Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja dietoloģe Lolita Neimane aktualizē kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību: par to likusi aizdomāties putnu fabrikas “Ķekava” reklāma, kurā pausts, ka “Ķekavā” audzētie putni aug “bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas”.
Vai citās saimniecībās audzēto vistu gaļa ir patērētājiem droša?
Tādēļ apkopota informācija, kāda patlaban ir situācija Latvijas vistas gaļas tirgū, kā arī tiek veikts pētījums: nopērkot dažādu vistas gaļas ražotāju produkciju, tā tiek laboratoriski izmeklēta.
“Pēdējos pāris gados saistībā ar kolorektālā jeb zarnu vēža straujo izplatību īpaši tiek akcentēts, ka ir jāsamazina sarkanās gaļas (par tādiem uzskata visus rūpnieciski ražotos gaļas izstrādājumus, cūkgaļu, liellopu gaļu) lietošana uzturā, iesakot šo gaļu patērēt ne vairāk par 50 gramiem dienā jeb 350 gramiem nedēļā. Tāpēc rūpnieciski neapstrādāta putnu gaļa – tītars un vista – būtu tā, ko uzturā varētu iekļaut brīvāk. Vistas gaļa pieder olbaltumvielu produktu grupai, ko mums ar uzturu vajadzētu uzņemt. Tradicionāli vistas gaļu arī uzskata par diētisku, sevišķi balto gaļu, jo tajā ir maz tauku, nav holesterīna, tā ir viegli sagremojama. To īpaši novērtē cilvēki, kas ievēro diētu, bet to noteikti iesaku lietot uzturā arī senioriem, lai uzņemtu pietiekoši daudz olbaltumvielu, kas ir svarīgi muskuļu stiprībai un sarkopēnijas (sindroms, kam raksturīgs progresējošs skeleta muskuļu un spēka zudums) profilaksei,” vistas gaļas nozīmi cilvēka uzturā skaidro dietoloģe Lolita Neimane.
Viņa, stāstot, kāpēc aktualizējusi šo tēmu, saka: “Zinot, cik nozīmīgs šis produkts ir mūsu uztura piramīdā, kā arī to, ka putnu gaļas patēriņš pasaulē, t.sk. mūsu valstī, ik gadu pieaug: Latvijā viens iedzīvotājs gadā notiesā vairāk nekā 20 kilogramu putnu gaļas un vairāk nekā puse iedzīvotāju vistas gaļu ēd vismaz reizi nedēļā, vēlējos aktualizēt jautājumu par kvalitatīvas un patērētājiem drošas vistas gaļas pieejamību. Vēl nesen uz atsevišķām augu eļļas pudelēm varējām lasīt, ka šīs eļļas nesatur holesterīnu, tāpēc patērētājam varēja rasties maldīgs priekšstats, ka citas eļļas to satur. Tāpat ir ar “Ķekavas” paziņojumu. Daudzi cilvēki Latvijā uzskata, ka pie mums piens tiek ražots no piena pulvera un vistas tiek barotas ar hormoniem un bagātīgi satur antibiotiku atliekvielas. Tieši tāpēc arī radās doma par šīs tēmas aktualizāciju,” saka L. Neimane, piebilstot, ka dietologiem un uztura speciālistiem, kas iesaka uzturā vairāk lietot vistas gaļu, ir jābūt drošiem par to, ko iesaka saviem pacientiem.
Aptaujājot speciālistus un citus ražotājus, secināms, ka “Ķekavas” paziņojums, ka tās audzētie putni aug “bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas”, patērētājos var radīt maldīgu priekšstatu, ka citās saimniecībās putnu gaļa tiek ražota nelabvēlīgos un bionedrošos apstākļos. Šāds paziņojums ir pārspīlēts, jo augšanas stimulatoru – hormonu – izmantošana Eiropas Savienībā gandrīz desmit gadus ir aizliegta, bet Latvijas patērētājiem pieejamā vistas gaļā (gan pašmāju ražotāju, gan importētajā) pēdējo gadu laikā nav atrastas antibiotiku atliekvielas.
