Valkas ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga skolas dārzā jau paspējusi salasīt pirmos zemē sakritušos kastaņus. Viņa tos izkaltēs un nesīs uz skolotāju istabu, lai katram būtu kabatā pa apaļam dabas brīnumam. Kastaņi tiks arī ciemiņiem. To paturot rokās un pavirpinot, pazūd negatīvās emocijas un sliktās domas, vietā nāk spēks un enerģija. Tā tagad ir vajadzīga visai skolas saimei, jo 9. oktobrī skola gaidīs visus, kas jūtas tai piederīgi, atzīmēt 90 gadu jubileju.Sagaidīs maģisko datumu“Skolas jubileju gaidām ar atmiņām par iepriekšējo salidojumu, kas notika pirms pieciem gadiem,” atklāj direktore. Tas devis milzīgi pacilātu sajūtu, gaišu noskaņu, spēku un enerģiju vēl šodien. L. Kreicberga cer, ka arī šogad salidojums būs tikpat pozitīvs. Skolas salidojumi esot vajadzīgi visiem – gan skolotājiem, lai redzētu, kā izauguši viņu skolēni, gan absolventiem – lai satiktos un secinātu, ka viņu pedagogi kļuvuši nevis vecāki, bet gudrāki. Arī tagadējiem skolēniem salidojums vieš apziņu, ka skola ir mūžīga, ka te nekad neapstājas laiks un dzīvība. Ģimnāzija salidojumam pamatīgi sākusi gatavoties jau kopš pavasara. “Darba vēl daudz. Varētu jau izdarīt pavisam vienkārši un bāli, bet gribas, lai patiktu visiem,” skaidro L. Kreicberga. Kā lielāko veikumu viņa min izveidoto bukletu, kurā iekļauti 90 pasaulē, valstī un savā pilsētā pazīstamāko Valkas ģimnāzistu apraksti. Tie neesot īpaši cilvēki, bet vieni no skolas redzamākajiem un pazīstamākajiem absolventiem. Lai arī pārējie varētu ierakstīt savu vārdu, izdevumā atstāta viena balta lapa. Grāmatas veidotāji cer, ka, ierakstot ziņas par sevi, absolvents kļūs vēl piederīgāks savai Valkai.Kā vienu no centrālajiem salidojuma pasākumiem direktore min svinīgo pasākumu, kas notiks pilsētas kultūras namā. Pirms tā dalībnieki līdz kultūras namam dosies kopīgā svētku gājienā. Pasākumu vadīs vairāki dažāda vecuma pāri, kas ir piederīgi skolai. To vārdus atklātībai direktore pagaidām gan neatklāj. Koncertā būs vairāki pārsteigumi, kā arī spilgti priekšnesumi – arī no absolventu puses. Kultūras namā būs izstādītas absolventes gleznotājas Elgas Grīnvaldes darbi. Centrālā pasākuma scenāriju veidojusi skolotāja Andriga Lozda. Direktori pārsteidzis tas, ka neviens uzrunātais, kurš lūgts iesaistīties pasākuma gatavošanā un atbalstīšanā, nav atteicies. Tas vieš cerību par izdošanos. Vēl šo salidojumu unikālu padarīs fakts, ka tā dalībnieki kopā sagaidīs maģisko datumu 10.10.2010. Par godu šim notikumam arī būs pārsteigumi. Direktore priecājas, ka ballē spēlēs vietējā grupa “Atel – jē”, kura savu darbību sāka ģimnāzijas paspārnē. Mūziķi solījuši spēlēt no sirds un dāvināt dejotājiem neaizmirstamas sajūtas. Svētku dienā skolā vismaz līdz pusnaktij darbosies kafejnīca, tālākie braucēji varēs izmantot arī skolas dienesta viesnīcas pakalpojumus.Studijas nešķitīs briesmīgasL. Kreicberga ģimnāziju vada jau astoto gadu. Direktore uzskata, ka pa šo laiku skola būtiski mainījusies. Viņa ir pārliecināta, ka cilvēki ātri pierod pie izmaiņām. Sarunas laikā noskan jaunais skolas zvans, kurš savu melodiju spēlē vien pāris nedēļu, bet visi jau pieraduši. Līdzīgi ir ar visiem jauninājumiem. Direktore atceras, kāds bijis pārsteigums, ka stundu sākums pārcelts uz pulksten 9.00. Tas darīts ar nolūku, lai skolēni rīta stundu izmantotu konsultācijām un atzīmju labošanai un, nenoliedzami, lai bērni uz skolu nāktu izgulējušies. L. Kreicberga domā, ka krasi mainījusies skolas vide. Šobrīd uz rokas pirkstiem saskaitāmi mācību kabineti, kas vēl jāremontē. Kā pirmo plānots kapitāli izremontēt un iekārtot mūzikas kabinetu. Skolai trūkst arī mūzikas instrumentu. Jaunajā mācību gadā uz ģitārspēles apmācību pieteikušies jau 20 skolēnu, bet uz bungām iemācīties spēlēt izteikuši vēlmi gandrīz 10 jauniešu. Diemžēl skolas rīcībā ir tikai divas ģitāras un viens bungu komplekts.Skolā