Pēc vairāku gadu godprātīgas kalpošanas, departamenta direktors Bērziņa kungs tika iecelts par ministru. Šis krēsls gan nebija tik stabils un iesēdēts kā līdzšinējais direktora krēsls, toties diženāks gan. Augstāks par ministru bija tikai Valsts prezidents, un, kas zina, varbūt nākošajās vēlēšanās uz šo amatu varēs kandidēt arī viņš…
Sakarā ar šo vīra iecelšanu amatā, Bērziņa kundze vīram pieprasīja jaunu kažoku, jo līdzšinējais, pirkts par tūkstoš latiem, jau bija nēsāts pāris gadu un, kā viņai likās, kļuvis vecmodīgs. Tā kā Bērziņa kungam iepazīšanās ar jaunajiem kolēģiem augstākās klases restorānā jau bija izmaksājusi krietnu summu, tas pašreiz nebija iespējams. Kundze gan teica, ka varot taču aizņemties, ministram katrs ar prieku naudu aizdošot, bet Bērziņa kungs, būdams lietišķs cilvēks, tam nepiekrita. Beidzot abi vienojās, ka kundze dabūs jaunu cepuri un pēc pirmās ministra algas – jaunu kažoku. Bija jārīko kafijas vakars, lai iepazītos ar pārējo ministru kundzēm. Uz to ieradās visas ministru kundzes, izņemot vienu viceministra kundzi, kuras vīrs bija cerējis tikt paaugstināts par ministru pēc līdzšinējā aiziešanas pensijā. Kas attiecas uz cepuru nēsāšanu, tad sievietes šai ziņā ir priviliģētākā stāvoklī par vīriešiem, jo tām pat baznīcā cepures nav jānoņem. Tā arī šoreiz pie kafijas galda viņas cepures atstāja galvā. Bērziņa kundze, redzot, ka dāmas sēž ar cepurēm, būdama namamāte, arī iedomājās padižoties ar savu jauno cepuri un uzlika to galvā. Jāpiezīmē, ka Bērziņa kundze nebija sevišķi izglītota, jo tikai ar grūtībām, tas ir, caur pazīšanos bija tikusi pie ģimnāzijas beigšanas diploma. Vīrs viņu bija noskatījis, vēl būdams pēdējā kursa students, kāda radinieka kāzās. Viņas tēvs, būdams krietnā “žvingulī”, bija izpļāpājies, ka nākamais znots dabūs krietnu pūru. Tā kā meitai tuvojās bīstamais vecums – viņa bija dažus gadus vecāka par Bērziņa kungu –, tad drusciņ pašreklāmas nenāca par ļaunu. Viņa tolaik bija ļoti izskatīga, un taisnības labad jāsaka, ka arī pašlaik vēl nav gluži novītusi. Drīz viņi apprecējās, un, kas attiecas uz pūru, tad tēvs vārdu turēja. Viešņas saskatījās, sačukstējās un drīz vien atvadījās. Šis gadījums ar Bērziņa kundzes cepuri vēl ilgi bija augstāko aprindu dāmu sarunu temats.