Tas nozīmē, ka ikviens atzītais vai reģistrētais mājputnu gaļas ražotājs, kurš ievēro bioloģiski drošus putnu audzēšanas apstākļus, kā arī gaļas sadales uzņēmums, kurš saņem visu informāciju par sadalāmās gaļas ražošanas procesu, varētu izmantot līdzīgu marķējumu kā izmanto PF “Ķekava” – “Audzēts bez antibiotikām”.
Tatjana Lisakovska, AS “Putnu fabrika Ķekava” galvenā veterinārārste: “Latvijā, tāpat kā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, visu gaļas dzīvnieku, to skaitā putnu, audzēšanu regulē stingra Eiropas Savienības likumdošana. Tā nosaka, ka veterinārārsts zāles, to skaitā zāles ar antibakteriālo iedarbību, drīkst izmantot tikai gadījumos, ja dzīvnieks ir saslimis. Jebkura dzīva būtne mēdz saslimt, bet tas, cik bieži dzīvnieki slimo un cik daudzi no tiem ir jāārstē, ir atkarīgs no putnu labturības jeb vairāku faktoru kopuma, kas ietver kvalitatīvu barību, svaigu ūdeni, nepārtrauktu gaisa apmaiņu kūtī, iespēju putniem brīvi pārvietoties un socializēties savā starpā. Ja ar labturību saimniecībā viss ir kārtībā, tad dzīvnieki slimo maz un nav nekādas vajadzības pēc antibakteriālo zāļu lietošanas to ārstēšanai. Pašlaik jau vairāk nekā 86% vistu “Putnu fabrikā Ķekava” izaug neslimojot un tātad – bez antibiotikām. Gadījumā, ja putns tomēr ir saslimis, tad ikvienam veterinārārstam pēc likuma tas ir jāārstē ar piemērotām antibakteriālajām zālēm, ievērojot ārstniecisko zāļu izvadīšanas periodu no dzīvnieku organisma ar likumu noteiktā kārtībā. Putns ir jāārstē neatkarīgi no tā, kādā audzēšanas sistēmā tas aug: rūpnieciskā audzēšana, brīvās turēšanas sistēma vai bioloģiskā saimniecība. Arī tad, ja dzīves laikā dzīvniekam gadījies saslimt un veterinārārsts tā ārstēšanai izmantojis zāles, gaļa ir uzturam droša un veselīga. Pirmkārt, “Putnu fabrikā Ķekava” vistu veselībai ik dienu seko līdzi Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) speciālisti un tiek veiktas regulāras pārbaudes gan vietējās laboratorijās, gan neatkarīgās laboratorijās ārvalstīs. Otrkārt, saslimšanas gadījumā vistu ārstēšanas nolūkos atļauts lietot tikai Eiropas Savienības sertificētas un Latvijas Republikas veterināro zāļu reģistrā reģistrētas zāles. Veterināro zāļu lietošana ir stingri reglamentēta un putnkopībā tiek ārkārtīgi rūpīgi kontrolēta gan no praktizējošo veterinārārstu puses, gan no kontrolējošo institūciju puses.”
Vistas gaļas produktu tirdzniecības uzņēmuma SIA “NovоBaltic” (zīmoli “Marienbāde” un “Diženā”) pārstāve Agnese Skalbe norāda: “”Marienbāde” un “Diženā” vistas produkti tiek ražoti tikai no augstākās kvalitātes vistas gaļas, kura tiek rūpīgi kontrolēta ne tikai ražošanas procesā, kas notiek saskaņā ar Eiropā noteikto likumdošanu (t.sk. ES regulu Nr. 37/2010, kurā atrunāta farmaceitiski aktīvo substanču lietošanas kārtība, t.sk. noteiktas normas maksimāli pieļaujamām zāļu atliekvielām, kas pieļaujamas gaļā), bet arī no PVD puses. Kontrolējošās institūcijas regulāri veic pārbaudes un vistas gaļā nekad nav konstatētas ne antibiotikas, ne hormoni.”
