Valkas novadpētniecības muzeja annāles par Valku lasāmi visi nozīmīgākie vēstures notikumi.
1286. gadā Valkas (Walk) vārds pirmo reizi atrodams vēstures avotos (Rīgas pilsētas parādu grāmatā).14. gadsimtā no vēstures avotiem uz laiku pazūd vietas nosaukums “Valka” un parādās “Pedele” (Pödel).1584. gada 11. jūnijā Polijas karalis Stefans Batorijs (1533-1586) Valkai piešķir pilsētas tiesības.1590. gadā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa (1566-1632) apstiprina Valkas pilsētas tiesības.1590. gadā apstiprina Valkas pilsētas ģerboni.1626. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs (1594-1632) atkārtoti apstiprina Valkas pilsētas tiesības.1764. gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II (1729-1796) vēlreiz apstiprina Valkas pilsētas tiesības.1920. gada 1. jūlijā šķīrējtiesa pieņem lēmumu par Valkas sadalīšanu starp jaunajām Latvijas un Igaunijas neatkarīgajām valstīm.1920. gada 22. novembrī piešķir pilsētas tiesības Valkas priekšpilsētu daļām, kuras pēc Latvijas – Igaunijas robežu komisijas lēmuma piedalītas Latvijai. Jauno pilsētu nosauc par Valku.1925. gadā apstiprina Valkas pilsētas ģerboni: “Zaļā laukā no mākoņa labā pusē pacelta bruņota roka ar zobenu, virs rokas viena zelta zvaigzne, zem rokas – divas zelta zvaigznes”.VIEDOKĻI
Aivars Ikšelis, ekonomikas zinātņu doktors, mākslas vēstures zinātājsValkai 2008. gadā pilsētas svētkos mēs svinējām 722 gadus, kopš tā pirmoreiz minēta vēstures datos, tātad šogad 724 gadi. Valga tad vispār neeksistēja. Kāpēc mēs kropļojam savu patieso vēsturi ar 426 gadiem, mums pašlepnuma trūkst? Šie svētki tiek reklamēti kā dzimšanas diena. Tad nu skaidrībai salīdzināsim ar cilvēkbērna dzimšanu. Līdz šim visā pasaulē un arī pie mums par dzimšanas dienu tiek uzskatīta tā minūte, stunda, diena, datums, mēnesis un gads, kad jaunā dzīvība ir nākusi šajā pasaulē, bet ne minūte, stunda, datums, mēnesis un gads, kad formējam bērna dzimšanas dokumentus valsts vai pašvaldību iestādē, kur mums prasa jau cilvēkbērnam vārdu. Man iebildums nav pret svētkiem kā tādiem, cilvēkiem svētki ir nepieciešami, bet pret precīzu svētku ideoloģiju. Turklāt Valkai, kā zināms no vēstures avotiem, vārds un pilsēttiesības ir dotas vairākas reizes. Varbūt tomēr būsim tik saprātīgi un svinēsim pilsētai dzimšanas dienu apaļos gados, bet līdz tiem labiekārtosim pilsētu. Katrā apaļā jubilejā pilsēta varētu saņemt kādu dāvanu. Piemēram, nākamgad, kad Valkai ir 725 gadi, tas varētu būt labiekārtots Lugažu laukums. Neesam tik bagāti, lai šos svētkus svinētu katru gadu.Jānis Sīmanis, pieminekļu aizsardzības speciālists, mākslinieksŠo dienu noteikt ir tikai pašvaldības kompetencē. Pirmā Walk pieminēšana nenozīmē pirmo tās pastāvēšanas dienu Valkas pilsētai kā miestam. Stefana Batorija izdotais dokuments ir juridisks akts, kas apstiprina pilsētas tiesības. Šis dokuments atzīmē vietējo iedzīvotāju varonību pret iekarotājiem no Maskavijas. Valku nodedzināja līdz ar pamatiem. Neraugoties uz to, pilsētas tiesības tika piešķirtas faktiski tukšai vietai, un visus iedzīvotājus, kas turpmākos 10 gadus še būvējās un atjaunoja pilsētu, atbrīvoja no nodokļu maksāšanas.Unda Ozoliņa, Valkas novada domes Kultūras komitejas priekšsēdētājaDomāju, ka pilsētas svētki svinami tajā datumā, kad konkrētā pilsēta ir ieguvusi šīs tiesības. Mūsu gadījumā kopš 1584. gada 11. jūnija, kad Polijas karalis Stefans Batorijs Valkai piešķīra pilsētas tiesības. Varam jau svinēt daudzus svētkus. Arī tos, kad, piemēram, Valka un Valga pirms 90 gadiem ir sadalīta divās daļās. Teritoriālā piederība kopš tā laika nav mainījusies.
