Šodien atceramies 1989. gadā 23. augustā notikušo unikālo akciju “Baltijas ceļš”, kad cilvēki no Tallinas līdz Viļņai sadevās rokās, veidojot dzīvu ķēdi. Tās dalībniekiem, iespējams, daudzas nianses no atmiņas jau pagaisušas, taču kopējā tautas vienotības noskaņa ir neizdzēšama un nav šaubu, ka šis bija viens no spilgtākajiem Atmodas laika notikumiem. Nešaubos, ka daudzi mūsu laikraksta lasītāji labi atceras šo notikumu. Tas bija uzstājīgs atgādinājums pasaules sabiedrībai gan par slepeno Molotova – Ribentropa paktu, gan par trīs Baltijas tautu vienotību un solidaritāti cīņā par savu brīvību un neatkarību. Baltijas ceļš ir kļuvis par sava veida vēsturisku simbolu tam, kā nevardarbīgā ceļā grūst totalitārie režīmi. Ne velti pat pēc tik daudz gadiem saistībā ar šo notikumu turpinās tā atceres pasākumi un vēsturisko materiālu vākšana. Par to, ka Baltijas ceļš ieviesa unikālas izmaiņas pasaules vēsturē, liecina arī tas, ka līdzīgu akciju 11. septembrī plānots rīkot Spānijas reģionā Katalonijā, kas jau daudzus gadus cīnās par savas neatkarīgās valsts izveidošanu. Šim autonomajam apgabalam jau ir sava valdība. Dzīvā ķēde būs apmēram 400 kilometru gara un vīsies pa Vidusjūras piekrastes ceļiem. Akciju iemūžinās apmēram 800 brīvprātīgie fotogrāfi. Kā sacīja kāda mana laba paziņa, kura pērn apciemoja šo Spānijas reģionu, viņa ne mirkli nešaubās, ka tas notiks un Katalonija būs brīva, jo šī brīvestība gaisā jau virmo.
