Aptuveni no 19. līdz 25. jūnijam pa Smiltenes pagasta Kalnamuižu klīdusi ar trakumsērgu slima lapsa. Nav izslēgts, ka viņa iegājusi arī pilsētas teritorijā.
Aptuveni no 19. līdz 25. jūnijam pa Smiltenes pagasta Kalnamuižu klīdusi ar trakumsērgu slima lapsa. Nav izslēgts, ka viņa iegājusi arī pilsētas teritorijā.
Lapsu 25. jūnijā nošāva policists SIA “Kamalda” dārzniecības teritorijā. Laboratorijā, veicot izmeklējumus, konstatēts, ka dzīvnieks bijis slims ar trakumsērgu.
Sabiedrības veselības aģentūras Valmieras filiāles epidemioloģe Zenta Damberga aicina Smiltenes pagasta un Smiltenes pilsētas iedzīvotājus padomāt, vai minētajā laikā pa Kalnamuižu nav klīduši viņu suņi vai kaķi. Aizdomu gadījumā par mājdzīvnieku varbūtējiem kontaktiem ar trako lapsu vajadzīga traumatologa konsultācija par ārstēšanās kursa nepieciešamību.
“Trakumsērga nav ārstējama. Tā beidzas ar nāvi gan cilvēkam, gan dzīvniekam,” brīdina Z. Damberga.Epidemioloģe skaidro, ka slimības vīruss tiek pārnēsāts ar siekalām. Cilvēks ar trakumsērgu inficējas, ja traks dzīvnieks (šajā gadījumā kontaktā ar slimo lapsu nokļuvis un inficējies suns vai kaķis) viņu sakož vai saskrāpē, vai arī, ja dzīvnieka siekalas cilvēka organismā nokļūst caur jau esošu brūci, bojātu ādu vai gļotādu.
Šobrīd vakcinēšanās kursu pret trakumsērgu iziet četri cilvēki, arī Kalnamuižas iedzīvotāja Rasma Bērziņa. Viņa lapsu pamanīja 18. vai 19. jūnijā savas mājas pagalmā, kas atrodas Smiltenes pilsdrupu iekšpusē, un ziņoja par noplukušo dzīvnieku gan pagasta pašvaldībai, gan veterinārārstei, gan medniekiem. Sieviete ir šokēta, ka lapsa gandrīz nedēļu turpināja klīst pa Kalnamuižu, lai gan par viņu tika informētas dažādas iestādes.
Par to brīnās arī Z. Damberga. “Tas tiešām ir pārsteidzoši. Kauns pašvaldībai, ka apdzīvotā pagasta centrā gandrīz blakus pilsētas centram nedēļu klīst lapsa. Paldies Rasmai Bērziņai, jo viņa rīkojās pareizi, uzreiz informējot amatpersonas. Šajā gadījumā aktīvāka rīcība bija nepieciešama no Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistiem. Iedzīvotāji veterinārārsti bija informējuši tūlīt, tiklīdz ieraudzīja lapsu,” norāda Z. Damberga.
R. Bērziņa noplukušo lapsu pirmo reizi pamanīja ap pulksten 7. 30 mājas pagalmā. Lapsa gāja pa taciņu. “Pirmajai piezvanīju veterinārārstei,” atceras R. Bērziņa. “Veterinārārste teica — neko nevar palīdzēt, jāzvanot pagastam. Pagasta pašvaldība tik agri vēl nestrādāja. Zvanīju pazīstamam tehnikuma priekšniekam, teicu, ka vajadzīgi mednieki. Paldies viņam, jo mednieki atbrauca ātri, diemžēl tikai ar plikām rokām un bez šaujamā. Lapsa jau bija projām, un tā tas arī beidzās. Nākamajā dienā lapsu redzēju atkal un zvanīju uz pagastu. No turienes atzvanīja, ka veiks attiecīgās darbības. Tālāk lapsa klīda katru dienu, līdz viņu 25. jūnijā nošāva.”
Sieviete stāsta, ka jāvakcinējas vēl pāris cilvēkiem, kuriem lapsa kanālmalā nokodusi vistu un saplēsusies ar kaķi. Viņai pašai 15 dienas jānovēro savs suns. R. Bērziņa atzīst, ka jau nedēļu dzīvo stresā un bailēs no varbūtējas inficēšanās ar trakumsērgu. “Esmu lauksaimniece un zinu, kādas briesmas draud no trakas lapsas. Pa Kalnamuižu skrien skaisti, kopti suņi. Varbūt viņi bijuši saskarē ar lapsas siekalām. Cilvēks mīļos un glāstīs suni, un viņam pašam var sākties problēmas. Es nevienu nevainoju. Es vainoju savu nezināšanu, jo nezināju, kur man vispirms jāvēršas — policijā, veterinārajā dienestā, zemessardzē, pagasta padomē? Zvanīju vienam, otram, trešajam, bet rezultātu nebija, turklāt vēl Jāņi vidū,” stāsta joprojām uztrauktā sieviete.
“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) pienākums, saņemot informāciju no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālistiem, ir aptaujāt un apzināt cilvēkus, kuri nonākuši kontaktā ar slimo dzīvnieku, vai arī to izdarījuši viņu mājdzīvnieki. Šos cilvēkus SVA speciālisti nosūta pie traumatologa, kurš tālāk izvērtē kontakta smagumu un lemj, vai ir vajadzīgs ārstēšanās kurss. Tās ir piecas vakcīnas devas intramuskulāri.
PVD Valkas pārvaldes vadītājs Harijs Stonka skaidro, ka, redzot aizdomīgu klaiņojošu vai beigtu dzīvnieku, cilvēkiem vispirms jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā. “Ja pašvaldībai nav iespēju dzīvnieku notvert, tad jāvēršas Valkas pilsētas domē, kur ir apmācīts speciālists un aprīkojums,” iesaka H. Stonka.
PVD pilnvarojis privāti praktizējošus veterinārārstus, kuri konkrētajā teritorijā atbild par infekcijas slimību, tai skaitā trakumsērgas, uzraudzību. “Veterinārārsta uzdevums ir savākt beigto dzīvnieku atbilstoši drošības instrukcijām, iesaiņot, noformēt pavaddokumentus un nosūtīt līķi vai līķa galvu uz veterināro laboratoriju izmeklēšanai uz trakumsērgu,” skaidro H. Stonka.
“Domāju, šis gadījums suņu un kaķu saimniekiem būs mācība, ka mājdzīvnieki ir jāvakcinē pret trakumsērgu, jo drošībā, izrādās, nav arī pilsētnieki. Tāpat arī atklājās, ka ne Smiltenes pagastā, ne pilsētā nav instances, kas varētu noķert klaiņojošu dzīvnieku,” secina privāti praktizējoša veterinārārste Rudīte Bente.
