Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Smiltenes postenis šogad jurģus visticamāk nevarēs svinēt. Depo jaunās ēkas būve aizkavēsies, iespējams, par pusotru mēnesi, jo būvlaukumā celtnieki uzdūrās biezam būvgružu slānim.
Nācās veikt neplānotus papildu darbus, nomainot grunti teju trīs metru dziļumā. “Tas mums bija pārsteigums, jo projektā bija cita ģeoloģija,” par būvgružiem depo būvlaukumā saka objekta ģenerāluzņēmēja Valmieras uzņēmuma “DDK Nami” valdes loceklis Gints Lazdiņš.
Pašvaldība par to jau brīdinājusi
Jau rakstījām, ka šogad janvārī noslēdzās Valsts nodrošinājuma aģentūras izsludinātais konkurss par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo ēkas Smiltenē, Rūpniecības ielā 2, būvniecību. No 15 pretendentiem uzvarēja SIA “DDK Nami” ar kopējo līgumcenu 1048211,76 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. VUGD Smiltenes depo ēkas jaunbūves pasūtītājs ir Nodrošinājuma valsts aģentūra.
Depo jaunā ēka atradīsies Valkas ielas malā netālu no tilta pār Abula upi (kreisajā pusē, braucot no Smiltenes virzienā uz Valku). Zeme, uz kuras atrodas depo jaunbūve, ir Smiltenes novada domes īpašums, un tagad ir iznomāta ilgtermiņā jaunā depo vajadzībām.
Ne viens vien smiltenietis atceras, ka uz šo teritoriju, kur tagad cels ugunsdzēsēju jaunā depo ēku, savulaik vesti būvgruži, tāpēc vietējiem cilvēkiem to konstatēšana šajā teritorijā gan nav pārsteigums.
Tagad tiem uzdūrās objekta apakšuzņēmējs SIA “Valkas meliorācija”, kas objektā veica zemes darbus. “Kad sākām strādāt, fiksējām, ka apakšā ir būvgruži: ķieģeļi, koki, betoni. Tā ir vājas nestspējas grunts, kas tiek aizvietota ar blietētu smilti gandrīz trīs metru dziļumā,” skaidro SIA “Valkas meliorācija” darbu vadītāja palīgs Andris Gailis.
Kad depo jaunbūves projektā iesaistītās puses tika iepazīstinātas ar būves vietu, Smiltenes novada domes pārstāvji atgādinājuši pievērst uzmanību teritorijas ģeoloģijai jeb ģeotehniskajai izpētei, jo tur ir uzbērta grunts, atceras pašvaldības tehnisko projektu vadītājs Uldis Rudzītis.
“Šis pašvaldības zemes gabals bija rezervēts apbūvei. Kad Smiltenē uzsāka īstenot ūdenssaimniecības projektu, uz turieni veda grunti. Citus materiālus atvedis, iespējams, kāds neapzinīgs privātmājas remontētājs ar savu transportu,” pieļauj U. Rudzītis.
Pašvaldība piekļuvi laukumam tolaik pat ierobežoja, uzstādot barjeru un izliekot plāksni ar norādi “Būvgružus negāzt!”, taču kāds šo uzrakstu nesankcionēti esot noņēmis.
Urbumu esot bijis par maz
Jau pieminētā ģeotehniskā izpēte, uz ko norādīja pašvaldība, ir būvprojektēšanas sastāvdaļa. Šī izpēte ietver apbūvei paredzētā laukuma un tā apkārtnes reljefa, ģeomorfoloģisko un hidroģeoloģisko apstākļu, ģeoloģiskās uzbūves un grunšu fizikālo un mehānisko īpašību izpēti, kā arī piesārņojuma un iespējamo ģeoloģisko procesu izpēti, kuri var ietekmēt projektējamā objekta būvniecības un ekspluatācijas apstākļus.
VUGD Smiltenes depo jaunbūves būvprojekta autors ir uzņēmums SIA “Sestais stils”. “Ģeotehniskā izpēte bija taisīta pa punktiem apkārt ēkai, ēkas robežās un grunts urbumos neparādījās, taču, kad sāka rakt, izrādījās, ka tur pa vidu ir pavisam citādāki apstākļi. Urbumi bija iztaisīti par maz,” atzīst objekta autoruzraugs Ēriks Zīle. Tagad SIA “Sestais stils” būvkonstruktori projektā veikuši izmaiņas – ēkas pamatu korekciju, ņemot vērā jauno, neplānoto situāciju.
Aizvadītajā ceturtdienā depo būvlaukumā arī tika uzsākta gruntsūdens pazemināšana, izmantojot divus elektriskos gruntsūdens pazemināšanas sūkņus, kolektorus un spices, lai varētu sākt izbūvēt ēkas pamatus un ieguldīt smilti, jo būvlaukums atrodas Abula upes palienē.
Nākamajā nedēļā uzņēmums “DDK Nami” plāno uzsākt ēkas pamatu būvniecību, savukārt objekta nodošanas termiņu prognozē par aptuveni pusotru mēnesi vēlāk, nekā bija plānots to izdarīt 12 mēnešu laikā kopš būvatļaujas saņemšanas.
“Ceru, ka tagad viss ieies normālās sliedēs, un objektu tomēr izdosies pabeigt noteiktajā termiņā,” savukārt teic objekta būvuzraugs Pēteris Gudrinieks.
Savukārt depo jaunbūves pasūtītājs Nodrošinājuma valsts aģentūra apzinās, ka veikto papildu darbu dēļ objekts izmaksās dārgāk. “Skaidrs, ka sadārdzinājums būs, taču ceram, ka tas būs neliels. Aprēķini vēl nav veikti,” skaidro Nodrošinājuma valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Rekšņa.
Gaida depo un gaida tehniku
Jau informējām, ka Smiltenē ugunsdzēsēji strādā 1907. gadā uzceltā depo ēkā, kas vairs neatbilst mūsdienu standartiem.
Jaunā depo tehniskajā projektā ir paredzēts administratīvais korpuss, mācību tornis un četras garāžas.
“Gaidām un ne tikai jauno depo, bet arī pavisam jaunu, nelietotu tehniku (autocisternas – redakcijas piezīme). Ceru, ka tāda beidzot pienāksies arī Smiltenes postenim, jo mūsu autotransports ir ražots vēl padomju laikā,” saka VUGD Smiltenes posteņa komandieris Agnis Šumakovs-Ahmedovs.
