Sestdiena, 9. maijs
Klāvs, Einārs, Ervīns
weather-icon
+13° C, vējš 1.34 m/s, A-ZA vēja virziens
ZiemelLatvija.lv bloku ikona

Cerību gads ar bažām

Ja cerības saistām ar mūsu planētu kopumā, tad ikvienam daudzmaz zinošam vērtētājam sirdī gruzd bažas par nākotni. Gan neaprēķināmu politiķu, gan kosmosā notiekošu procesu dēļ.
Eiropu piemeklējusi sniegota ziema, sen tāda nav pieredzēta. Tomēr pagaidām pāragri prognozēt laikapstākļus vasarai. Ja šādi Atlantijas ciklonu virzieni saglabāsies līdz aprīlim, tad vasara sagaidāma lietaina. Ja līdz Lieldienām rietumu puses cikloni atstāsies, tad vasara var gadīties karsta.
Latvijā politiku dara nestabilu kāds pusducis bezatbildīgu Saeimas jaunpolitiķu. Vainojama daļas vēlētāju dīvainā domāšana, kas šoreiz izpaudās balsošanā par populistiem un vairāksolītājiem. Citu šīs domāšanas izpausmes modeli pieredzējām pirms desmit gadiem, kad ar dzīvi neapmierinātie sarīkoja pingvīnu dumpi ar Saeimas logu dauzīšanu. Situācija var kļūt bezmaz traģiska, ja saprātam neizdosies nolikt pie vietas tos dažus it kā taisnības cīnītājus, kuri gatavi upurēt valsti, lai tikai piepildītu savas slimīgās ambīcijas. Protams, Latvijai daudz nerealizētu iespēju straujākai attīstībai, politiķu atbildība būtu jādala ar augstāko ierēdņu dažbrīd kaitniecisko birokrātismu. Un ļoti liela attīstības bremze ir tie septiņi procenti iedzīvotāju, kuri barojas uz valsts pabalstu rēķina, kamēr uzņēmēji vaimanā par darbaroku trūkumu.
Pasaules procesus ietekmē divu lielvaru sacensība par lielāko tautsaimniecisko stulbumu. Skaisti jau skan prezidenta Trampa sauklis “Amerika vispirms”, bet jāsaprot, ka ilgus laikus valstis funkcionējušas, balstoties uz gadu desmitos iedibinātu līgumu un tradīciju kopumu. Ja līgumi tiek uzteikti, tas momentā atsaucas ekonomisko sadarbības kontaktu jomā. Citos gadījumos tas draud ar nestabilitāti militārā jomā, piemēram, ja ASV izved savus karavīrus no Sīrijas, tad tiek stiprinātas gan Krievijas pozīcijas, gan palīdzēts turku prezidentam Erdoganam uzbrukumos kurdu spēkiem, kuri iecerējuši dibināt neatkarīgu Kurdistānu. Bet, kur divi plūcas, tur spēkus vairo kāds trešais, šajā gadījumā islāmistu radikāļi.
Prezidenta Trampa dīvainības galu galā sašķeļ un vājina amerikāņu sabiedrību. Bet vēl nav noslēgusies specprokurora Millera izmeklēšana Trampa pirmsvēlēšanu kampaņas dīvainību lietā. Arī bez visa tā ASV strauji aug to cilvēku īpatsvars, kuri Trampu sāk uzskatīt par psihiski neveselu.
Otra lielvara pasaulē aizvien skaitās Krievija, kaut īstenībā šī pozīcija jau tiek apšaubīta. Ekonomiski otro vietu pasaulē jau iekarojusi Ķīna, vienīgi šai valstij pagaidām nav militāru ambīciju globālā mērogā. Ķīnieši ar savām milzīgajām ASV dolāru rezervēm spēj vienā dienā sagraut pasaules finanšu sistēmu, bet tādā gadījumā ciestu arī pati Ķīnas ekonomika.
Krievijas problēma ir Putins. Krievu nācija nekādi nespēj iedzīvināt demokrātijas principus, un ikvienam valsts vadītājam, beidzoties pilnvaru termiņam, nākas lauzīt galvu, kā varas maiņu izdarīt mazāk traģisku. Šajā zemē augsta ranga politiķus mēdz vai nu izraidīt trimdā, vai nogalināt. Jeļcina atkāpšanās notika tikai pēc tam, kad tika panākta vienošanās par varu zaudējušo politiķu fizisku pasaudzēšanu. Putins tāpēc vēlas valdīt līdz savai pēdējai stundiņai, tāpēc viens no plāniem esot Krievijas un Baltkrievijas apvienošana vienā valstī ar jaunu konstitūciju. Tādā gadījumā uz Putinu vairs neattiektos agrākie valdīšanas termiņu ierobežojumi. To jūt Baltkrievijas diktators Luka­šenko, kurš Maskavu brīdinājis, ka Krievija draud pazaudēt savu pēdējo sabiedroto Eiropā.