strauji ienākušas modernās tehnoloģijas. Ja pirms vairākiem gadiem varēja sapņot par savu mediju centru, tad tagad tā jau ir pierasta lieta. Arī skolas bibliotēka atradās pavisam citā ēkā, tagad tā iekārtota blakus mediju centram. Valkas ģimnāzija bija viena no pirmajām izglītības iestādēm valstī, kurā ieviesa elektronisko žurnālu. To izveidoja zinošākie skolēni. Pēc tam skola pārgāja uz igauņu variantu – e-kool, bet pašlaik ir iekļāvusies visas valsts elektroniskā žurnāla sistēmā e-klase. Par ģimnāzijas modernizācijas simbolu kļuvusi jaunā sporta halle. Tas ir nenovērtējams ieguvums attīstībā un izaugsmē. Mācību programmā iekļauti priekšmeti, kurus nevar apgūt citās izglītības iestādēs, piemēram, ievads skatuves mākslā, lietišķā etiķete, Lielbritānijas un ASV vēsture. Tas darīts ar nolūku, lai Valkas jaunieši būtu izglītoti un zinoši, spējīgi konkurēt iekļūšanai budžeta grupās augstākajās mācību iestādēs. Direktore lepojas ar to, ka ģimnāzistiem ir izcilas zināšanas angļu valodā. Par to viņa pārliecinās ikreiz, kad uz skolu atnāk bijušie skolēni – pirmo kursu audzēkņi, kuri stāsta, ka viņiem svešvalodas lekcijās nav ko darīt, jo viņi esot paši gudrākie. Valkas skolotāji zina, ja pirmo ģimnāzijas gadu skolēns iztur, viņš ir pārdzīvojis savas dzīves pirmās lielākās ugunskristības un mācības augstskolā vairs nešķitīs kaut kas briesmīgs.Skolas dārzā – savs pulkstenisLatviešiem pieņemts uz dzimšanas dienas svinībām doties ar dāvanu. Uz jautājumu, vai arī salidojuma rīkotāji cer uz kādu dzimšanas dienas pārsteigumu, L. Kreicberga noslēpumaini smaida un atklāj ieceres par skolas labiekārtošanu. Viņa izsapņojusi, ka skolas dārzā varētu iekārtot neregulāras formas palielu krāsainu puķu dobi, izveidot īpašu lapeni un uzstādīt pulksteni. Tas visiem asociētos ar pirmo mīlestību un randiņiem, jo tos varētu norunāt pie pulksteņa. Skolas nesen izremontēto pirmo stāvu varētu rotāt kāda absolventa mākslas darbs. Skolas saime būtu pateicīga par iegūtu jaunu projektoru un dokumentu kameru. Savukārt skolas zālē iecerēts nomainīt aizkarus un stangu. Skolas dienesta viesnīcai ļoti ir nepieciešama automātiskā veļas mazgājamā mašīna. “Vēlmju ir daudz, bet galvenais jau nav dāvanas, bet gan kopīga svinēšana,” uzskata L. Kreicberga.
PAR VALKAS ĢIMNĀZIJU
Tas bija pārmaiņu laiksVitolds Krieviņš, SOS ciemata Valmierā direktors: – Skolā par direktoru nostrādāju 10 gadus. Tas bija pārmaiņu laiks gan skolā, gan arī valstī. Sākām bērniem mācīt ekonomiku, strauji attīstījās un izglītības iestādēs ienāca jaunās informācijas tehnoloģijas. Par to mācīšanas kvalitāti Valkā neesmu šaubījies ne brīdi. Vairākkārt esmu pārliecinājies, ka valcēniešu zināšanas ir galvas tiesu pārākas, salīdzinot ar citām skolām. Ģimnāzijas skolotāji jau manā laikā strādāja augstā līmenī, un domāju, ka šodien tas ir tāpat. Īsta dzīves skolaRuta Kriviņa, latviešu valodas un literatūras skolotāja: – Par direktori nostrādāju no 2000. līdz 2003. gadam. Amatā burtiski ielēcu mācību gada beigās, bet jau rudenī notika skolas salidojums. Bija jāiziet cauri arī akreditācijai un jāizprot, kā notiek šī nopietnā pārbaude un dokumentu sagatavošana. Joprojām uzskatu, ka direktoram sanāk būt divu kungu kalpam, jo viņa darbā jāievēro valstiskie likumi, kā arī jāsadarbojas un dzīvē jāievieš pašvaldības prasības. Tas nav viegls darbs. Skolotāji – lielākie palīgiAndriga Lozda, latviešu valodas un literatūras skolotāja, salidojuma galvenā pasākuma scenārija autore:- Skolas salidojumi dod spēku ne vien kā skolotājai, bet arī kā bijušajai absolventei. Šogad esmu iesaistījusies tā organizēšanā un sapratusi, ka skolas īpašo gaisotni veido skolēni, skolotāji un tehniskie darbinieki. Mūsu skolā tā tiešām ir gaiša un uz mācīšanos virzoša. Savukārt skolotāji ir nevis vagari ar rādāmkociņu rokās, bet gan lielākie palīgi un padomdevēji. Tāpēc man arī simpatizē mūsu skola.
