Smilteniešiem līdz šim nav bijis nopietna iemesla sūdzēties par to, ka viņu pilsētā nav tāda vai šāda piedāvājuma tirdzniecībā vai sadzīves pakalpojumu sektorā, jo lielākoties viss nepieciešamākais pilsētā ir. Precīzāk gan sakot, bija. Vienu konkrētu pakalpojumu Smiltenē vairs nevar saņemt. Ir slēgta apavu remonta darbnīca. Tagad kurpes un zābakus, ko nepieciešams labot, var nodot citā uzņēmumā, kas tālāk tos vedīs uz darbnīcu Valmierā un pēc tam atpakaļ. Tas nenoliedzami sagādā neērtības. “Ziemeļlatvija” jau saņēmusi dažu smilteniešu lūgumu palīdzēt, lai Smiltenē apavu (arī somu un jostu) remontu darbnīca tomēr būtu.
Arī es regulāri gadiem ilgi izmantoju nu jau slēgtās darbnīcas pakalpojumus. Lielākoties staigāju kājām, un tad papēžu pasitņi kurpēm un zābakiem nodilst ātri un tos nepieciešams nomainīt. Tāpat neizbēgami pienāk reize, kad zābaki laiž cauri ūdeni un tiem nepieciešams uzlikt ielāpu. Darbnīcā strādāja labs meistars, darbu vienmēr viņš paveica kvalitatīvi un ātri.
Tie smiltenieši, kuri jau izmantojuši piedāvāto iespēju salabot apavus Valmierā, secina, ka labāk bija tad, kad darbnīca bija Smiltenē. “Problēma ir tā, ka apavus laikā neatved atpakaļ, un nav tiešā kontakta ar meistaru. Savu vajadzību varu izstāstīt tikai caur starpnieku. Apavu labošana Smiltenē tagad ir brīva niša. Lai pašvaldība palīdz, meklē kaut ko vietā. Vai tiešām mūs atstās bez apavu darbnīcas?” taujā kāda smilteniete.
Uzņēmējdarbība ir izteikti privāts sektors, ko pašvaldība gan nevar ietekmēt, vienīgi “pazondēt”, vai ir kāds individuālais komersants vai uzņēmums, kas vēlas strādāt šajā jomā, un informēt par brīvu nišu. Smiltenes novadā arī darbojas uzņēmēju konsultatīvā padome, kurai viens no mērķiem ir apzināt un apkopot ar uzņēmējdarbību saistītās aktuālās problēmas un iespēju robežās veicināt savstarpējo informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem, taču maz ticams, ka šī padome pievērstos tik “sīkam” jautājumam.
Ir arī atklāts jautājums, cik apavu remonts Smiltenē ir rentabls, jo gan jau bija kāds iemesls, kāpēc apavu remonta darbnīcu tās īpašnieks slēdza. Piemēram, var būt tā, ka lietoti apavi maksā lētāk nekā apjomīgāks apavu remonts, un cilvēki saplīsušus apavus izmet un vietā nopērk citus.
Jebkurā gadījumā slēgtās apavu darbnīcas meistars Smiltenē, ļoti iespējams, ir palicis bez darba. Varbūt viņš meklēs citu iespēju strādāt savā arodā. Varbūt arī kāds uzņēmējs piefiksēs, ka apavu remonts Smiltenē ir brīva niša, pieņems meistaru darbā un atvērs jaunu darbnīcu. Laiks rādīs. Taču arī man jau tagad šā pakalpojuma Smiltenē pietrūkst.
