Diezin vai kāds, ziemā gatavojoties braukt ar vilcienu, ir iedomājies, ka drošības dēļ līdzi vajadzētu paņemt siltāku segu un termosā karstu tēju .
Tomēr gluži nesen šādas lietas ļoti būtu noderējušas tiem pasažieriem, to skaitā arī vairākiem no Valkas novada, kuri brauca vilcienā “Rīga – Valga”. Palīdz vienīgi konduktoresJanvāra pēdējā sestdienā pasažieru vilciens, kas pulksten 18.15 devās no Rīgas un Valgu, tehnisku bojājumu dēļ bija spiests apstāties dzelzceļa posmā starp Garkalni un Krievupi, un pasažieri trīs stundas sala aukstos vagonos, nesagaidīdami nekādu palīdzību.Neplānoti ilgajā reisā atradās arī Valkas ģimnāzijas skolotāja Vineta Skutāne ar meitu, 9. klases skolnieci Elīzu. V. Skutāne Elīzai bija devusies līdzi uz Valsts olimpiādi bioloģijā, kurā meitene izcīnīja trešo vietu un ieguva bronzas medaļu. Abas bija ļoti priecīgas par lielo panākumu. Tomēr priekam drīz vien sekoja pamatīgs pārbaudījums, ko vēl grūtāku padarīja 18 grādu stiprais sals. “Mēs jau stacijā iekāpām diezgan pavēsā vagonā. Kad vilciens apstājās, uzreiz pat neaptvēru, ka tā nav pietura un stāvēšana būs ilga, jo bija labs garastāvoklis par Elīzas gūto panākumu. Tikai tad, kad vilciena stāvēšana ieilga, sapratām – kaut kas nav kārtībā,” stāsta V. Skutāne. Pēc brīža vilciens pavisam apklusa, vagonā kļuva aizvien aukstāk. “Šajā situācijā gribu uzteikt vilciena konduktores, kuras tiešām darīja visu iespējamo, lai mēs justos labāk, cik nu tādos apstākļos vispār var labi justies. Viņas no termosa mūs cienāja ar siltu tēju, aicināja visus sasēsties vienkopus divos vagonos, lai būtu siltāk, un gāja noskaidrot notikušo pie mašīnistiem. Sapratām, ka radusies kāda tehniska kļūme. Nodzisa elektrība, un tad tumsā un aukstumā sākām nīkt vairāk nekā trīs stundas. Pasažieri, mani ieskaitot, zvanīja informācijas dienestam, lūdzot, lai tā darbinieki informē akciju sabiedrību “Pasažieru vilciens”. Mums atbildēja, ka uz visiem iespējamiem numuriem jau piezvanīts, bet palīdzības joprojām nebija. Vispirms centāmies drūmo situāciju uzlabot ar humoru, bet trešajā stundā tas vairs nevienam nebija prātā. Cilvēki staigāja pa vagonu, lai sasildītos. Konduktores lika berzēt rokas, lai tās kaut cik sasiltu. Tikai tad, kad pēc grafika mūs sasniedza vilciens, kas devās uz Valmieru, varējām tajā pārsēsties un turpināt ceļu. Pēc konduktoru zvaniem uz Rīgu saņēmām solījumu, ka vilcienam maršruts tiks pagarināts līdz Lugažu stacijai. Tajā izkāpām tikai 20 minūtes pāri vieniem naktī. Meitai jau vilcienā paaugstinājās temperatūra. Labi, ka man līdzi bija paņemtas zāles. Vēl bija jautājums, kā naktī nokļūt mājās. Bijām tā nosalušas, ka tikai svētdien jutāmies atsilušas,” stāsta V. Skutāne.Sola modernākus vilcienusTo, ka gaidīšana tumsā un aukstumā prasījusi lielu izturību, atzīst arī minētā reisa pasažiere Silvija Dorša. “Tas bija diezgan traki. Turklāt vilcienā atradās cilvēks, kurš atgriezās mājās pēc tikko veiktas operācijas. Mani izbrīnī tas, ka faktiski no atbildīgā uzņēmuma nekas netika kārtots, lai mūs no bēdīgās situācijas izpestītu,” saka S. Dorša. Viņa par notikušo uzrakstīja sūdzību akciju sabiedrībai “Pasažieru vilciens”. Ar atsūtīto akciju sabiedrības atbildi pasažiere iepazīstināja arī “Ziemeļlatviju”. Uzņēmuma skaidrojumu gan var uztvert vairāk kā atrakstīšanos. Atbildes vēstulē ir diezgan sīki izskaidrots, kādi tehniskie bojājumi vilcienam ceļā radušies. Tam seko piebilde, ka vainīgie ir disciplināri sodīti, gan neminot, kuri un par ko tieši. Tālāk lasāmi solījumi, ka pēc jaunu vilcienu iegādes situācija būtiski uzlabosies, tajos būs jaudīgākas apsildīšanas iekārtas, modernie vilcieni spēs uzņemt lielāku ātrumu un ceļā paies īsāks laiks. Nu gluži kā