No atzinīgiem vārdiem līdz asai kritikai. Tā par Vidzemes pusē izreklamētākajiem Līgo dienas pasākumiem – saulgriežu svinēšanu Vijciema pagasta “Ielīcās” un Līgo balli Gulbenes novada Litenē – interneta vietnēs “cepās” tauta. Pēc pasākuma Ielīcās portālā www.ziemellatvija.lv lasīju komentārus un nespēju saprast, kā tas var būt, ka viss, kas notiek novadā, ir tik slikts un nekam nevajadzīgs. Protams, lai pasākumu organizatori neieslīgtu pašapmierinātībā, ir pat vajadzīga konstruktīva kritika, taču vai tiešām ir nepieciešama anonīma zākāšanās? Vislielākās diskusijas skāra jautājumu par dārgajām pasākuma biļetēm, novada vadību aicinot atcerēties, ka novadā dzīvo arī “vienkārši cilvēki un pensionāri, kuri nevar atļauties dārgas biļetes”. Tomēr pieredze rāda, ka ne vienmēr pensionāri ir tā nabadzīgākā tautas daļa, kas neko nevar atļauties. Organizējot “Ziemeļlatvijas” braucienus pa Latvijas tuvām un tālām vietām, paši aktīvākie braucēji ir pensionāri. Ja kāds par to šaubās, var pārliecināties, portālā aplūkojot fotoreportāžas no braucieniem. To, ka ģimenes ar vairākiem bērniem nevarēja atļauties apmeklēt pasākumu, neiebildīšu, jo tik tiešām pašreizējā ekonomiskā situācijā šai sabiedrības daļai finansiāli klājas vissmagāk. To komentāros raksta portāla lietotāja ar niku mamma: “Ne visi, kas nevar atļauties maksāt par pasākumu desmit eiro, ir dzērāji un padibenes. Valkā lielākoties darba vietās maksā minimumu. Daudzi strādā par tādu algu un ir daudz kulturālāki par tiem, kas te apsmej nabadzīgākos. Un sāp, ka ņirgājas. Protams, ka nenomiršu bez tiem glaunajiem Valkas pasākumiem, bet neuzskatu, ka dzīvoju pilsētā, kurā par visiem tiek padomāts.”
