Ir cilvēki, kuri EKO punktus regulāri izmanto, lai atbrīvotos no sadzīves atkritumiem. Vieni tos saliek konteinerā līdzās šķirotajiem atkritumiem, bet citi maisus nomet zemē, ko pēc tam lauku reģionos saplēš un pa tuvējo apkārtni izvazā suņi. Smiltenes novada dome ir apņēmusies problēmu atrisināt, uzrunājot sabiedrību. Iedzīvotāji ir aicināti fotografēt un filmēt pārkāpējus, par to informējot Smiltenes novada pašvaldības policiju.
Pagājušajā nedēļā Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis savā tviterkontā publicēja fotogrāfiju, kurā redzams salauzts otrreiz izmantojamo materiālu konteiners, pārpildīts ar sadzīves atkritumiem SIA “ZAAO” izveidotajā EKO punktā Launkalnes pagasta Saltupos. G. Kukainis ir arī tas, kurš pirmais publiski aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un ziņot par negodprātīgiem atkritumu izmetējiem.
Tas notiek regulāriSmiltenes novada pašvaldības teritorijā ir izvietots 31 otrreiz izmantojamo materiālu savākšanas jeb EKO punkts. Pašvaldība ir novērojusi, ka regulāri šajos punktos nonāk sadzīves atkritumi, taču konteineros ir pieļaujama tikai to atkritumu (iepakojuma veidu) izmešana, kas norādīts uz uzlīmēm. Šādi pārkāpumi visvairāk ir novēroti EKO punktos, kas atrodas Saltupos pie Abula tilta, Brutuļos pie autobusa pieturas un Smiltenē, Rīgas ielā 16, pie Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas. “Mēs cīnāmies visu laiku, esam likuši gan kameras, gan sēdējuši slēpnī. Šādi ir izdevies arī pieķert un sodīt vainīgo,” saka domes priekšsēdētāja vietnieks. Pie katra atkritumu konteinera nav iespējams uzstādīt videonovērošanas kameru, tāpēc problēmu aktualizē sabiedrībai. Nezināšana vai ļaunprātība?G. Kukainis saka, – visvieglākais risinājums ir likvidēt EKO punktus, tomēr pašvaldība vēlas raisīt izpratni iedzīvotājos par atkritumu šķirošanu un to nepieciešamību. Vairākums Smiltenes novada iedzīvotāju ir noslēguši līgumus ar “ZAAO” par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tāpēc to nevar dēvēt par EKO punktos notiekošā cēloni. Pašvaldībā secina, ka ir daļa cilvēku, kuriem joprojām trūkst informācijas par atkritumu šķirošanu, bet netrūkst arī negodīgo un ļaunprātīgo. “Pagājušajā gadā Smiltenes pagastā bija gadījums, kad pie EKO punkta zemē bija nomesti maisi ar autiņbiksītēm, mizām un citiem sadzīves atkritumiem, ko suņi izvazāja pa apkārtni. Konteiners stāvēja Brutuļos ceļa malā. Tolaik daudzi garāmbraucēji piestāja un izmeta atkritumu maisus. Nolēmām EKO punktu pārvietot tālāk no ceļa, tas situāciju uzlaboja,” saka Brantu un Smiltenes pagastu pārvaldes vadītāja Mārīte Treijere.Pagasta pārvaldes vadītāja šo problēmu ir pārrunājusi ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri lielākoties nogādā atkritumus šajos punktos. “Patiesībā mēs nākam pretī iedzīvotājiem, lai nodrošinātu otrreizējai pārstrādei derīgu materiālu izmešanu ērtās vietās un samazinātos viņu izmaksas par nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanu. Bet no vairāku cilvēku puses tā ir neaudzinātība un slinkums,” spriež M. Treijere.“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka gadījumos, kad SIA “ZAAO” konstatē, ka šķiroto atkritumu konteinera sastāvā vairāk nekā 30 procenti ir sadzīves atkritumi, par to tiek ziņots un piestādīts rēķins konkrētai pašvaldībai.
Maldīgs priekšstats“ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane atklāj, ka cilvēkiem visbiežāk ir maldīgs priekšstats par atkritumu apsaimniekošanas izmaksām. Nereti iedzīvotāji ir gatavi tērēt savu naudu un laiku, lai aizvestu sadzīves atkritumus līdz mežam un tur tos nelegāli izmestu. Izrādās, par sadzīves atkritumiem viens cilvēks mēnesī iztērē vidēji vienu līdz divus eiro. Tas, salīdzinot ar citu pakalpojumu izmaksām, ir salīdzinoši maz.Maz ticams, ka sabiedrība kopumā nav izglītota par atkritumu šķirošanu. Vizuāla un pamācoša informācija ir gan uz atkritumu konteineriem, gan ar “ZAAO” iniciatīvu tā bukletu veidos nokļūst pastkastītēs vai tiek nodrukāta otrpus ikmēneša rēķiniem daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem vai otrpus ikgadējiem pakalpojumu sniegšanas kalendāriem privātmāju iedzīvotājiem. Turklāt iedzīvotājiem ir iespēja konsultēties atkritumu apsaimniekošanas jautājumos Smiltenē uz vietas esošajā EKO laukumā – birojā, kas atrodas Limbažu ielā 8. Var zvanīt arī uz centrālo tālruni 64281250 un ielūkoties zaao.lv.
Kā paraugs citām pašvaldībāmZ. Leimane atklāj, ka Smiltenes novads nav vienīgais, kurā iedzīvotāji EKO punktus izmanto sadzīves atkritumu izmešanai. Šāda situācija, it īpaši vasaras sezonā, novērojama arī citviet Vidzemē.Bet tieši Smiltenes novadu varot uzskatīt par paraugpašvaldību, jo te visaktīvāk dome iesaistās cīņā ar negodīgu un neapdomīgu iedzīvotāju rīcību, iesaistot pašvaldības policiju un izmantojot citus sev pieejamus resursus.Arī “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste aicina sabiedrību nebūt vienaldzīgai un nebaidīties pieķert pārkāpējus, tos nofotografējot vai nofilmējot notikuma brīdī. Ja tas izdarīts, svarīgi ir rīkoties operatīvi, iegūto informāciju pēc iespējas ātrāk nodot policijas rīcībā. Praksē šādi gadījumi kalpo kā laba mācība citiem – iespējamajiem pārkāpējiem.Smilteniete Vija Sokolova, kura ir arī ekoskolas – Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas – koordinatore, atkritumus šķiro jau vairākus gadus. Viņa ir pārliecinājusies, ka tas nav ne sarežģīti, ne laikietilpīgi. Pieradums izveidojas ātri un drīz vien šķirošana šķiet ikdienišķa nodarbe. “Vajag tikai sākt! Priecājos, ka arī skolā bērni ir zinoši un to uztver kā pašsaprotamu lietu. Tāpēc grūti teikt, kurš ir tas mirklis pieaugušajiem, kad nezināšana robežojas ar bezkaunību. Tas ir jāizpēta,” aizdomājas V. Sokolova.