tālajos padomju gados tika solīts – viss jums būs gaišajā nākotnē. Trūkst rezerves vilcienuSkaidrojumu, kādēļ uz sliedēm vagonos palikušajiem nav laikus nosūtīts rezerves vilciena sastāvs vai vismaz autobuss, lai pasažierus aizvestu līdz Valmierai un Valkai, no “Pasažieru vilciena” amatpersonām vēlējās uzzināt arī “Ziemeļlatvija”. Akciju sabiedrības Mārketinga un informācijas departamenta vadītājs Andrejs Fiļipovs stāsta, ka vilciens stāvējis autobusam grūti piebraucamā vietā. Neviens šoferis nav gribējis riskēt, lai caur piesnigušu mežu nokļūtu līdz sastāvam. “Akciju sabiedrības vārdā es ļoti atvainojos pasažieriem par notikušo, bet 28. janvāris mums vispār bija tehniski nepateicīga diena. Tobrīd nebija rezerves dīzeļvilciena, ko uzreiz nosūtīt. Mums tāds ir tikai viens, un tas nozīmē, ka sastāvs ir rezervē un pēc brīža vairs nav, jo vajadzību daudz, bet tehniski esam ierobežoti. Vagonu parks ir novecojis. Vagoni, kuros 28. janvārī cilvēki brauca no Rīgas uz Valgu, ir ražoti astoņdesmitajos gados. Miljoniem kilometru liels nobraukums ir lokomotīvei. Kad tai ceļā sabojājās gaisa kompresors, mašīnists centās bojājumu novērst saviem spēkiem, bet, kad tas neizdevās, izsauca palīdzību. Tas bija ārkārtējs gadījums, un es vēlreiz atvainojos pasažieriem par sagādātajām neērtībām. Cilvēkiem nevajadzēja nekur zvanīt, jo par situāciju mūs informēja konduktori. Diemžēl ātrāk neko nevarējām izdarīt. Organizējām pārsēšanos Valmieras vilcienā un pagarinājām tā maršrutu līdz Valgai. Esam gatavi kompensēt transporta izdevumus, ja gadījumā pasažieriem tādus nācies izdot, meklējot transportu, kas tos naktī no vilciena pieturvietām aizved mājās. Lai kompensāciju saņemtu, jāuzrāda tās dienas vilciena biļete un čeks par degvielas iegādi,” saka A. Fiļipovs.Piedāvājumi – tikai pļāpāšanaSkolotāja V. Skutāne tādu piedāvājumu uztver par tīri teorētisku un patiesai situācijai neatbilstošu. “Pēc uzņēmuma amatpersonu domām, paziņam, kuram es naktī piezvanīšu un lūgšu atbraukt pēc manis uz staciju, jābūt tik pragmatiskam, ka viņš nesteigsies mani ar bērnu paglābt no aukstuma un nogādāt mājās, bet vispirms aizbrauks uz degvielas uzpildes staciju, ielies nepieciešamos benzīna litrus, noglabās čeku un tikai tad dosies uz staciju. Muļķības!” īsi secina pasažiere. Turklāt kā lai aprēķina un vai uzņēmums gatavs segt tos izdevumus par benzīnu, ko autovadītāji ir patērējuši, sildoties mašīnās un gaidot atbraucam tuviniekus? Nebija taču zināms, kurā brīdī vilciens pienāks. Šie izdevumi būs vien pašiem jānoraksta.Savukārt V. Skutānes kolēģe Gunita Gindra zina stāstīt, ka “Pasažieru vilcienam” šāda ķibele negadās pirmo reizi. Viņa pērn pavasarī braukusi uz Rīgu, un arī tad vilciens bojājumu dēļ palicis stāvam pie Ieriķiem. Pateikuši, ka līdzās ir Vidzemes šoseja, un viss. Labi, ka toreiz bijis maijs. Šie fakti ir pilnīgā pretrunā ar pašas akciju sabiedrības nolikumu par pasažieru drošības garantēšanu. Uzņēmums visos gadījumos aizbildinās ar novecojušu tehnikas parku. Tādā gadījumā pasažierus vienmēr pirms došanās ceļā vajadzētu brīdināt, ka viņi līdz galam var arī neaizbraukt. Patiesībā mēs tikai vārdos esam Eiropā, bet ar darbiem un rūpēm par cilvēku vēl tālu no tās.
UZZIŅAI
No a/s “Pasažieru vilciens” nolikuma par pasažieru drošībuDzelzceļa transports – ātrākais un drošākais transporta veids.Dzelzceļa sistēma ir strikti reglamentēta, lai nodrošinātu augstu drošību pasažieriem.Dodoties maršrutā, mašīnists veic rūpīgu sistēmu un agregātu pārbaudi.Vilcienu sastāvus pārbauda specializēta remontbrigāde, lai novērstu potenciālus bojājumus.Drošības infrastruktūrā darbojas daudzas sistēmas, kas ļauj izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem.
