2005. gada 14. oktobrī spēkā stājās grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri nosaka soda mēru par transporta līdzekļu vadīšanu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
2005. gada 14. oktobrī spēkā stājās grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri nosaka soda mēru par transporta līdzekļu vadīšanu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
Jau kādu laiku sodītie autovadītāji uz savas ādas izjūt likuma spēku: naudas sods līdz 500 latiem, administratīvais arests līdz 15 diennaktīm, autovadītāja tiesību atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, D kategorijas šoferiem vadīšanas tiesību atņemšana uz pieciem gadiem, bet pēc termiņa beigām — veselības komisijas pārbaude un no jauna kārtojams teorētiskais un braukšanas eksāmens.
Par laimi, Ceļu satiksmes drošības direkcijas statistika liecina, ka autovadītāji pamazām saprot, ka dzert, braukt un pievienoties cietumā sēdošajiem ir pārāk bezatbildīgi. Pēc jauno normu stāšanās spēkā pārkāpumu skaits, kad vadītājs bijis alkohola reibumā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu gadu iepriekš, ir samazinājies divarpus reizes:
14.10.2004. — 1.05.2005. — 5506 pārkāpumi;
14.10.2005. — 1.05.2006. — 2208 pārkāpumi.
Taču svarīgi, lai ikviens cilvēks laikus apzinās — alkohola promiles asinīs ir pavisam reāls ceļš uz cietumu ikvienam: mājsaimniecei, studentam, kārtīgam ierāvējam vai smalkam vīna malkotājam.
Cietums, ratiņkrēsls vai nebūtība ir reālas braukšanas reibumā iespējamās sekas. Tiem, kuri nokļūst cietumā, laimējas saglabāt veselību un dzīvību, taču viņi nopietni riskē ar savu nākotni. Depresija, zaudēts darbs, bezcerīgi parādi, izirušas ģimenes ir sekas, ko ieslodzītie visbiežāk min kā arestā pavadītā laika slēpto traģiku. Nebrīve un cietumnieka statuss var izrādīties arī smags psiholoģisks trieciens — kāds autobusa vadītājs pirms soda izciešanas par braukšanu dzērumā izdarīja pašnāvību.