Brigita Savina, bioloģiski sertificētas zemnieku saimniecības “Kalvāni”, kurā tiek audzētas vistas, īpašniece stāsta, ka saimniecībā mēnesī tiek izaudzētas ap 100 vistu. “Bioloģiski audzētas vistas: tas ir ļoti sarežģīts process, ja gribam patērētājam garantēt kvalitatīvu un bioloģiskajiem audzēšanas principiem atbilstošu produktu. Tas nozīmē, ka mēs esam pilnīgi kategoriski pret antibiotiku lietošanu. Tāpēc sākot jau no dažu dienu veciem cāļiem, kurus īpaši uzmanām un barojam, lai stiprinātu to imunitāti, līdz pieaugušām vistām dodam to, ko daba devusi, lai vistas neslimotu: ķiplokus, nātrītes u. c. Protams, arī bioloģiskajās saimniecībās, ja putni saslimst, tie ir jāārstē, un tos drīkst ārstēt ar antibiotikām, bet pie mums, paldies Dievam, nav bijusi tāda vajadzība.”
B. Savina arī informē, ka viņas zemnieku saimniecība pērn bijusi pirmā Latvijā, kas saņēmusi arī bioloģiskās kautuves sertifikātu. Vistas gaļas produkciju zemnieku sainniecība izplata Latvijā: galvaspilsētas tirgos, kā arī bioveikalos.
Vistas gaļas tirgus Latvijā: situācija , uzraudzība, kontrole, likumdošanas prasības
Antibiotiku lietošana saimniecībās nav aizliegta un to tikai veterinārārsta uzraudzībā izmanto gadījumos, kad putni slimo (profilakses nolūkos antibiotiku lietošana gan ir aizliegta). Turklāt, šos medikamentus pareizi lietojot, to atliekvielas gaļā nepaliek.
Kā norāda PVD speciālistes Rudīte Vārna, PVD Veterinārās uzraudzības departamenta novietņu uzraudzības daļas vadītāja vietniece un Evita Leitāne, PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte, Latvijas tirgū pieejamā putnu gaļā, kas saražota t.s. atzītā vai reģistrētā saimniecībā, vai arī gaļas sadales uzņēmumā sagatavotā gaļā PVD pēdējā pusotra gada laikā nav atklājis gadījumus, kad tajā būtu kādas antibiotiku atliekvielas, par augšanas hormoniem vispār nerunājot. Apgalvot, ka tikai PF “Ķekava” putni aug “bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas” būtu pārspīlēti, jo ikviens atzītais vai reģistrētais mājputnu gaļas ražotājs, kurš ievēro bioloģiski drošus putnu audzēšanas apstākļus, kā arī gaļas sadales uzņēmums, kurš saņem visu informāciju par sadalāmās gaļas ražošanas procesu, varētu izmantot līdzīgu marķējumu kā izmanto PF “Ķekava” – “Audzēts bez antibiotikām”, norāda PVD speciālistes.
Kā tiek audzētas vistas un vai antibiotiku atliekvielas ir bīstamas cilvēkam?
PVD speciālistes skaidro, ka vistas aug saimēs pa grupām, un viss notiekošais katrā saimē – no maziem cāļiem līdz pieaugušam mājputnam – tiek stingri uzskaitīts (to dara vai nu saimniecības atbildīgais veterinārārsts, vai viņa nozīmēta persona). Tāpēc jebkurā brīdī PVD inspektoram, apmeklējot audzētavu, uzskaites žurnālā ir iespējams redzēt visu vēsturi: vai saime ir slimojusi, ar kādām zālēm tā tikusi ārstēta u.tml. Tieši tāpat – pa saimēm – tās nonāk kautuvē, kur arī programmās tiek ievadīta visa saimes informācija. Tātad – katras gaļas partijas vēsture ir izsekojama un pārbaudāma.
