Nākamvasar Valkā, Lugažu laukumā, būs piemineklis Latvijas pirmās brīvvalsts prezidentam Kārlim Ulmanim.
Valkā šo ziņu, kas pirms dažām dienām parādījās lielajos masu medijos, uztvēra gandrīz kā sensāciju, jo, ja ieceri izdosies īstenot, tad visā Latvijā tas būs trešais piemineklis pirmās brīvvalsts vadītājam.
Valkas vēsture ir saistīta UlmaniValkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna “Ziemeļlatvijai” apstiprināja, ka tas jau ir nolemts un pieminekli Valkā uzstādīs. Šāda iespēja Valkas novada pašvaldībai radās gluži nejauši. Savulaik tēlniece Arta Dumpe, akmeņkalis Ivars Feldbergs un arhitekts Aivars Zavadskis izveidoja Kārļa Ulmaņa krūšutēlu uz atbilstoša postamenta, lai to varētu uzstādīt Turkmenistānā, kur pēc dažām vēsturiskām liecībām Krasnovodskas kapsētā ir apglabāts K. Ulmanis. Tomēr īsti precīzi nebija iespējams noteikt, kur tieši Latvijas prezidentam ir kapavieta. Kad kļuva skaidrs, ka pieminekļa uzstādīšana var aizkavēties uz ilgāku laiku, tam tika meklēta vieta citur. Pieminekli piedāvāja Liepājai, bet tur nevarēja vienoties par vietu, kur krūšutēlu novietot, un tas palika I. Feldberga darbnīcā. Par to uzzināja Valkas novada domes priekšsēdētājs V.A. Krauklis un deputāts Aivars Ikšelis un piedāvāja pieminekļa autoriem par krūšutēla atrašanās vietu izvēlēties Valku. “Es presē biju lasījis, ka tāds piemineklis ir izveidots nogādāšanai Krasnovodskā, bet nezināju, ka tas saistīts ar minētajām problēmām. Kad par tām uzzināju, sazinājos ar Rīgas Latviešu biedrību un ieteicu pieminekli vest uz Valku. Te šo ideju atbalstīja arī novada priekšsēdētājs. Ir skaidrs, ka Ulmani kā politiķi nevar viennozīmīgi vērtēt, taču vēsturiski viņam ar Valku ir saistība. 1917. gadā pilsētā bija aktīva sociālpolitiskā dzīve. Te darbojās Latvijas Pagaidu nacionālā padome, kura pirmā deklarēja Latvijas neatkarību. Te bija sākums savulaik slavenās Zemnieku savienības izveidošanai, kuras dibināšanas iniciators un vēlāk priekšsēdētājs bija Kārlis Ulmanis. 1920. gadā, kad Valku sadalīja, Kārlis Ulmanis ieradās Valkā un mierināja iedzīvotājus, solot darīt visu, lai Valka izaugtu un attīstītos,” stāsta A. Ikšelis.
Domstarpības ir par vietuV. A. Krauklis apliecina, ka ideja par minētā pieminekļa uzstādīšanu Valkā viņam radusies gandrīz vienlaicīgi ar Aivara ieteikumu. “Piezvanīju kādreizējai pilsētas vadītājai Intai Laganovskai, kura savulaik sadarbojās ar Artu Dumpi un ar viņas starpniecību sazinājos ar tēlnieci. Pirms pāris nedēļām pieminekļa izveidē iesaistītie cilvēki atbrauca uz Valku un kopīgi izvēlējāmies vietu, kur tas varētu atrasties. Izvēle krita uz Lugažu laukumu. Piemineklis stāvēs pretim mākslas skolai, jo netālu no tās aug arī Kārļa Ulmaņa iestādītais ozols. Pagaidām ir tikai pieminekļa mets. Tā veidotāji to vēl papildinās ar dažādām detaļām, lai piemineklis labāk iekļautos ainavā. Atjaunosim arī Lugažu laukuma segumu krūšutēla apkārtnē un to labiekārtosim. Šo vietu par labāko atzina arī Rīgas Latviešu biedrības pārstāvji,” saka V. A. Krauklis.“Ziemeļlatvijas” aptaujātie valcēnieši lielākoties atbalsta pieminekļa uzstādīšanu pilsētā, taču domas dalās par izraudzīto vietu. “Domāju, ka Lugažu laukums nav tam piemērots. Katrā ziņā vismaz es tur negribu vairs redzēt nevienu pieminekli, jo tādu tur netrūka padomju gados,” saka ģimnāzijas skolotāja Vineta Skutāne. Savukārt Vilis Poga labprāt vēlētos pieminekli redzēt laukumā pie luterāņu baznīcas. Par šo jautājumu pašvaldība varētu sarīkot publisku apspriešanu.
