Uzlabojas organisma pašsajūta un fiziskā forma, diena sākas labā noskaņojumā, ietaupījums – šie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc labāk uz darbu toties ar velosipēdu. Pilsētu infrastruktūra pēdējos gados kļūst aizvien draudzīgāka velosipēdistiem, tiek rekonstruētas ielas, paplašinot ietves, kuras paredzētas ne tikai gājējiem, bet arī velosipēdistiem.
“Tādā ziņā Smiltenei “cepuri nost”! Salīdzinot ar citām mazajām pilsētām, pie mums ir uzlabojusies infrastruktūra. Tomēr joprojām klibo autovadītāju un arī pašu riteņbraucēju kultūra piedaloties ceļu satiksmē. Godīgi sakot, pats ar velosipēdu labāk izvēlos braukt pa ietvi, nevis tranzīta ielu, jo nejūtos droši,” saka autoservisa darbinieks Andris Vērzemnieks no Smiltenes.
Sevis paša labā
Sezonālajā laikā pilsētā velosipēds kā pārvietošanās līdzeklis ikdienā ir ne tikai ieteicams, bet arī vēlams. “Tā ir apziņa, ka dari kaut ko labu sev. Nepilnus piecus kilometrus no mājām uz darbu nesteidzoties veicu aptuveni desmit minūtēs. Protams, tas nenotiek katru dienu, izmantoju arī auto. Mūsu ģimenē visiem patīk pārvietoties ar velosipēdu – dēlam, sievai, arī meitiņai, kura šogad iemācījās braukt ar riteni. Tas savā veidā ir dzīvesveids, pie tā ir jānonāk. Iespējams, citus ikdienā pārvietoties ar velosipēdu attur Smiltenes reljefs un iespējamība, ka darbā vari ierasties mazliet iesvīdis,” smaidot spriež A. Vērzemnieks.
Smiltenes bērnu un jaunatnes sporta skolas direktora vietniece, Smiltenes vidusskolas sporta skolotāja Liene Brūvele darba dienās pārvietojas gan ar automašīnu, gan velosipēdu, ko uzskata par piemērotāko nokļūšanai no vienas uz otru darbavietu. “No rītiem uz sporta skolu biežāk atbraucu ar mašīnu, bet pēcpusdienās uz darbu vidusskolā dodos ar velosipēdu, to izmantoju arī vakaros, bērniem vadot orientēšanās nodarbības brīvā dabā. Esmu sapratusi, ka Smiltenē galamērķi bieži vien ātrāk var sasniegt ar riteni. Pati dzīvoju Kalnamuižā un līdz centram vai ģimnāzijai (tagad vidusskolai – red.) ātrāk izdodas aizbraukt ar velosipēdu, nekā dzīties to līkumu mašīnā. Atbalstu ideju, ka ikdienā cilvēki savās gaitās dodas ar velosipēdu, jo tas ir daudz veselīgāk, vienīgi jāpiedomā par savu drošību. Priecē, ka ļoti daudz bērnu uz skolu brauc ar riteni, zinu arī vairākus pieaugušos,” stāsta L. Brūvele.
Jāpievērš tam lielāka uzmanība
Uz darbu ar velosipēdu ārzemēs tas nav nekas neierasts. Uz velosipēda varēs redzēt gan dāmas kleitās, gan kungus uzvalkos. Lai šādu ainu ikdienā novērotu Latvijā, vēl ir daudz jāinvestē infrastruktūras sakārtošanā. Sporta skolas direktora vietniece pirms vairāk nekā nedēļas bija mācībās Vācijā, kur vienu dienu pavadīja uz velosipēda. “Riteņbraucēju un autovadītāju kultūra un cieņa vienam pret otru Vācijā ir augstā līmenī. Tur velosipēdistiem uz ceļiem ir atsevišķa josla, kuru šoferi respektē,” atšķirīgo starp valstīm min L. Brūvele.
Pērn Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrs (TIC) maiju nodēvēja par velo mēnesi, aicinot novada ļaudis iesaistīties starptautiskās akcijās “Ar riteni uz skolu” un “Ar riteni uz darbu”, kā arī mēneša ietvaros mudināja iedzīvotājus uzņemt fotogrāfijas ar velosipēdiem – minot, braucot, stumjot, dodoties piedzīvojumos, dabā, uz darbu vai skolu. Šogad Eiropas Mobilitātes nedēļā, kas sākās 16. septembrī un kuras ietvaros visā Latvijā notiek akcija “Ar velo uz darbu” mūspusē plašākas aktivitātes netiek plānotas.
“Smiltenē itin daudz var sastapt velosipēdistus, tomēr vairākums to izmanto atpūtas un treniņu nolūkos. Runājot par sabiedrību kopumā, esam vairāk pieraduši braukt ar auto pat mazus attālumus, tas kļuvis par tradīciju. Lai mainītu paradumus, vairāk pašiem par to jārunā, jāpievērš uzmanība, jāmudina un jārāda piemērs. Mums domē ir kolēģe, kas katru rītu uz darbu dodas ar velosipēdu. Tas ir lieliski! Atliek vien sākt. Smiltenes apkārtnes mežu masīvos izveidotas lieliskas dabas takas, ko iedzīvotāji novērtē un regulāri izmanto. Iespējams, mazāk novērtēta ir pilsētvide, kas pēdējo gadu laikā velosipēdistiem ir kļuvusi draudzīgāka,” pieļauj Smiltenes novada TIC vadītājs Modris Apsītis. Viņš pats brīvdienās labprāt izbrauc ar velosipēdu atpūtas režīmā. Uzņemot ciemiņus viņš tiem pilsētu izrāda dodoties kopīgā velobraucienā.
