Svētdien Smiltenē notika Latvijas lielākā riteņbraukšanas sacensību seriāla SEB MTB maratona 2. posms. Tā ir diena, kad Smiltenē ierodas vairāki tūkstoši cilvēku. Tajā pašā laikā laba iespēja centrā esošajiem uzņēmējiem nopelnīt, jo riteņbraucēji kopā ar savām ģimenēm un draugiem Smiltenē pavadīja visu dienu, ņemot vērā, ka ierasti svētdienās pilsēta ir klusa. Un visbeidzot mēs, smiltenieši, varējām parādīt savu viesmīlību. Tieši tāpēc mani tik ļoti pārsteidz daži komentāri, kas pēc, manuprāt, aizraujošā pasākuma ar iespaidīgiem startiem un skatiem Abula upes krastos, parādījās portālā ziemellatvija.lv. “Ļoti kaitinošs pasākums… pa pilsētu nevar pārvietoties ar auto un, ja to dara, tad riteņbraucēji neskatās, kur brauc, vai tiešam viņiem nav nekādu noteikumu?” – viens no komentāriem portālā. Vēl kāds cits ar niku Laba dzīve Latvijā raksta: “Un tad vēl raudam, ka nav naudas, cik naudas aiziet, visam šitam šovam. Šitie visi krutie riteņbraucēji kursē katru svētdienu pa visu Latviju, cik degvielas nodedzina, “dabas draugi”, jāsmejas, nu tad būtu no tās Rīgas braukuši šurp ar tiem saviem riteņiem, tad cepuri nost.” Jājautā, vai tiešām daļa cilvēku vairs nespēj ne novērtēt, ne vienkārši izbaudīt šādu pasākumu. Ar zināmām neērtībām ir jārēķinās, ja Smiltene uzņem tik daudz cilvēku vienlaikus. Bet cik var čīkstēt? Jājautā, cik bieži jums nākas redzēt tik grandiozus skatus, kā tautas klases ar vairāk nekā diviem tūkstošiem dalībnieku. Patiešām vienreizēji! Un vēl Smiltenes trases “odziņa” – Abula upes šķērsošana. Neesmu nekāda lielā riteņbraukšanas sacensību fane, taču šādi pasākumi patiešām ir forši. Arī no saviem draugiem dzirdēju labas atsauksmes. Paldies cilvēkiem, kas “iedegas” par to, lai šādi un citu liela mēroga notikumi Smiltenē būtu!
