Dace Zviedre, studente:Programmai caurvijas ilgtermiņa attīstības idejas, kuras četru gadu laikā sasniegt nemaz nav iespējams, taču ir jāsāk tiekties uz tām. Šīm idejām paralēli var manīt arī īstermiņa domāšanu, kas varētu stabilizēt ekonomisko situāciju. Taču tāds mērķis kā “Sakārtot Latvijas uzņēmējdarbības vidi, lai tā kļūtu par vienu no visaugstāk vērtētām pasaulē”, liekas galīgi nesaprotams – Latvijas, pasaules kontekstā salīdzinoši mazā ekonomika, nekad nebūs visaugstāk vērtētā pasaulē, kur nu vēl četru gadu laikā. Turklāt pašmērķis būt vērtētai pasaulē ir neloģisks – svarīgi būtu iekšējā sakārtotība un problēmu novēršana, nevis salīdzinošs konteksts pasaules fonā. Ja citiem ies slikti, bet pie mums bez izmaiņām, varēs droši teikt, ka mērķis sasniegts. Tieši tas pats par ideju, lai Latvija būtu zaļākā valsts pasaulē. Sociālajā jomā pirmais mērķis ir pensiju un sociālo pabalstu saglabāšana esošajā līmenī, lai gan citos punktos parādās paplašinājumi un uzlabojumi, kurus iespējams īstenot tikai palielinot nodokļu slogu, lai valstij būtu finansējums, par ko nodrošināt šos solījumus.Izglītības jomā tiek solīts izmantot ES finansējumu un netiek solīta izglītības attīstība caur valsts finansētām programmām, kas par sevi jau norāda pašreizējo izglītības izmaiņu tendenču stagnāciju. Vienīgie jaunumi šajā jomā, ko piedāvā ZZS, ir skolu ēku pārvēršana par daudzfunkcionālām izglītības iestādēm, taču, ko slēpj šis mērķis, tā arī nav skaidrs – vai plānots skolās ieviest papildu iespējas skolēniem, vai skolu ēkas izmantot ne tikai skolēnu izglītošanai. Un tad parādās uzdevums, kura izvēle nav pamatota – palielināt sporta un dziedāšanas lomu mācību procesā.Kultūras jautājumos tiek norādīta arī latgaļu valodas statusa noteikšana un aizsardzība, taču Latvijā pastāv arī mazāk izplatīti, tomēr citi dialekti, kuri arī ir pelnījuši aizsardzību.
Milda Mūrniece, pensionāre, bijusī Valkas rajona laikraksta redaktoreNeizprotama ir ZZS kautrība turēt slepenībā savu plašo programmu. Šo un to vēlētāji tomēr var atrast un uzzināt plašsaziņas līdzekļos. Lasot šos materiālus, vienmēr domās ataust Kārļa Ulmaņa Zemnieku savienība, tās galvenie mērķi un uzdevumi. Arī šai deputātu kopai jābūt īstam mūsu zemes saimniekam un jāpārņem viss labais no saviem priekšgājējiem.Nule notikušajā Kārļa Ulmaņa pieminekļa atklāšanā “Pikšās” tika atgādināti viņa 1914. gadā teiktie vārdi: “Kādi ļaudis mums vajadzīgi? Ļaudis, kas nenopērkami, ļaudis, kas stingri pret bagātības kārdinājumiem. Ļaudis, kas godīgi kā mazās tā lielās lietās.”Šie vārdi ļoti aktuāli skan arī šodien. Vai tos pilnībā varam attiecināt uz ZZS? Man patīk, ka šajā partijā vairāk nekā 90 procentu ir speciālisti ar augstāko izglītību – arī akadēmiķe, zinātņu doktori un profesori un speciālisti, kas sevi ir apliecinājuši darbos.Tiem blakus arī students. Lieliski! ZZS necenšas piesaistīt vēlētājus ar populāru sportistu, mūziķu un citu radošo profesiju uzvārdiem. Mums ir vajadzīgi zinoši speciālisti. Tomēr darvas pilīte medus mucā ir. Neatradu programmu, lai labāk iepazītos ar nākotnes iecerēm.
Vineta Skutāne, Valkas ģimnāzijas skolotāja:Klasika un vēlreiz klasika! Tādas izjūtas pārņem, izlasot programmu pirmo reizi. Tātad, ko ievēroju? Kopumā pietiekami konkrētas lietas, bez skaļiem saukļiem un bezjēdzīgiem solījumiem.Tautsaimniecības sadaļā tā arī neguvu atbildi uz jautājumu par valsts attīstības pamatu: lauksaimniecība vai tomēr rūpniecība. Ja rūpniecība un eksports, tad kāds? Šī sadaļa atstāj visnenoteiktāko iespaidu, bet tajā pašā laikā ir tik ļoti atbilstoša ZZS kompromisu politikai. Kaut gan jāatzīst, ka viens no politikas definējumiem ir – kompromisu māksla. Šeit ir atstāti ne tikai atkāpšanās ceļi, bet arī visdažādākās sānu taciņas. Ko man personīgi gribētos konkretizēt: ja bioloģiskā zemkopība ir prioritāra, tad kā mēs šo produkciju atbilstoši pārstrādāsim un kā ar to pelnīsim.Sociālajā jomā, vismaz godprātīgi, netiek solītas gaisa pilis. Cita lieta ir “ģimeni atbalstoša valsts politika”. Ļoti gribētos uzzināt, kas tas ir?Izglītībā ir paustas konkrētas prioritātes. Var diskutēt, vai tā ir Izglītības ministrijas vai partijas kompetence, bet pozitīvais ir tieši šis konkrētums, turklāt bez liekiem solījumiem. Interesanti, ka līdz šim aktuālajam “politizētajam mācību priekšmetam – Latvijas vēsturei” nu ir piepulcējušies arī mūzika un sports. Neapskatot šos mācību priekšmetus saturiski, kas ir profesionāļu joma, rodas jautājums: ja kaut ko liekam klāt – palielinām, tad vai nu ir jānorāda, kādu konkrēti priekšmetu mācīšana ir jāsamazina, vai jāpagarina mācību laiks – respektīvi, mācību gada garums.Kultūrā dominē latviskums. To var pamatot ar statistiku – 94,8 procenti deputātu kandidātu sadaļā tautība sevi apliecina par latviešiem. Vienīgi, ja apmācības programmā īpaši tiek izcelta latgaļu valoda (dialekti?) kā reģionāla valoda, tad jājautā par ZZS attieksmi krievu valodas lietošanā un tās statusu.Kopumā programma vēlētāju nepadara par muļķi, kuram tiek iebarotas vispārīgas un deklaratīvas frāzes, jo kaut kas taču jāsola. Man radās asociācijas par kārtīgu lauku saimniekpapu, kurš var un prot vadīt savu saimniecību. Ja saimnieks teiks, tad jādara, nevis jādiskutē. Šeit nerunāju par paklausību, kas arī ir nepieciešama, bet par muguru un tās lokanību. Saimnieks savā sētā ir kungs un valdnieks ar stingru mugurkaulu, bet tad, kad iziet uz ceļa, lai brauktu uz tirgu pārdot saražoto produkciju, mugurai ir jāsāk locīties. Kaut vai ceļa bedrīšu ritmā!