Apziņa nāk ar gadiem
Ārpus futbola laukuma itin bieži Latvijas Futbola federācijas Vidzemes reģiona vadītāju Andi Rozīti var redzēt uz velosipēda. Viņš atzīst, ka savulaik tā vietā, lai noietu pārsimts metru, iesēdies mašīnā un aizbraucis. Tagad tas šķiet muļķīgi un pat smieklīgi, bet toreiz – normāli. “Ar bērniem ir citādāk, viņiem patīk kustība, tāpēc daudzi no rītiem uz skolu brauc ar riteni, tāpat arī uz mūzikas un mākslas skolām un treniņiem, bet paskatieties uz pieaugušajiem, viņi tā dara salīdzinoši maz. Kad aizdodos ar velosipēdu līdz veikalam uz centru, tur tā jau nedaudzajās riteņu novietnēs vienmēr atradīsies brīva vieta. Turpretī Baznīcas laukums vienmēr būs pilns ar mašīnām,” stāsta A. Rozītis, kurš pilsētā velobraukšanai dod priekšroku. Viņaprāt, pieaugušajiem apziņa nāk ar laiku, jo mainās vērtību sistēma un domāšana. Viņš aicina arī citus kaut pamēģināt vienu dienu atstāt auto mājās un ikdienas gaitās doties ar velosipēdu vai kājām – tas būs svaigs gaiss, enerģija un možums visai dienai.
Viedokļi
Vai atbalstāt, ka pilsētvidē ikdienā kā pārvietošanās līdzekli iedzīvotāji izmanto velosipēdu?
Normunds Liepa, Smiltenes novada Pašvaldības policijas priekšnieks:
– Velosipēds ir videi draudzīgāks transports, un, ar to pārvietojoties, ieguvumu var izjust katrs pats personīgi. Tas ir atbalstāmi, bet mūsu laikmetā ir situācijas, kur automašīna ir neaizvietojama.
Bet, jo vairāk iedzīvotāji ikdienā izmantos velosipēdu, jo labāk un draudzīgāk tas būs videi, tāpēc aicinu būt uzmanīgiem piedaloties ceļu satiksmē ar velosipēdu, jo, kā zināms, gājēji un velosipēdisti ir pati neaizsargājamākā satiksmes dalībnieku kategorija. Tāpat arī jābūt iejūtīgiem vienam pret otru. Drošība ir pirmajā vietā, katram ceļu satiksmes dalībniekam objektīvi jāizvērtē savas spējas, jo ceļu kvalitāte ir dažāda, divtik uzmanīgiem jābūt vietās, kur tiek veikti remontdarbi. Diemžēl daudzi jaunieši, braucot ar velosipēdu, saliek ausīs austiņas un klausās mūziku, tādējādi apdraudot savu dzīvību. Tas pats attiecas arī uz gājējiem.
Starp citu, jaunie Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka velosipēdisti drīkst šķērsot arī neregulējamo gājēju pāreju, bet tikai vienā plūsmā ar gājējiem. Protams, vispirms ir jāpārliecinās, vai automašīna spēs laikus apstāties. Kultūrai ir jāaug, arī velosipēdistiem un gājējiem jāiedziļinās noteikumos, jāseko līdzi izmaiņām.
Jāteic, ka pilsētā katru gadu palielinās velosipēdistu skaits un arī pašvadība domā par velo infrastruktūru, piemēram, tagad Vecaja parkā tiek atjaunoti divi celiņi. Tas būs ieguvums.
Māris Žigats, Valkas pilsētas kultūras nama direktors:
– Tā ir ļoti laba lieta tādās vietās, kur ir pietiekama platuma gājēju ietves vai speciāli izbūvēti veloceļi. Valkā šādu ceļu nav, un, ja ar velosipēdu jābrauc pa koplietošanas ceļiem, tas ir bīstami. Saskaros ar to vadot automašīnu. Gados vecāki cilvēki bieži vien ir neuzmanīgi, bet jaunie brauc pārgalvīgi un agresīvi. Problēma nav tikai Valkā, tā notiek visur.
Mūžīgā cīņa starp gājējiem, velosipēdistiem un autovadītājiem. Jāmācās ir visiem sadzīvot draudzīgi, jo velosipēds ir jauns transportlīdzeklis, kas straujiem soļiem ienāk pilsētā. Nākotnē to būs vēl vairāk. Pats velosipēdu izmantoju pārvietojoties pa Rīgu, jo tā var ātrāk nokļūt no vienasvietas līdz otrai. Vēl viens arguments, kāpēc izmantoju riteni, ir drausmīgi dārga maksa par autostāvvietu.
Riteņbraucējiem ir jāapzinās, ka ceļu satiksmē piedalās arī gājēji un automašīnas, savukārt autovadītājiem ir jābūt uzmanīgākiem redzot riteņbraucējus. Nevar katrs steigties savās lietās un nerēķināties ar otru, jo ātrāk to sapratīsim, jo ātrāk sataupīsim nervus un veselību. Likums un noteikumi uz visiem attiecas vienādi.
Vislabāk ir tā kā daudzviet Eiropā – izbūvēti veloceļi, pa kuriem nedrīkst staigāt un braukt ar auto. Jāteic, ka šajā ziņā Igaunija mums ir priekšā.
