Sekundes 15 patīksminājos un tad iebļāvos: “Vai tu vāksies prom!” Viens lēciens, un viņš aizskrēja. Tā sestdien beidzās mednieku kluba “Blome” dalībnieka tikšanās ar lāci.
Sekundes 15 patīksminājos un tad iebļāvos: “Vai tu vāksies prom!” Viens lēciens, un viņš aizskrēja.
Tā sestdien beidzās mednieku kluba (MK) “Blome” dalībnieka tikšanās ar lāci. Šobrīd jau droši varam apgalvot, ka Valkas rajonā mīt divi ķepaiņi. Speciālisti apsekojuši Trikātas un Blomes medību platības, izmērījuši lāča atstātos ķepu nospiedumus un secinājuši, ka dzīvnieki ir divi. Trikātā manītajam ķepa ir par puscentimetru platāka.
Bija daži pūdeļi, šis tas — nošauts
“Sestdienas rītā devāmies kārtējās kolektīvajās medībās. Laiks bija saulains un daudzsološs,” stāsta mednieks Gvido Ķepītis. Pirmajā mastā medniekiem kritis skaists stirnāzis. Nākamajā suns uzgājis meža cūkas. “Ja suns nebūtu tur iegājis, tad viņas tur paliktu. Tajā pudurī nekad netika dzīts. Šoreiz izdzina, bet bija pāris pūdeļu, un cūkas aizgāja,” komentē Gvido. Pēc tam mednieki ieklausījušies, ka suns blakus mastā atkal tur uz vietas cūku. Masts jau bija izdzīts, bija daži pūdeļi, šis tas — nošauts. Pēc brīža jau divi medību suņi apvienojušies un turpinājuši riet. Mednieki jau sākuši doties prom no masta, un nolemts, ka divi ies klāt ielenktajām meža cūkām. Rezultātā Jānim Leitim kritis liels, ražena auguma meža kuilis.
Tālāk mednieki devušies dzīt mastu Biksejas pusē. Tur medību platības atrodas vecā Valmieras ceļa kreisajā pusē tūlīt aiz Biksejas fermas.
Kokā rāpties būtu neprātīgs gājiens
“Palieku savā punktā, pārējie aiziet tālāk. Pagājuši kādus 20 vai 30 metrus, Jānis (J. Leitis — no red.) un Uģis (U. Eberhards) sauc un rāda uz zemi. Bijām lasījuši, ka Trikātas pusē manīts lācis. No rīta līnijā Jānis noinstruēja, kā rīkoties, ja to satiekam. Nekādā gadījumā nedrīkst bēgt, kokā rāpties arī būtu neprātīgs gājiens. Skaļi jākliedz, jāsit ar koku pret koku, jāmēģina uzturēt acu kontaktu. Šie abi man rāda, re, mastā, kuru tagad dzīsim, ieiet lāča pēdas,” stāsta G. Ķepītis. Mednieks nosmējis, ja lācis bruks virsū, tad viņš šaus. Protams, ka to darīt nedrīkst. Šāda rīcība var beigties ar lielu soda naudu un medību kolektīva izformēšanu. “Pasmējāmies un šķīrāmies. Mans vecākais dēls bija dzinējos. Piezvanīju un brīdinu, ka mastā ir lāča pēdas. Viņš atbildēja, lai nepļāpājot niekus,” nosmaida mednieks un sāk stāstīt tālākos notikumus.
Āzis, blēdis, rāpus lien pa krūmu apakšu
“Dzinēji sāk dzīt. Viss klusu. Vienā masta malā atskan šāviens, otrā — atkal šāviens. Stāvu un skatos — pa krūmiem kaut kas nāk. Pelēcīgs kā buks, arī kāds baltumiņš redzams. Domāju, āzis, blēdis, rāpus lien pa krūmu apakšu un grib mani piemānīt. Paga, paga, kur tagad iesi? Pie izcirstās šaujamās stidziņas jeb vārnu kājas līdējs piestāj un tālāk neiet. Buks dažkārt tā rāpojot, ja gribot pieblēdīt medniekus. Bet šis nenāk un nenāk ārā. Beigās tomēr izlec uz stigas. Johaidī! Jenots! Sen nebiju jenotu redzējis. Tāpat kā lapsu to drīkst šaut visu gadu. Tā nu šis nāk pa stidziņu vai taisni mutē. Bisei abos stobros bija saliktas lodes, jo tas bija dižmedījuma masts. Negribēju jokoties ar sīkiem lādiņiem. Nošāvu jenotu.
