“Ziemeļlatvijas” rīkotajā akcijā, kuras mērķis bija palīdzēt pamestiem un nelaimē nonākušiem ķepaiņiem biedrības “Ulubele” apsaimniekotajā dzīvnieku patversmē Līčos, atsaucās daudzi Smiltenes pilsētas un tuvākās apkārtnes ļaudis. Īpaši atsaucīgi izrādījās bērnudārza “Pīlādzītis” audzēkņi. Tieši pie viņiem uz cilvēcības stundu devās pirms diviem gadiem patversmē adoptētā suņu meitene Lote ar savu saimnieci Zandu Bērziņu.
“Ieraudzījām, ka “Ziemeļlatvija” rīko šādu akciju. Arī paši centāmies rīkoties operatīvi, uzrunājām bērnu vecākus, kuri bija ļoti atsaucīgi. Sarūpējām mazajiem kaķēniem un kucēniem jaunas guļasvietas, kopīgi gājām pirkt barību. Gaidot šo dienu, vēl gribējām līdzi iedot ciemakukuli, lai palutinātu mazos dzīvnieciņus. Runājām ar bērniem, ka mums pašiem garšo šokolāde, bet dzīvnieciņiem ir savi našķi,” stāsta bērnudārza “Pīlādzītis” Rūķu grupiņas audzinātāja Inguna Slapjuma.
Abpusējs prieksViņa uzskata, ka nav svarīgi, kur atrodas šī dzīvnieku patversme. Tas ir tāpat kā ar citām labdarības akcijām, kurās ziedo, lai palīdzētu otram, neskatoties, vai viņš dzīvo Rīgā vai kādā mazā ciematiņā valsts otrā pusē. “Tas ir abpusējs prieks. Un šīs dienas īpašais moments bija Lote, kad bērniem bija iespēja pieskarties sunītim, uzzināt, ko nozīmē būt atbildīgam un labam saimniekam, kā arī to, kas īsti ir dzīvnieku patversme,” turpina audzinātāja.Dzīvnieku pansijas “Ulubele” pārstāve Zanda Bērziņa saka lielu un sirsnīgu paldies smilteniešiem. “To, ko ir savākuši smiltenieši, un tā sirsnība, kas valdīja bērnudārzā “Pīlādzītis”, “Ulubele” pēdējā laikā nekur citur nav piedzīvojusi. Mēs šeit jutāmies kā mājās,” saviļņota ir Lotes saimniece.Jau divus gadus “Ulubele” praktizē pasākumus, ko dēvē par cilvēcības stundu. Tā saistīta ar bērnu lielo vēlmi ciemoties dzīvnieku patversmē. Z. Bērziņa stāsta, ka iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka patversme nav zooloģiskais dārzs, kurā darbinieki var garantēt ikviena šī mazā apmeklētāja drošību.
Neliedzot iespēju, dodas paši“Tāpēc, neliedzot iespēju doties uz patversmi, patversme pati brauc pie cilvēkiem. Lielākoties tās ir skolas un bērnudārzi, lai rastu bērniem patversmes klātbūtni,” paskaidro “Ulubeles” pārstāve.Kamēr mierpilnā Lote demonstrēja savu gudrību un pacietību, bērnudārza audzēkņi neslēpa sajūsmu. Katrs vēlējās pieskarties draudzīgajai suņu meitenei un to samīļot, bet “Ziemeļlatvijai” atklāja savas domas par mājdzīvniekiem.“Ziniet, es labi izturos pret saviem suņiem. Man mājās ir divi. Vēl mums ir arī mazie kucēni. Es padzīvojos ar viņiem, prasu, lai iedod ķepu. Dzīvnieciņi ir jāmīl,” saka “Pīlādzīša” audzēknis Rihards Vaļickis. “Dzīvnieciņiem ir jādod arī ēst un dzert, lai viņi labi justos. Nezinu, kāpēc daži grib savus sunīšus pamest. Varbūt grib paši kaut kur aiziet? Zinu, ka vienreiz kāds parkā bija piesējis suni pie koka,” ar stāstiem bagāts ir Mārcis Kuprišs.Katram azotē ir savs stāsts. Kad nepieciešama palīdzība otram, dāsni ir daudzi. Rakstījām, ka iepriekš labdarības akcijā daļu smilteniešu sarūpētās dāvanas uz patversmi nogādāja “Ziemeļlatvija”, bet atlikušajām pakaļ atbrauca “Ulubeles” pārstāve.
