Purvā netālu no Valkas ir radīta mājvieta Latvijā īpaši aizsargājamai putnu sugai – zivju ērglim. Priedes galotnē dabas draugi valcēnietis Dainis Jansons un rīdzinieks Aigars Kalvāns aizvadītās nedēļas nogalē izveidoja mākslīgo ligzdu.
Vai ligzdai uzradīsies saimnieki, būs zināms tikai nākamgad pavasarī, kad putnu pētnieki šo vietu apsekos. Konkrētais purva apgabals zivju ērglim varētu patikt, spriež Latvijas Dabas fonda projekta “Zivjērglis” vadītājs Aigars Kalvāns.Ja būs putni, veidos mikroliegumuŠogad pavasarī, pārbaudot piemērotākās vietas šās sugas putnu ligzdošanai, A. Kalvāns minētajā purvā Valkas apkārtnē ievēroja koku, kur zivju ērgļiem kādreiz bijusi ligzda. Par to liecināja koka pakājē sakritušie zari.Pieļaujot, ka putni varētu atgriezties, tika nolemts vienā no priedēm izveidot mākslīgo ligzdu jeb platformu. To veido koka rāmji, uz kuriem salikti un pienagloti sprunguļi.Pavisam Latvijā šobrīd apzināti, maksimums, 200 zivju ērgļu pāri, informē A. Kalvāns. Latvijas Dabas fonds kopš 2007. gada īsteno projektu “Zivjērglis”, lai nodrošinātu šā putna aizsardzību un izpēti Latvijā. Mākslīgās ligzdas izveidošana Valkas pusē ir viens no darbiem šajā projektā.A. Kalvāns aicina dabas draugus ziņot par zivju ērgļa novērojumiem Dabasdati.lv vai uz e-pastu [email protected]. Svarīgas ir arī jebkādas ziņas par zināmām ligzdošanas vietām. Dabasdatus.lv par saviem vērojumiem informē arī valcēnietis, dabas fotogrāfs Dainis Jansons. Vienu zivju ērgļa ligzdu viņš pirms pāris gadiem uzgāja Rikandas upes krastā, Turnas pusē.Tad arī iesākās sadarbība ar A. Kalvānu, atceras valcēnietis. Viņa vaļasprieks ir fotografēšana. “Staigāju pa mežiem, fotografēju putnus un citas dzīvās radības, un lieku novērojumus dabasdatos.lv. Tas ir interesanti. Sēžot tikai mājās vai uz balkona, neko daudz ieraudzīt nevar,” pasmaida D. Jansons. Arī zivju ērgļa mākslīgās ligzdas izveides procesu valcēnietis iemūžināja fotogrāfijās. Pavasarī viņš dosies uz purvu, lai pārbaudītu, vai mākslīgajā ligzdā nav apmetušies zivju ērgļi. Ja tā notiks, tad šajā vietā jāveido mikroliegums, ņemot vērā, ka šie putni ir īpaši aizsargājama suga, skaidro A. Kalvāns. Ar jaunbūvi palīdz putniemZivju ērgļa ligzdas koks parasti atrodas purvos uz kādas saliņas vai purvmalā, vai izcirtumos, stāsta putnu pētnieki. Kaut arī putna galvenā barība ir zivis, ligzda var atrasties pat vairāku kilometru attālumā no putna barošanās vietas – ūdeņiem.Zivju ērglis savu ligzdu parasti būvē kā cepuri par apkārtējo audzi garāko koku galotnēs, lai no ligzdas būtu laba pārredzamība. Par ligzdas kokiem visbiežāk putns izvēlas priedes, retāk egles ar nolauztu galotni vai citas koku sugas, arī nokaltušus kokus. Ligzda ir samērā liels lēzens krāvums, kas veidots no sausiem un līkiem zariem. Izveidojot mākslīgās ligzdas, cilvēks palīdz zivju ērgļiem, skaidro A. Kalvāns. “Piemēram, sausos kokos veidotās dabīgās ligzdas ne reti nogāžas. Ja tas notiek vasarā, viss perējums var aiziet bojā. Ar mākslīgo ligzdu nekas tamlīdzīgs notikt nevar. Ja nogāžas dabīgā ligzda, bet blakus ir mākslīgā, putnam nav iemesla pārvākties un meklēt jaunu koku. Tas viņu piesaista konkrētai teritorijai, kur, iespējams, jau ir izveidots mikroliegums, dabas liegums vai rezervāts,” skaidro zivju ērgļu pētnieks.
