Jautājuma par Nacionālās bibliotēkas celtniecību apspriešana kļūst aizvien karstāka.
Jautājuma par Nacionālās bibliotēkas celtniecību apspriešana kļūst aizvien karstāka. Tauta gandrīz sašķelta divās daļās, turklāt neesmu pārliecināts, ka nu jau gana senās ieceres īstenošanas piekritēju ir vairāk. Savukārt pretinieki arī sadalāmi vismaz divās grupās – tajos, kas svēti tic, ka visu pozitīvi atrisināt var evide, un tajos, kas principā šo projektu uzskata par valstij kaitniecisku, jo, lūk, ar tik lielu naudu mūža nogalē var pamatīgi pabarot pensionārus, uzcelt 10 jaunas skolas un izdarīt vēl simtiem labu darbu. Lielai daļai Gaismas pils pretinieku vienīgais arguments ir – to dara Kalvīša valdība, tātad bez krāpšanās, korupcijas un valsts naudas izkrāpšanas nekas nav iespējams. Valdības reitings patiešām slīd aizvien zemāk, taču ne jau šīs valdības nopelns ir uzsāktais darbs par bibliotēkas būvi.
Ne jau valsts un šās valdības prestižam tā jāceļ. Tā ir absolūta nepieciešamība. Vislabāk to nesen portālā “Delfi” 24. septembrī ir aprakstījusi Latvijas Universitātes profesore Maija Kūla. Tur ir atbildes gandrīz uz visiem “par” un “pret”. Tautieša Birkerta projekts patiešām ir tik vērienīgs un, iespējams, vesela laikmeta simbols, ka to var noniecināt ikviens muļķis. Gandrīz visās valstīs, kur uzceltas Nacionālās grāmatu krātuves, ir bijusi liela sabiedrības daļas pretestība.
Nupat kaut kur lasīju Nacionālās bibliotēkas direktora Andra Vilka piezīmi, ka, neuzsākot jaunās būves celtniecību, Nacionālā bibliotēka ir jāslēdz. Viņš ar vārdiem nemētājas. Fondu krātuves atrodas vismaz sešās dažādās vietās, tāpēc šie materiāli praktiski nav izmantojami.
