Ik pa laikam uzvirmo diskusija par to, ka vajadzētu pāriet uz 11 klašu vidusskolas izglītību, jo tas nav normāli, ka vidusskolā mācās 19 gadu veci jaunieši. Pagājušajā nedēļā televīzijā to atkal apliecināja arī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, piebilstot, ka pagaidām gan ministrijā neapsver jautājumu par pāreju uz 11 gadu izglītību. Atliek vien par gadu agrāk pārcelt skolā iešanas sākumu, tas ir, mācības uzsākot sešu gadu vecumā. Eksperimenti šajā jomā jau notiek, un, ja vecāki uzskata, ka viņu bērns ir gana labi sagatavots, uz priekšu! De fakto jau tagad bērnudārzos lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas sākumprasmes apgūst piecu un sešu gadu vecumā. Vai tas nozīmē, ka faktiski skolas zinības apgūstam 13 gadus? Idejas par to, ka no 12 klašu vidusskolas būtu jāatsakās, ir izteiktas jau vairākus gadus. Vistuvāk Latvija šim risinājumam bija 2011. gadā, kad šo jautājumu apsprieda Latvijas prezidents Andris Bērziņš un toreizējais izglītības ministrs Rolands Broks. Tika nolemts, ka tas jāizdara iespējami drīzākā nākotnē, jo tas veicinās jauniešu ātrāku iesaistīšanos augstākās izglītības apguvē un pievienošanos darba tirgum. Par pāreju uz 11 gadu izglītību ir daudz argumentu. Latvijas demogrāfiskā aina ir tik katastrofāla, ka ir ļoti saprātīgi par vienu gadu samazināt vidusskolas izglītību, jo tad par vienu gadu palielināsies iespējamais darba mūžs. Tomēr nekā. Tagad deviņpadsmitgadīgie jaunieši vēl vienu gadu mācās vidusskolā, bet skolu sistēma izturas pret viņiem kā pret nepilngadīgajiem. Tā ir pretruna. Arī uz vecāku pleciem 12. klases skolēns ir papildu slogs, jo, piemēram, par medicīniskajiem pakalpojumiem jāmaksā. Nav nekādu pierādījumu, ka Latvijas vidusskolas absolventi būtu gudrāki par tiem citu valstu skolēniem, kuri mācās gadu mazāk.