Paiet laiciņš, atkal švirkst krūmi. Nāk pēkšņi lapsa tādā švunkā, ka nopūdelēju. Tātad, tajā vietā stāvot, jau divreiz biju izšāvis. Dzirdu, ka dzinēji jau ir pavisam tuvu. Vienā malā redzu, ka ātrākie jau iznākuši. Pa kreisi arī dzinēji ir ārā un nāk ar medniekiem, lai sapulcētos. Visi skaļi sarunājas. Mastā palikuši vairs tikai kādi divi vai trīs puikas, kas atpalikuši,” stāsta mednieks.
Nobrēcos: “Vai tu vāksies prom?!”
Gvido jau sagatavojies lauzt vaļā bisi un izņemt patronas, kā pa to pašu vietu, kur pirms tam nāca jenots, kaut kas vēl kustas. “Brūns. Kuilis! Domāju, kur tad šis tik dumjš. Dzinēji jau ārā, bet viņš vēl tiem no aizmugures velkas. Nodomāju, nav riktīgs. Notēmēju uz stidziņu un gaidu — kā bāzīs galvu, tā šaušu. Gaidu, bet viņš tā lēnām. Prātoju, kāpēc viņš tik klusu nāk. Kuilis nekad tā nedara. It īpaši, ja medībās ir dzinēji,” atceras mednieks. “Tad — nepārspīlējot — soļus 15 vai 12 no manis visā savā krāšņumā, visā augumā iznāca lācis. Pagrieza galvu, bet mani neredzēja, jo stāvēju nekustēdamies. Nolaidu bisi, sekundes 15 patīksminājos un tad nobrēcos: “Vai tu vāksies prom?!” Tas bija viens lēciens, un viņš bija prom. Ivo Cerbulis stāvēja pirms manis un arī paspēja ieraudzīt. Tad sākām kliegt tiem, kas palikuši mežā. Kad viens no mazajiem dzinējiem nāca ārā no meža, nodomāju, ka savā mūžā neesmu redzējis viņu tik ātri kustamies. Tas arī bija viss,” satikšanos ar meža zvēru komentē Gvido.
Sastaptais bijis pieaudzis lācis. Mednieki lēš, ka svars tam varētu būt ap 200 kilogramu. Nomedītais meža kuilis arī bijis gana liels, bet salīdzinājumā ar ķepaini tas izskatījies kā bērnelis.
“Dīvaini. Bija izdzīts masts, bet viņš bija lavierējis starp dzinējiem un nebija aizgājis atpakaļ. Šāvienu trokšņi arī… Lācim ir perfekta oža. Vējš laikam bija no viņa puses, tāpēc nesaoda,” prāto Gvido, kāpēc lācis izlēmis doties mednieku virzienā. Redze ķepainim ir slikta, bet dzirde — salīdzinoši laba.
Viņš var noķert pat staltbriedi
Lācis pirms ziemas miega uzkrāj taukus. Tas nozīmē, ka viņš intensīvi barojas. Zināms, ka lācis ir visēdājs, tāpēc notiesā visu, ko var atrast: saknes, ogas, labprāt nobauda arī gaļu. Ķepainis, neraugoties uz lielo un masīvo augumu, ir ļoti veikls. Īsā distancē viņš var noķert pat staltbriedi.
“Var gadīties, ka viņš meklēs vieglāko pārtikas iegūšanas veidu,” pieļauj mednieki. Mežā noķert kādu jenotu vai zaķi ir daudz grūtāk nekā iziet pie kādas mājas, kur ir izgāzti ēdiena atlikumi vai kartupeļu mizas. Viegls medījums ir arī ķēdē piesiets suns. Var arī pavandīties pa bišu dravu, to viņš labi pieprot. Nereti saimnieki siltākās dienās izlaiž pastaigāties liellopus. Arī tos aplokā ir daudz vieglāk noķert nekā dzīties pakaļ kādam meža dzīvniekam. Tāpēc jābūt piesardzīgiem. “Nav dzirdēts, ka lācis mēģinātu uzbrukt cilvēkam, bet uzmanīties vajag,” domā G. Ķepītis.
Ķepaiņi atkal sastapsies ar cilvēkiem
“Ziemeļlatvija” sazinājās arī ar Trikātas mednieku kolektīva vadītāju Ilmāru Voitčonoku. Viņš apstiprināja, ka Blomes pusē sastaptais ir cits lācis. Strenču mežu masīvos manītajam ir nedaudz lielāks ķepas nospiedums. Savukārt blomēniešu zvērs, spriežot pēc pēdām, devies prom no Biksejas puses pāri Trikātas pagastam uz Plāņu platībām. Kad un kur abi ķepaiņi atkal sastapsies ar cilvēkiem, rādīs laiks. Spriežot pēc viņu aktivitātes, ziemas sala vēl tik drīz nebūs.
