2. maijā Valkas novadā atzīmēja Latvijas armijas ģenerāļa, divkārtējā Lāčplēša ordeņa kavaliera Pētera Valdemāra Radziņa 135 gadu jubileju.
Pasākumā piedalījās arī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.Viesus novadpētniecības muzejā sagaidīja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, kurš uzsvēra ģenerāļa atziņu un darba aktualitāti mūsdienās.
Armija jāattīsta miera laikāP. Radziņš uzskatīja, ka miera laikā jāattīsta armija un jāstiprina Baltijas valstu vienotība. Arī šobrīd ģeopolitiskā situācija liek stiprināt Latvijas armiju un ģenerāļa domas ir kļuvušas tikpat aktuālas, kā pirmās brīvvalsts laikā. Muzeja zālē bija izveidota izstāde, kurā bija apkopoti materiāli par pagājušā gadsimta sākumu. Viesu interese par brīvības cīņām bija liela. Vairāki pierakstīja jaunus faktus savos bloknotos. Sīkāk par šo periodu Valkā pastāstīja V. A. Krauklis. Vēlāk klātesošie devās uz ģenerāļa P. Radziņa dzimto vietu “Jaunvīndedzēm”, kur pie pieminekļa nolika ziedus. Pie pieminekļa bija pulcējušies arī ģimnāzijas audzēkņi. R. Vējonis, uzrunājot jauniešus, uzsvēra, ka viņi ir dzimuši un auguši brīvā Latvijā, kuras neatkarību izcīnīja arī P. Radziņš. Cīņa par brīvu Latviju jāizcīna katru dienu, arī tagad. “Liekas, ka par neatkarību jau samaksāts. Nē, arī jums nāksies aizstāvēt savu brīvību. Tādēļ Pēteris Radziņš ir viens no spilgtākajiem pozitīvajiem piemēriem, jo viņš mīlēja savu valsti un no viņa darbības var iedvesmoties. Turpmāk jums jādara viss, lai Latvija kļūtu arvien labāka,” teica R. Vējonis.“Ziemeļlatvijas” portālā komentāros gan pārmests, ka bērni tikuši dzīti pārgājienā pa lietu un pamatīgi nosaluši. Skolotāja Andriga Lozda gan paskaidroja, ka slikto laika apstākļu dēļ pārgājiens ticis atcelts un bērnus “Jaunvīndedzēs” aizveda ar autobusu.
Pasākuma noslēgums – kultūras namāZemessardzes 22. bataljona vīri demonstrēja ieročus, bet tie, kuri vēlējās, varēja nobaudīt armijas pusdienas lauka virtuvē. Pēc mītiņa dalībnieki devās uz kultūras namu, kur notika svinīgs svētku pasākums. Koncertu sniedza ģimnāzijas koris un zemessardzes orķestris. Sīkāk ar P. Radziņa biogrāfiju iepazīstināja armijas rezerves pulkvedis Jānis Hartmanis. V. A. Krauklis uzsvēra, ka P. Radziņš nav tikai vēsture, viņa domas uz atziņas ir ļoti mūsdienīgas, kas liek mums rīkoties, lai izveidotu stipru un drošu Latviju. Viņš ierosināja izveidot Valkā P. Radziņa jaunsardzes centru. Tā būtu vislabākā izcilā Latvijas karavadoņa darbu piemiņa.Pirmās brīvvalsts politiķa Zigfrīda Annas Meierovica vedekla Ingrīda Meierovica minēja, ka vēsture ir pilna nejaušību. Viņa stāstīja, ka tieši Z. A. Meierovics vilcienā nejauši saticis P. Radziņu un pierunājis atgriezties Latvijā.P. Radziņš, būdams Latvijas armijas štāba priekšnieks, izstrādāja uzbrukuma plānu Bermonta armijai 1919. gada novembrī, kas vainagojās ar Pārdaugavas atbrīvošanu. Viņš izstrādāja arī Latgales atbrīvošanas plānu no padomju karaspēka. Tā tika atbrīvota 1920. gada februārī. Par izcilu karadarbību P. Radziņš ir apbalvots ar vairākiem ordeņiem.