Jo dziļākā starptautiskā izolācijā nonāk Krievija, jo sāpīgākas kļūst starptautiskās sankcijas, jo izaicinošāka un destruktīvāka kļūst šīs valsts ārpolitika. Sākot ar kaimiņzemju militāru apdraudējumu un beidzot ar tā sauktajiem troļļu kariem globālajā tīmeklī. Maskavai veicas izraisīt konfliktus ar kaimiņzemēm, un neviens no šiem konfliktiem tā arī nav atrisināts gadu desmitiem. Līdz beidzot asiņainas rociņas sāk sniegties arī šur tur tālāk, to var sacīt par brīvprātīgo algotņu jeb čevaku darbošanos Centrālajā Āfrikā.
Militārā ziņā Krievija aizvien nav spējīga konkurēt ne ar ASV, ne Ķīnu, ne ar Eiropas Savienību (NATO). Pēdējā laika lielīšanās ar superraķeti, kura lido ar 25 skaņas ātrumiem un kuru nav iespējams notriekt, ir propagandas mīts. Faktiski tā ir starpkontinentāla un ļoti dārga raķete, kuras galviņa ar atombumbu lido caur kosmisko telpu un kura, nolaižoties atmosfērā, sakarst līdz ugunīgai bumbai. Tas nozīmē, ka kodolgalviņu ietver ugunīgas plazmas mākonis, kuru patiešām grūti atklāt ar radariem, bet šādu briesmoni arī grūti notēmēt mērķī. Šādus apdraudējuma brīnumrīkus Krievija grib ražot apstākļos, kad ostu ceļamkrāni gāžas pāri remontā iebraukušiem karakuģiem, kad pašu raķetes notriec pašu lidmašīnas, kad Donbasā visu dzīvi kontrolē Vasja, kuram kalašņikovs. Par tiesiskumu vispār vairs nepiedien runāt, jo Putins savu varu aizvien vairāk cenšas balstīt uz specdienestiem, saviem agrākajiem drauģeļiem atļaujot vienkārši zagt uz nebēdu. Situācija tomēr sabiedrības noskaņojumā mainās, to jūt pats Putins, tāpēc pirmo reizi atļāvās personīgi apmeklēt masu traģēdijas vietu Magņitogorskā, kur nenoskaidrotos apstākļos sagruva astoņstāvu mājas sekcija. Atliek piebilst, ka bojā gāja galvenokārt viesstrādnieki, visvairāk no Turkmenistānas un Tadžikistānas. Tā ir vēl viena no šī gada gaidāmajām problēmām, jo visādu bēgļu un viesstrādnieku pieplūdums nosacītās labklājības zemēs kļūst par nopietnu stabilitātes apdraudējumu visā pasaulē, un Trampa apsēstību ar aizsargsienas būvēšanu uz 3150 kilometrus garās robežas ar Meksiku vismaz psiholoģiski var saprast. Kaut izeja tā noteikti nav. Vienīgais atrisinājums varētu būt starptautiska sadarbība, lai izķertu mūsdienu vergu tirgoņus un visus pārceļošanas starpniekus, kuri par pāris tūkstošiem dolāru sēdina apstulbinātos cilvēkus nedrošās laivās un palaiž, tā teikt, jūriņā. Šādas pārvadājumu firmas pelna miljonus, nedomājot par sekām, kādas pakāpeniski briest ne vienā valstī vien.
Mums, latviešiem, jābūt pat priecīgiem, ka nedzīvojam pārāk turīgā zemē ar ne pārāk maigu klimatu. Par sekām, kādas var radīt civilizāciju sajaukums, savus pētījumus jau padomju gados publicēja Ļevs Gumiļovs. Un Hantingtonu arī der palasīties, tad mūsmāju gudreļi pārstās muldēt, ka pie mums pilnīgi viss ir slikti.

ZiemelLatvija.lv bloku ikona Komentāri

ZiemelLatvija.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.