgājusi uz principu, ka ietaupīt iespējams uz sociālo grupu rēķina – jau tā ir samazināts viss iespējamais budžets, uzņēmējdarbība ir palikušais pēdējais lauks, ko attīstīt, lai gūtu reālu peļņu. Tikai no kurienes tiks ņemti šie trīs miljardi? “Vienotības” Ministru prezidents ir Valdis Dombrovskis. Latvijas sabiedrībā viņš ir izpelnījies daļēju uzticību. Taču jāatceras, ka pašreiz būšana premjerministra amatā nozīmē arī jau iepriekš iesāktu lēmumu turpināšanu – piemēram, saistības ar SVF uzsāka I. Godmanis, ko V. Dombrovskim nācās pārņemt. Šis ir bijis laiks, kad jāpieņem nepopulāri lēmumi, lai nostabilizētu Latvijas ekonomisko situāciju (reizēm tie bijuši pat pretkonstitucionāli), taču “Vienotības” priekšvēlēšanu programmā ir populistiski saukļi, kas nemaz neliecina par nepopulāru lēmumu pieņemšanu. Uzsvars likts uz vispārīgām sabiedrības vēlmēm, kas tiek solītas jau ļoti ilgi. Nav nekā pilnīgi jauna. Pēc šīs programmas šķiet, ka nekādas krīzes īsti nav bijis – jānotiek tikai uzlabojumiem, taču par kādiem līdzekļiem? Sabiedrībai lielā mērā ir zudusi ticība jebkādiem politiskajiem spēkiem, tāpēc joprojām valda Einara Repšes sauklis – “Kā varēja nesolīt?”. Pozitīvi vērtējami konkrēti nosauktie mērķi, ko partija vēlas sasniegt, tāpēc nākošais partijas solis būtu indikatoru identificēšana, kas šos rādītājus ietekmē un kā tos vispār izmērīt. Milda Mūrniece, pensionāre, bijusī rajona laikraksta redaktore Partiju apvienība “Vienotība” par savu nosaukumu programmā deklarē – tikai vienotībā ir spēks. Es gribētu piebilst, ka spēks ir tikai vienotībā ar tautu. Protams, konstruktīvai vienotībai jābūt arī starp partijām, kas apvienojušās, bet, ja būs tautas atbalsts, tad minētais politiskais spēks tiešām būs stiprs. Kā to panākt? Ar godīgu un atklātu darbu. Arī nepopulārus lēmumus pieņemot, jābūt godīgiem un atklāti cilvēkiem jāizskaidro, kādēļ tādi nepieciešami. Izeja no grūtībām nav jāmeklē tikai tautas kabatās, bet vairāk “augstākajos slāņos”. Skaisti jau skan vārdi: “Mēs redzam Latviju kā saliedētu sabiedrību, kā Baltijas līderi.” Gribētos tomēr, lai apvienība vairāk domātu, kā Latvijai kopā ar citām Baltijas valstīm virzīties uz priekšu. Programmā ir iekļauts daudz labu nodomu. Es novēlu īstenot kaut daļu no tiem un turpmāk savā darbībā raudzīties, lai lielā nauda nenopērk politiku.
