Mēs, blomēnieši, gribam izteikt repliku laikraksta “Ziemeļlatvija” 10. marta publikācijai pret īpašnieku vēlmi ierobežot mājas (dzīvokļu) teritoriju. Kauns – kauns, kā varēja tas notikt, ka nav sakārtots pašvaldības pārraudzībā esošais centrs Blomē. Kauns Andim Skrastiņam, Robertam Briškam. Vai, domājot par savām vecumdienām un gribot dzīvot klusumā, neredzēja, ka blakus atrodas tautas nams un visa kustība centrā? Kur bija mērnieks iemērot kā zemi laukumu un ceļu, kas jau ir izveidots 18. gadsimtā. Acīmredzot mērnieks neatšķir zemi no ceļa vai laukuma. Jaunie īpašnieki grib iznīcināt Blomes sabiedrisko dzīvi. Kā to neredzēja pagasta pārvalde un Blomes deputāti? Kā gan var iebilst, ka tā māja bija bezsaimnieku? Tādā gadījumā arī Blomes pienotava ir bezsaimnieku, jo abas ēkas piederēja vienam saimniekam jau no 18. gadsimta un tautas nama ēka ir no muižas laika. Kā drīkst iedrošināties teikt par trokšņiem, ja tas ir centrs, kultūra, ar to bija jārēķinās, kad pirka dzīvokļus. Kauns dzīvokļa īpašniekiem. Vajag saukt pie atbildības tos cilvēkus, kas iemērīja ceļu un laukumu par zemi! Kauns tam mērniekam, jo tā ir augstākā neģēlība, kas var notikt. Ir teiciens: kā maksā, tā spēlē.
Ceļam un laukumam jābūt!
Cerot uz sapratni, ka atbrīvos laukumu un centru no biedējošiem mietiem un šņorēm!
