Viens gads, un ar iespēju līgumu pagarināt. Tas ir termiņš, uz kādu Smiltenes novada deputāti ar balsu vairākumu nolēmuši nodot bezatlīdzības lietošanā citai personai daļu no pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma “Brantu skola” – divstāvu palīgēku, daļu no šķūņa un dārzu viena hektāra platībā.
Līgumu pašvaldība slēgs ar sabiedriskā labuma nevalstisko organizāciju “Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība” no Cēsīm. Taču faktiski iniciators vēlmei šādi apsaimniekot “Brantu skolas” īpašumu ir vietējais pagasta iedzīvotājs Jānis Puntulis, kurš domubiedrus atradis minētajā Cēsu biedrībā.
Līdz kungu mājai vēl netiek
“Ziemeļlatvija” jau vairākkārt rakstījusi par J. Puntuļa centieniem pārliecināt Smiltenes novada deputātus atcelt nekustamā īpašuma “Brantu skola” izsoles. Līdz šim tādas bijušas trīs, un visas noslēgušās bez rezultāta.
Izsolē nepieteicās neviens pretendents, kurš gribētu nopirkt šo īpašumu Brantu pagasta nomalē, netālu no Raunas pagasta (šosejas Smiltene – Rauna malā).
Savukārt J. Puntulis uzskata, ka ēka, kurā savulaik atradās 2009. gadā likvidētā Brantu pamatskola, kopā ar palīgēkām ir jāsaglabā pašvaldības īpašumā un tur jāveido multifunkcionāls vietējais kultūras, sociālais un saimnieciskais centrs, kur pulcēties iedzīvotājiem, lai ar radošām, sociālām un saimnieciskām aktivitātēm atdzīvinātu izmirstošo Brantu ciematu un Brantu pagastu.
Konkrētu domubiedru skaitu brantēniešu vidū J. Puntulis “Ziemeļlatvijai” atturas nosaukt. Viņš norāda, ka ir nodibināta Cēsu nevalstiskās organizācijas “Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība” (KVSB) Brantu nodaļa, un tajā var iestāties ikviens interesents.
KVSB apvieno vēsturniekus, kultūras jomā strādājošus speciālistus un entuziastus ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību dažādām kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas un ar to saistītām problēmām, kā arī Latvijas vēstures pētīšanas un popularizēšanas jautājumiem.
Pēc trijām neveiksmīgām īpašuma “Brantu skola” izsolēm (objekta sākumcena bija 50 tūkstoši eiro), Smiltenes novada deputāti nolēmuši izsoli vairāk nerīkot un divstāvu palīgēku (izņemot pārvaldnieces dzīvokli), daļu šķūņa un hektāru zemes, ieskaitot ābeļdārzu, nodot uz gadu bezatlīdzības lietošanā KVSB ar iespēju līgumu pagarināt.
Minētās biedrības mērķis Brantos ir dažādu sociālo, radošo un saimniecisko aktivitāšu īstenošana. Līgums tiks noslēgts tuvāko nedēļu laikā.
Pati Brantu skolas ēka, kas senatnē bija Brantu muižas kungu māja, KVSB rīcībā šobrīd netiks nodota. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir saņēmusi J. Puntuļa iesniegumu izvērtēt šās celtnes iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Kamēr notiek šis process, jautājumu par ēkas nodošanu citai personai bezatlīdzības lietošanā pašvaldība neizskatīs.
Rīkos iedzīvotāju aptauju
Pēc domes sēdes J. Puntulis “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka ar Smiltenes novada deputātu lēmumu ir apmierināts un pateicīgs, it īpaši tāpēc, ka īpašuma “Brantu skola” izsole ir atcelta.
“Iesākumā ir pat vieglāk, ja mums atbildība ir par šo (divstāvu palīgēku, kur savulaik atradās skolas ēdnīca un darbmācības kabineti, šķūni un dārzu – redakcijas piezīme). Ja mēs sevi labi pierādām, tad ir iespēja darboties tālāk,” atzīst brantēnietis, jo nav atmetis domu arī par lielo skolas ēku.
Pirmie projekti, pie kuriem J. Puntulis kopā ar domubiedriem iecerējis ķerties, ir Brantu muižas kompleksa arhitektoniski mākslinieciskā izpēte un sēklu bankas izveide, bet pirmais reālais darbs – malkas sagāde ēkas apkurināšanai ziemā.
