Smiltenes pagasta zemnieku saimniecībā “Braslas” pavasaris ir iesācies ar jaunceltni. Blomes pagasta firma “Freeze” būvē lopbarības novietnes graudiem, spēkbarībai un sienam.
“Braslu” saimnieki Pēteris un Antra Bērziņi par galveno ražošanas nozari izvēlējušies piena lopkopību un saredz tai perspektīvu. Ienākumi par pārdoto pienu divas reizes mēnesī zemniekiem ļauj justies stabili un ķerties pie projektiem saimniecības labiekārtošanā.Palīdz Eiropas fondiLopbarības novietņu būve “Braslās” ir Lauku atbalsta dienesta akceptēts projekts, kurā ieguldīti aptuveni 120 tūkstoši latu. 60 procenti no kopējām izmaksām tiek segti no Eiropas Savienības fondiem lauku saimniecību modernizācijai, skaidro Pēteris Bērziņš. Jaunbūvi plānots nodot ekspluatācijā līdz jūnija nogalei.Tikmēr “Braslās”, tāpat kā citviet laukos, turpinās sējas laiks. Pavisam 30 hektāros jau ir iesēti mieži un vasaras kvieši. Šomēnes, tiklīdz vairs nedraudēs salnas, kārta būs kukurūzai un lopbarības pupām, kam kopā atvēlēti 34 hektāri. Vasarājus, tāpat kā ziemas kviešus un tritikāli, Bērziņi audzē, lai pabarotu savu vidēji 170 galvu lielo ganāmpulku. Šobrīd tajā ir 80 slaucamas govis, pārsvarā Holšteinas šķirne. Pārējās ir ataudzējamās telītes. Tiklīdz saimniecībā tiks pabeigta lopbarības novietņu būve, Bērziņi plāno uzsākt jaunlopu novietnes celtniecību un telītes pārcelt uz turieni. Tagad viss ganāmpulks mitinās nepiesietās turēšanas kūtī visu gadalaiku. Vidējais izslaukums ganāmpulkā ir vairāk nekā astoņi tūkstoši kilogramu no govs. P. Bērziņš ir gandarīts par angļu konsultanta ieteikumiem govju ēdināšanā, jo izslaukums kāpis par aptuveni 25 procentiem.Par realizāciju domā kooperatīvsIespēja satikt konsultantu “Braslu” saimniekiem bija pateicoties piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai (PKS) “Trikāta KS”, kuras biedru jeb līdzīpašnieku vidū jau vairākus gadus ir arī “Braslas”.PKS “Trikāta KS” jau kopš dibināšanas sadarbojas ar dažādiem ārzemju speciālistiem, informē “Trikāta KS” mārketinga un reklāmas daļas vadītāja Anete Urka. “Tagad ne vien organizējam seminārus, bet arī piedāvājam zemnieku saimniecībām individuālas konsultācijas, ko zemnieki labprāt izmanto. Šoreiz tās bija konsultācijas par govju ēdināšanu, bet ir arī speciālisti, kuri konsultē, piemēram, par ģenētiku,” skaidro A. Urka.PKS “Trikāta KS” šobrīd ir vidēji 230 biedru – zemnieku saimniecību no visas Latvijas. Kooperatīva ziņā ir arī saražotā piena realizācija, ko P. Bērziņš vērtē atzinīgi. “Zemniekam ir jāecē, jāar, jāsēj un govis jābaro. Viņam nav laika domāt par piena pārdošanu. Priekš tā ir kooperatīvs,” uzskata “Braslu” saimnieks. Arī konsultanta padomus, piemēram, skābbarībai vairāk audzēt kukurūzu, P. Bērziņš novērtē atzinīgi, jo sasmalcinātu kukurūzas graudu iekļaušanai govju ēdienkartē ir redzama atdeve izslaukuma ziņā.PKS “Trikāta KS” daļu no zemnieku saimniecībās saražotā piena pārstrādā pati, bet pārējo pārdod piecām līdz sešām piena pārstrādes rūpnīcām Latvijā un Lietuvā, informē “Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.“Jūnijā plānojam pirmās piena kravas nogādāt uz mūsu jauno rūpnīcu Jelgavā un eksperimentāli uzsākt vājpiena koncentrāta un krējuma ražošanu. Pirmo reizi mums būs iespēja pārstrādāt pienu ļoti modernā rūpnīcā, kur ir pašas jaunākās iekārtas un tehnoloģijas, un ražot produkciju eksportam – pārsvarā sieru,” gandarīts teic U. Krievārs.Projektu par rūpnīcas būvi Jelgavā īsteno kooperatīvi “Trikāta KS”, “Dzēse” un “Piena partneri”.
