Sestdien Vijciemā pirmoreiz svinēja savas muižas svētkus. Valkas rajonā nav mazums muižu, turklāt vairākas atrodas pagastu centros, tāpēc, iespējams, šo ideju izmantos arī citviet.
Sestdien Vijciemā pirmoreiz svinēja savas muižas svētkus. Valkas rajonā nav mazums muižu, turklāt vairākas atrodas pagastu centros, tāpēc, iespējams, šo ideju izmantos arī citviet.
Septembra otrās nedēļas sestdiena allaž ir bijusi diena, kad Eiropas Savienība gadu no gada pievērš uzmanību dažādiem kultūras un vēstures pieminekļiem. Tālab arī šajā laikā notika svētki Vijciemā. “Koncerts un balle visos svētkos ir neiztrūkstošs elements, mainās vien izpildītāju vārdi un grupu nosaukumi. Muižas svētki mums ir kaut kas jauns. Blankina muižas galvenā ēka ir Vijciema pamatskola, un to greznoja visu klašu skolēni, izgatavojot savu kvadrātmetru puķu paklāja. Iepriekšējos gados skolā bija skaistas puķu, augu kompozīciju un floristikas izstādes, taču tagad veidotais ziedu paklājs bija kaut kas jauns, tāpēc bērni bija īpaši gandarīti,” stāsta tautas nama vadītāja Vita Bērziņa. Viņas sacīto apliecināja pie ziedu paklāja sastaptie 6. klases audzēkņi Druvis, Klāvs, Einārs un Jānis.
Skolēni svētku dalībniekiem lika atminēt, kuru fragmentu kāda klase ir veidojusi. Ne mazāk uzcirties ar nedaudz iedzeltējušām meijām un mārtiņrozēm bija muižas stallis un krogs, kur pašlaik atrodas pagasta padome un tautas nams. Diemžēl vairākas ieceres izjauca stiprās lietus gāzes. Dušas no debesīm bija par daudz – salija zirgs, ar ūdeni piepildījās rati, kuros bija paredzēts vizināt bērnus. Ar lietus ūdeni piepildījās arī piepūšamās atrakcijas, uz kurām vajadzēja notikt sumo cīņām un kaujām ar vālēm. Vēlāk, kad šis objekts apžuva, bērniem bija iespējas izmēģināt, kā šī atrakcija darbojas. Iecerētās sacensības gan izjuka.
Viens no centrālajiem notikumiem bija konkurss par Vijciema muižu un tās vēsturiskajiem aspektiem tā laika Latvijas vēstures kontekstā. “Ja sākotnēji domāju, ka šajā pasākumā visvairāk piedalīsies skolēni, tad biju patīkami pārsteigta un priecīga par to, ka konkursā redzējām dzīves pieredzes bagātus cilvēkus, turklāt mūsu pagastā ienācējus, nevis te paaudzēm dzīvojošus vijciemiešus. Skolotāja Sniedze Ragže bija sagatavojusi ļoti interesantus jautājumus, kuru atbildēm bija nepieciešama liela erudīcija ne tikai pagasta vēsturē, bet arī muižas seno amatu pārzināšanā. Tas bija interesanti ne tikai spēlētājiem, bet arī skatītājiem. Pirmo reizi uzzināju, ka šogad tautas nama zālei un skatuvei aprit 85 gadi. Tiem laikiem tā bijusi ļoti moderna zāle,” stāsta V. Bērziņa.
Konkursā uzvarēja Vizma Bērziņa, kura nebūt nav vietējā un šajā pagastā dzimusi. Viņai piešķirts tituls “Vijciema muižas gudriniece 2007”. Konkursa uzvarētāji saņēma balvas – īpaši gatavotas krūzītes, bet atzinības rakstus – muižas gudrinieki un muižas stiprinieki. Pēdējos noteica tikai vienā veidā – ārmreslingā. Savās vecuma un dzimuma grupās skolēnu konkurencē uzvarēja Kristiāns Kalniņš, Mārtiņš Keišs un Lana Melbārde. Sievietēm stiprākā bija Karīna Čakārne, bet vīriem – Ingars Čakārnis. Ilgākā un spraigākā cīņa notika starp Jāni Prauliņu un Jāni Čakārni. Viņiem īpašas balvas. Rezultāti parāda, ka muižas lielākie stiprinieki pagastā ir Čakārņu ģimene.
Upes krastā notika gastronomiskie svētki – zivju zupas vārīšana, gaļas un desu cepšana. Zupu vārīja brīvprātīgās saimnieces Sarmīte Boša un Benita Kangro. Šim notikumam īpaši izgatavoja metāla trijkāji liela zupas katla vārīšanai. Arī gaļas cepamais agregāts ir vietējo meistaru gatavots. Gaļu cepa pavāru komanda – Ingars Čakārnis, Jānis Kalniņš un Jana Matuka. Ar zupu visus cienāja pagasta padome. Tiesa, zivis gan nebija Vijas upē noķertās. Vijciemiešus allaž apmierina firmas “Servilat” piegādātās šašlika gaļas un desu kvalitāte.
“Tas, ka muiža ir cildināta un apsveikta, mums ir izdevies. Kopš pagasta svētkiem ir pagājis tikai nedaudz vairāk kā mēnesis. Domāju, ka lauku cilvēkiem tik bieži svētki nav jārīko, jo viņi nepaspēj noilgoties pēc nākamajiem. Lai svētki izdotos, pēc tiem ir jāilgojas un jānociešas. Ne jau tikai rudens darbi bija iemesls mazam interesentu skaitam. Gadsimtu gaitā ir pierādījies, ka svētku rīkošanai vajadzīga iešūpošanās un gaidīšana. Tikai šādā gadījumā viss izdodas. Tas nav nekas jauns, taču par to pārliecinos atkal un atkal,” savas atziņas pēc notikuma pauž V. Bērziņa. Ar šo svētku veiksmīgajiem mirkļiem viņa cer papildināt citus pagastam nozīmīgus notikumus.