Kā norāda PVD ekspertes, gadījumos, ja putni slimo, tikai veterinārārsts nosaka diagnozi, izraksta nepieciešamos medikamentus, nosaka to devas un lietošanas ilgumu. Tomēr, kā vairākkārt uzsver speciālistes, sertificētu antibiotiku lietošana veterinārārsta uzraudzībā nav aizliegta, ja tās lieto ārstniecības nolūkos, kad tas ir nepieciešams, tāpat kā cilvēki ārstējoties izmanto antibiotikas. Tā kā sertificētu antibiotiku klīniskajās pārbaudēs (pirms laišanas tirgū) ir veikti daudzi pētījumi, ir arī noteikts, kādas devas, cik bieži lietojamas, kā arī tas, cik savlaicīgi jāpārtrauc šo medikamentu lietošana putniem pirms kaušanas, lai gaļā nenonāktu antibiotiku atliekvielas.
Bažas par antibiotiku klātbūtni gaļā tiek saistītas ar t. s. antibiotiku rezistenci, kura tiek saukta arī par antimikrobo rezistenci jeb mikrobo rezistenci, kad mikroorganismi, pierodot pie konkrētā medikamenta iedarbības, tomēr spēj izdzīvot un augt. PVD speciālistes norāda, ka arī tad, ja putni ir ārstēti ar antibiotikām nepareizi (palielinātas/samazinātas devas vai kā citādi neievērots pareizs ārstēšanas kurss) un putni nokauti, nesagaidot, kamēr antibiotiku klātbūtne organismā vairs nebūtu, šāda gaļa – ar antibiotiku atliekvielām – patērētajam nav bīstama, jo tad būtu jālieto gaļa ļoti lielos apjomos, lai arī cilvēkam rastos antibiotiku rezistence. Tomēr likumdošanas normatīvos ir noteikts, kāds atliekvielu līmenis nedrīkst būt gaļā, tāpēc arī tādu gaļu neizplata.
Uzraudzība un statistika
Latvijā mājputnu audzēšana notiek divos ražošanas virzienos: lielos specializētos uzņēmumos ar intensīvu ražošanu un nelielās zemnieku saimniecībās ar ekstensīvu ražošanu.
2016. gadā Latvijā kopumā nokauti 17 696 577 mājputni, no kuriem lielākā daļa jeb 99,8% – PF “Ķekava”, bet atlikušie 0,2% jeb 40 852 putnu – pārējos reģistrētajos/atzītajos Latvijas uzņēmumos.
PVD uzrauga un pārbauda šos uzņēmumus, kā arī tirdzniecības vietas, kurās nonāk vistas gaļa. Ik gadu tiek ņemti vidēji 200 putnu gaļas paraugi, kuriem tiek veiktas visdažādākās pārbaudes: uz salmonelozi, dažādiem piesārņojumiem u.c., tajā skaitā tiek arī pārbaudīts, vai gaļā nav antibiotiku atliekvielu.
Kautuves tiek pārbaudītas vismaz četras reizes gadā, bet gaļas sadales uzņēmumi un pārstrādātāji – vismaz trīsreiz gadā.
Sarunas nobeigumā PVD speciālistes secina, ka mūsu putnu gaļas ražotāji atbildīgi ievēro likumdošanā noteikto, bet patērētājiem atgādina: pat ja antibiotikas putnu ārstēšanā ir lietotas normas robežās, tās neapdraud cilvēku veselību.
Tāpēc speciālistes iesaka iegādāties vistas gaļu legālās tirdzniecības vietās no atzītiem/reģistrētiem uzņēmumiem, kuri var garantēt savu produktu kvalitāti un drošību.
Uzziņai
2016. gadā PVD kautuvēs noņēmis 203 putnu gaļas paraugus un 11 citu valstu putnu gaļas paraugi noņemti tirdzniecībā. Nevienā no PVD ņemtajiem paraugiem tiem nav bijis pozitīva rezultāta, t.i., neatbilstoši rezultāti netika konstatēti. Tādējādi var secināt, ka ne tikai “Ķekava”, bet arī pārējie ražotāji pret putnu audzēšanas procesu attiecas atbildīgi, t.i., šī gaļa ir atbildusi visiem normatīviem un bijusi patērētājiem droša lietošanā.
Šogad PVD noņēmis jau 77 putnu gaļas paraugus un 3 paipalu gaļas paraugus, un arī šogad noņemtajos gaļas paraugos nav bijis pozitīvu rezultātu.