“Plānojam arī veikt plašu gan Brantu pagastā dzīvojošo, gan ārpus pagasta izbraukušo cilvēku aptauju, lai uzzinātu, ko viņi vēlas šeit redzēt, kā viņi redz šās vietas nākotni, un cik gatavi ir paši iesaistīties. Un tad, izejot no šajā vasarā paveiktā un no aptaujas rezultātiem, iespējams, vasaras beigās vai rudenī gatavosim kādu jaunu pieteikumu. Rīkosim arī pasākumus. Sākotnēji tas varētu būt reizi mēnesī,” piebilst J. Puntulis.
Viņš skaidro, ka minētā Cēsu biedrība kā “juridiskais jumts” izvēlēta galvenokārt tāpēc, ka tai ir sabiedriskā labuma statuss, kas ir svarīgi ziedojumu piesaistei un tamlīdzīgi. Tāpat KVSB esot pozitīva projektu pieredze, rakstot pieteikumus Valsts Kultūrkapitāla fondam.
Skeptiski – deputāti
ar uzņēmējdarbības pieredzi
Tomēr ne visi domes sēdē klātesošie Smiltenes novada deputāti balsoja “par” minēto “Brantu skolas” objektu nodošanu bezatlīdzības lietošanā KVSB.
Balsojumā atturējās deputāti Ivars Ādamsons, Aigars Dudelis, Kaspars Putrālis un Aigars Veldre, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar uzņēmējdarbību un ekonomiku.
“Atturējos, jo īsti nenoticēju viņu biznesa projektam. Ceru, ka kļūdos,” teic A. Veldre, kurš ikdienā strādā par tirdzniecības vadītāju akciju sabiedrībā “Smiltenes piens” un ilgi strādājis Latvijas Krājbankā.
J. Puntuļa ieceres par īpašuma “Brantu skola” apsaimniekošanu nepārliecināja arī K. Putrāli, Bilskas pagasta zemnieku saimniecības “Kalējiņi 1” īpašnieku. “Runāt ir viens, bet darīt cits. Visu cieņu cilvēkiem, kuri vēlas kaut ko darīt, jo tādu Latvijā palicis maz. Taču es kā uzņēmējs šajā gadījumā neredzu ekonomisko pamatojumu,” savu viedokli pauž K. Putrālis.
Arī A. Dudelis, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs, atzīst, ka nav sagaidījis no idejas ierosinātāja J. Puntuļa pierādījumu tam, ka viņš spēs īstenot savas izteiktās labās idejas. “Runājam par pašvaldības mantas nodošanu citas personas rīcībā, tāpēc būtu labi, ja tiktu sagaidīta drošāka pārliecība un pierādījumi tam, ka šīs labās idejas tiks īstenotas,” uzskata A. Dudelis.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis domes sēdē, uzrunājot J. Puntuli, izteica ticību un cerību, ka visas ieceres, ko J. Puntulis vēlas īstenot, viņš kopā ar domubiedriem arī īstenos. Taču pašvaldība arī vēlas redzēt kārtību “Brantu skolā” un regulāri sekos, kā KVSB tur saimnieko. Par kontroli atbildīgā ir Brantu un Smiltenes pagasta pārvaldes vadītāja Mārīte Treijere.
Viedokļi
Vai nodot lietošanā īpašumu “Brantu skola”?
Ivars Ādamsons, Smiltenes novada deputāts, zemnieku saimniecības “Rožkalni” īpašnieks (balsojumā atturējās): – Es kā uzņēmējs saprotu, ka bez naudas neko nevar izdarīt. Ēkām ir vajadzīgs remonts. Ar labu ideju, labām domām un uzņēmību vien īpašumu nevar sakopt. Ir vajadzīga finanšu līdzekļu piesaiste. Man nav īsti skaidrs, kur šis kolektīvs tos ņems un kāds ir viņu atbalstītāju loks. Šaubas ir arī par pasākumiem, ko plāno tur rīkot. Vai šajās jomās darbosies speciālisti? Taču vēlu labu. Lai izdodas!
Guntars Markss, Smiltenes novada deputāts, novada Sporta pārvaldes vadītājs (balsoja par): – Runa ir tikai par saimniecības ēku. Manā skatījumā ideja ir vēl nenobriedusi un ekonomiski nepamatota, taču pašvaldībai uz sitiena nav konkrēta risinājuma, ko ar šo ēku darīt. Izsoles noslēgušās bez rezultāta. Tad jādod iespēja šai organizācijai sevi pierādīt ne tikai vārdos, bet arī darbos, tā kā tā neatlaidīgi vērsās pašvaldībā un centās aizstāvēt savu ideju par šā nekustamā īpašuma attīstību. Sākumā līgums ir uz gadu. Ja darbība būs veiksmīga, neredzu šķērsli dot lietošanā visu īpašumu.
